Iecavā cer, ka pilsētas statuss arī pēc reformas spēs saglabāt esošos pakalpojumus 17

Pilsētas statusa iegūšana Iecavā varētu saglabāt pakalpojumus līdzšinējā apjomā arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, pieļāva Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto jauno pašvaldību karti domes priekšsēdētājs sauca par "zīmēšanu zīmēšanas pēc", jo neesot skaidri ne rādītāji, ne kritēriji, pēc kuriem pašvaldības apvienotas, tās vienkārši saliktas bijušo rajonu robežās. Mačeks netic, ka jaunu pašvaldību izveide veicinās attīstību.

"Ja Bauskai tagad ir 20 miljoni eiro, mums desmit, kopā sanāk 30. Bet tas taču nenozīmē, ka arī pēc apvienošanās mums būs desmit," komentēja domes vadītājs, piebilstot, ka reformas rezultātā pakalpojumi attālināsies no iedzīvotājiem, jo "neatstās divas medicīnas iestādes, divas sporta skolas un divas mūzikas un mākslas skolas".

Tāpēc pašvaldība ir sākusi sabiedrisko apspriedi par pilsētas statusa noteikšanu Iecavas ciemam, jo tādējādi, iespējams, varēs saglabāt esošus pakalpojumus.

Pēc Mačeka teiktā, ar plānotajām izmaiņām nav apmierināti arī iedzīvotāji, par ko liecinot arī aptauja pašvaldības mājaslapā. Iedzīvotājiem nav izprotams arī, kāpēc kā nākotnes attīstības centrs noteikta Bauska, lai gan liela daļa pakalpojumu saņem Iecavā vai Rīgā. "Aktuāls ir Rīgas virziens. Krustojumā no desmit mašīnām deviņas izvēlēsies braukt uz Rīgu, bet viena, varbūt uz Bausku, ja ne uz Jelgavu," komentēja domes priekšsēdētājs.

Viņam nav skaidri arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) pārmetumi par sadarbības teritoriju un kopīgu pakalpojumu veidošanu. Piemēram, Iecavas ar Bausku un citām tuvējām pašvaldībām izveidojusi Tūrisma informācijas centru, tāpat no Bauskas tiek vadīts reģiona bibliotēku darbs. Mačeks uzskata, ka šādi risinājumi ļauj pašvaldībām ietaupīt līdzekļus, turklāt tie tika atbalstīti no iepriekšējās valdības.

Kā ziņots, VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Tāpat vēstīts, ka Iecavas novadā iedzīvotāji līdz aprīļa beigām aicināti izteikt viedokli par novada pilsētas statusa noteikšanu Iecavas ciemam. Aptaujas anketu drukātā veidā var saņemt, aizpildīt un iesniegt pašvaldības administrācijas ēkā, novada bibliotēkās un citās pašvaldības iestādēs. Saite uz aptaujas elektronisko versiju un aptaujas forma drukāšanai pieejama arī pašvaldības mājaslapā.