Iedzīvotāji izmanto iespēju pieminēt brīvības cīnītājus

Ievērojot drošības noteikumus, simtiem iecavnieku 11. novembra vakarā pulcējās pie Iecavas Brīvības pieminekļa, lai godinātu visus Latvijas brīvības cīņās kritušos varoņus. Apmeklētāju atnestās sveces un prožektoru gaismas izkrāsoja pieminekļa apkārtni sarkanos toņos.

Pa dienu pie pieminekļa vairāk ieradās izglītības iestāžu klases, bet vakarpusē pa vienai, pa diviem, pa ģimenēm mazās straumītēs no visām pusēm plūda iecavnieki, lai atzīmētu Lāčplēša dienu, reizē baudot dažādus patriotiskus rotājumus ciemā, īpaši tika izcelts Iecavas kultūras nams.

Pie Brīvības pieminekļa godasardzē vienu stundu stāvēja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Iecavas inženierrotas zemessargi. «Kopā ar Iecavas novada domes administrāciju bijām plānojuši kopīgu pasākumu, bet «Covid-19» ierobežojumu dēļ tas nenotika. Mainījām scenāriju un organizējām godasardzi pie Brīvības pieminekļa,» stāsta rotas komandieris Dainis Kravals.

Visapkārt saliktās svecītes, vakara tumšā krēsla un atskaņotās patriotiskās dziesmas radīja īpašu noskaņojumu. Cilvēki ieradās uz īsu brīdi, ievērojot nosacījumus, turējās atstatus. Nolika ziedus, aizdedzināja svecītes. Pulcējās arī pie piemiņas akmens Lāčplēša ordeņa saņēmējiem. Citi lasīja informāciju, kas uz stenda izvietota pieminekļa kāpņu pakājē – par pieminekli un tā vēsturi. Mazai meitenei, kas vēl neprata lasīt, informāciju par pieminekli lasīja mamma. Jaunieši uzņēma fotogrāfijas – bildēja paši sevi vai aicināja draugus iemūžināt viņus mobilajos viedtālruņos.

Daudz bija ģimeņu ar bērniem. «Nākam šeit katru gadu. Tā ir tradīcija. Stāstām bērniem, ka jāatnāk un jāatdod gods Latvijas brīvības cīnītājiem,» pauž Agnese un Jānis Paviloni, kas uz pasākumu bija ieradušies kopā ar dēliem Markusu un Rodrigo un meitu Unu. Viņi atzina, ka šādu pasākumu bija vērts rīkot, ievērojot ierobežojumus. «Šāds pasākums vienalga ir iecavnieku saliedēšanās. Cilvēki tomēr nāk diezgan kuplā skaitā,» tā Pavilonu ģimene.

Katru reizi uz lielākajiem svētkiem ierodas iecavnieces Gunta un Maira. «Parasti jau bija citādāk – ar uzrunām, visi kopā. Bet arī šoreiz ir ļoti jauki un skaisti. Cerams, ka arī nākamajos pasākumos Iecavas novada pašvaldība izdomās, kā interesanti un jauki atzīmēt svētkus,» vērtē iecavnieces.

Kā divas mājsaimniecības kopā pie Brīvības pieminekļa bija ieradušies Alvis Ugriks ar dzīvesbiedri Zani Baranovu un meitu Karlīni Ugriku un Austru Matveju ar meitu Rūtu Freimani.

«Šeit nākam, jo uz to aicina mūsu patriotisms – tieši tas pats, kas liek vilkt formu. Atnesām savas svecītes, iededzām pie pieminekļa. Šāds apmeklējums patīk pat labāk nekā parasti – cilvēki nestāv apkārt sablīvēti, vienkārši atnāk cieņu izrādīt. Cilvēku ir daudz, tāpat kā citus gadus. Audzinām arī  bērnos patriotismu un cieņu,» stāsta A. Ugriks, kurš ir Iecavas inženierrotas zemessargs.

«Varbūt bērni arī neizprot pašlaik šīs dienas vēsturisko aspektu, bet pamazām viņiem šo izpratni audzinām,» saka A. Matveja.
Tā ar klusām sarunām, attālinātu sasveicināšanos un mierīgu pieminēšanu 11. novembra vakarā iecavnieki lēnām izstaigāja pieminekļa apkārtni. Svecītes nolika uz nesen pārbūvēto kāpņu malas, kuras ved uz pieminekli, veidojot mazu piemiņas uguns ceļu līdz piemineklim.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas