Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iecavā tiekas Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji

Zemgales Attīstības padomes (ZAP) politiķu ikmēneša sanāksme otrdien, 21. janvārī, notika Iecavas novadā,portālu informēja Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Juris Kālis.

Sanāksmes ievadā Zemgales politiķus uzrunāja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis, kuri iepazīstināja ar ministrijas izstrādāto ilgtermiņa redzējumu «Valsts ceļu tīkls – 2040». Vīzijas pamatā ir vēlme valstī noslogotākos autoceļus pārbūvēt par ātrgaitas maģistrālēm ar atdalītām braukšanas joslām un divu līmeņu pārvadiem, lai autobraucēji Rīgas apvedceļu no ikvienas lielākās pilsētas varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās. Ātrgaitas maģistrāļu izbūvi galvenokārt noteiks satiksmes intensitāte, tranzīta plūsma un savienojamība ar kaimiņvalsts svarīgākajām artērijām. Maģistrāles plānots aprīkot ar digitalizācijas un 5G tehnoloģijām, atbilstīgām drošības barjerām pret dzīvniekiem un trokšņu slāpēšanas sienām. Zemgalē tādas varētu būt no metropoles līdz Jelgavai, Bauskai (Grenctāle) un Jēkabpilij. Savukārt primāro reģionālo ceļu tīklam būs jānodrošina ātra un ērta piekļuve ātrgaitas maģistrālēm.

 Līdztekus tam plānots attīstīt paralēlos – gājējiem un velobraucējiem domātos ceļus, kas būs atdalīti no lielās maģistrāles, būs droši un ērti lietošanā, nodrošinās piekļuvi sabiedriskā transporta pieturvietām un servisa objektiem. Uzņēmums «Latvijas Valsts ceļi» šādas infrastruktūras attīstībai rezervēs nepieciešamos zemju koridorus, izstrādās standartus, apkopos informāciju par velotīkliem valsts mērogā, veiks projektu saskaņošanu un objekta pieņemšanu lietošanā, bet pati būvniecība tiks atstāta pašvaldību ziņā.

Piedaloties diskusijā par prezentēto vīziju, ZAP priekšsēdētājs Aivars Okmanis rosināja padomāt par tā dēvētās «Zemgales jostas» autoceļa Tukums – Dobele – Bauska – Aizkraukle attīstību, jo tā savieno gan vairākus reģionus, gan Zemgales attīstības centrus. Savukārt Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš ceļu projektētājiem un būvniekiem nākotnē ieteica izvairīties no agrāk pieļautajām kļūdām rotācijas apļu izbūvē, norādes zīmju izvietošanā un citām nepilnībām, bet gan vairāk izmantot ārvalstu speciālistu pieredzi un zināšanas būtiski izmainot virkni tehnisko parametru.

Sanāksmes turpinājumā SIA «MedExprez» valdes loceklis Sergejs Zinovatnijs klātesošos informēja par telemedicīnas attīstības iespējām reģionos, kas ietver tehnoloģiju apvienošanu ar pacientu augstas kvalitātes aprūpi mājās un feldšerpunktos. Savukārt ZPR projektu vadītāja Evija Ērkšķe prezentēja Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta «Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā» ieviešanas laikā izstrādātā Zemgales Reģionālā ainavas un zaļās infrastruktūras plāna 2020.-2027. gadam gala redakciju. Minētais dokuments izstrādāts atbilstīgi Eiropas Ainavu konvencijai, un tam ir rekomendējoša nozīme ZPR Attīstības jaunās programmas un pašvaldību plānošanas dokumentu sagatavošanā. Pēc nelielas diskusijas ZAP minēto dokumentu apstiprināja un nolēma to publicēt ZPR interneta vietnē www.zemgale.lv . Tāpat tika apstiprināts ZPR budžets un Darba plānus2020. gadam.

Pēc sēdes pasākuma dalībnieki apmeklēja akciju sabiedrību «Balticovo». Uzņēmuma komunikācijas un mārketinga direktors Toms Auškāps informēja, ka «Balticovo» ik dienu saražo aptuveni divus miljonus olu, kas dažādu, tostarp inovatīvu produktu veidā nokļūst pie patērētājiem kā Latvijā, tā vairāk nekā 20 citās valstīs. Uzņēmuma gada apgrozījums ir aptuveni 50 miljoni eiro, strādājošo skaits – 310, pārsvarā vietējā novada iedzīvotāji, taču pēdējā laikā, līdzīgi kā citviet valstī, kvalificētu darbinieku deficīts kļūst aizvien jūtamāks.   

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas