Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iedzīvotāji nevēlas dzīvot Olavu ielā 5

Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā būs vai nebūs Olavu iela - tas joprojām nav skaidrs. Pretēji vides un attīstības komitejā lemtajam Bauskas novada domes sēdē 25. augustā pēc garām diskusijām deputāti atlika lēmuma pieņemšanu.Domes sēdei bija sagatavots lēmuma projekts atteikt Olavu ielas nosaukuma maiņu. Iebildumu pret šo lēmuma projektu izteica deputāts Uldis Kolužs, uzsverot, ka ir jārespektē iedzīvotāju viedoklis. Viņam piekrita arī deputāts Alvis Feldmanis, kurš jau komitejas sēdē bija balsojis par nosaukuma maiņu.Deputāts Raitis Ābelnieks sacīja, ka šajā ielā ir ievērojamā sabiedriskā darbinieka Viļa Olava dzimtā māja. Viņš ieteica kompromisa variantu, piedāvājot ielu nosaukt Viļa Olava vārdā. R. Ābelnieks brīdināja par iespējamiem precedentiem - turpmāk ikviena iedzīvotāju grupa sadomās mainīt ielai nosaukumu, un viņu viedoklis būs jārespektē. Līdzīgi sprieda arī deputāts Gintauts Tarvids, minot gadījumus Rīgā, kur atsevišķas iedzīvotāju grupas vēlētos galvaspilsētā Putina, cara Pētera I un citu krievu politiķu vārdā nosauktas ielas. Deputāts Juris Landorfs sacīja, ka Rīgā ir V. Olava iela, tāda varētu būt arī Mūsas ciemā. Iedzīvotāju viedokli sēdē emocionāli pauda Olavu ielā dzīvojošā Daina Ūzulniece. Viņa sacīja, ka pirms daudziem gadiem šajā ielā Olavu mājās dzīvojuši nekārtīgi cilvēki, kas radījuši neērtības visiem ielas iemītniekiem. «Negribam, lai ielu nosauc «bomžu» mājas vārdā,» teica D. Ūzulniece. Viņa arī nepauda īpašu prieku par iespējamo ielas nodēvēšanu Viļa Olava vārdā. Diskusija izvērtās par nosaukuma pareizu izrunu - vārdu «olavs» izrunāt ar patskani vai divskani. Izskanēja viedoklis ielai dot Robežu, varbūt arī Mazkareivju ielas vārdu.Tika nolemts iedzīvotājiem pašiem vienoties un sagatavot iesniegumu par vienu variantu. Tādējādi lēmuma pieņemšana atlikta, kamēr Olavu ielas iedzīvotāji izlems un vienosies, kādu nosaukumu ielai vēlas.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

LAI DZĪVO AHARHIJA!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! LAI DZĪVO ĀBEĻU IELAS REBUBLIKA!!!!!!!!

pirms 9 gadiem, 2011.08.28 21:14

1850

Es Dainai pilnigi piekritu ,tie cilveki kas tur dzivoja nebij no tiem kas ar kaiminiem normali kontaktetu.Es dzivoju blakus Purinu iela ,un mums neviens no pagasta neprasija ka ielas mes iedzivotaji velamies nosaukt savas ielas. Ta ka lai pagasta labak padoma pirms lemj.Ceru ka izcinisiet ielas nosaukuma mainu lai veicas

pirms 9 gadiem, 2011.08.28 18:34

Vēsturnieks

Vilis Olavs, līdz 1890-iem gadiem Vilis Plute (dzimis 1867. gada 18. maijā Bauskas novadā, miris 1917. gada 28. martā Somijā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un publicists. Studentu korporācijas Talavija filistrs dibinātājs.

Dzīvesgājums

Olavs Plute dzimis 1867. gadā Zemgales lauksaimnieka ģimenē Pilsmuižas “Olavās”. Mācījies Bauskas elementārskolā, Bauskas apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā, jau ģimnāzista gados sarakstījis vēsturisku apcerējumu "Kā dzimtbūšana Baltijā cēlusies", kas godalgots ar Maskavas latviešu dibināto Reinberga prēmiju. 1892. gadā viņš beidza Tērbatas universitātes teoloģijas fakultāti un no 1895. līdz 1897. gadam strādāja par skolotāju un palīgmācītāju Rīgā. Studiju laikā kļuva par vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru.
Studiju laikā viņš uzrakstīja populāro "Latvju vēsturi līdz 12. gadsimta beigām" un piedalījās "Sēta, Daba, Pasaule" (5.-6. daļas) sastādīšanā. Kopš 1892. gada darbojās Rīgas Latviešu biedrības zinību komitejā un izdeva tās "25 gadu vēsturi". 1896. gadā sarīkoja 1. latviešu etnogrāfisko izstādi.
Savu liberālo uzskatu dēļ viņš netika iecelts par pastāvīgu mācītāju, tāpēc no 1899. līdz 1904. gadam studēja tirdzniecību Rīgas Politehniskajā institūtā, bija „Pēterburgas Avīžu” ievadnieks un redaktors. Pēc studiju beigšanas viņš Rīgā nodibināja sieviešu komercskolu. Par publicistiskajiem rakstiem laikrakstā „Balss” 1905. gada revolūcijas laikā viņš tika notiesāts uz vienu gadu Rīgas Centrālcietumā, apcietinājumā (1908-1909) sarakstīja "Galvenos virzienus ētikā" (I-II daļu) un saslima ar plaušu tuberkulozi. Pirmā pasaules kara laikā Krievijā organizēja palīdzību latviešu bēgļiem un kļuva par Latviešu bēgļu centrālkomitejas priekšsēdi.
Miris sanatorijā Somijā no tuberkulozes saasinājuma 49 gadu vecumā 1917. gadā, apglabāts Pēterburgā, 1921. gadā viņa mirstīgās atliekas pārveda uz Rīgas Meža kapiem, kur 1927. gadā uzcelts piemineklis (tēln. B.Dzenis). Pēc viņa nāves izveidots Olava fonds Rīgā.

pirms 9 gadiem, 2011.08.27 18:35

Žoriks Tetradze

Nu varēja nedaudz vairāk aprakstit kas tads V.Olavs
Bet Dainai Ūzulniecei ieteiktu palasit vesturi un aiziet pie psihiatra.Tik stulbu argumentu sen neesmu dzirdējis
Es jau labprat to ielu nosauktu Vladimira Putina vārda

pirms 9 gadiem, 2011.08.27 18:25

Vietējās ziņas