Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Interesenti pulcējas pie Ķuņķu svētozola Stelpes pagastā 2

Vecumnieku novada Stelpes pagastā pie Ķuņķu svētozola 14. septembrī plīvoja Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs.

Jau astoto rudeni dokumentāli reģistrētajā svētvietā pulcējās ļaudis, kurus saista senie stāsti un kuriem šķiet svarīgi šo neparasto mantojumu nodot nākamajām paaudzēm.

«No neizsakāmiem laikiem te pulcējušies cilvēki. Padomju varas gados, kad šādas kopā sanākšanas nebija vēlamas, ar apkārtraksta palīdzību tika izziņots, ka «pie lielā ozola» būs tikšanās ar piena pārraugu vai kāda sapulce, lai it kā risinātu saimnieciskas lietas, taču te raisījās gan valodas, gan skanēja tautasdziesmas,» atklāj «Ķuņķu» īpašniece Inta Groskaufmane, kura dzīvo Limbažos. Viņas tēvs Voldemārs Ķuņķis šo tradīciju ir iedibinājis, un sirmā kundze to turpina, jo «paps tā vēlējās».

Svētozols ir stādīts ap 1500. gadu. 1927. gadā V. Ķuņķis reģistrēja te esošos viduslaiku kapus, svētbirzi un svētozolu. Netālu, cauri mežiņam, bijušas arī Ķuņķu mājas. Ķuņķu svētozols un viduslaiku kapsēta iekļauti Eiropas neparastā kultūras mantojuma katalogā.

I. Groskaufmane rūpīgi izpētījusi savu dzimtu un zina visus priekštečus, sākot no 15. gadsimta. Izrādās, viņas tēva tēva tēvs bija precējies ar Raiņa tēva māsu. «Mūsu dzimta garīgi pacēlās caur Pliekšāniem. Nekad neesam bijuši dzimtcilvēki, esam neatkarīgi, nekad mans paps nav stājies kolhozā, viņš vienmēr ir bijis brīvs – 1904. gadā brīvs piedzima un 1993. gadā brīvs nomira,» tā I. Groskaufmane.

Klātesošos uzrunāja Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals, Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja Aloida Baķe, apgāda «Jumava» valdes loceklis Juris Visockis un novada rakstniece, dzejniece un vēsturniece Gina Viegliņa-Valliete.

«Prieks, ka ar entuziasmu apveltītā Inta Groskaufmane sekmīgi reanimē šo vietu, par kuru ilgus gadus ne zinājām, ne runājām, ne pieminējām, ne vērtē turējām. Svētozols nolūza pirms 20 gadiem, bet šis laiks nav varējis to sadalīt pelnos. Lai dižkoks dod mums spēku, lai enerģija, kura ir iekustināta, aug augumā!» vēlēja A. Baķe.

Daudzas dzimtas Zemgalē cēlušās no votiem, kuru dzīvi pētījusi G. Viegliņa-Valliete. Novembrī apgāds «Jumava» klajā laidīs viņas grāmatu «Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē 15. – 20. gs.».

«Apgāda un Latvijas Pašvaldību savienības izsludinātajā manuskriptu konkursā «Kultūrvēstures mantojuma saglabāšana Latvijas novados» viena no uzvarētājām bija Gina Viegliņa-Valliete, kura balvā saņēma iespēju tikt pie grāmatas. Paldies Vecumnieku novada domei, kas sniegusi atbalstu, lai izdevums ieraudzītu dienasgaismu,» sacīja J. Visockis. Viņš autorei uzdāvināja simbolisku grāmatu, ko rotā izdevuma vāka noformējums.

I.Groskaufmane pie Ķuņķu svētozola bija ataicinājusi arī savus radiniekus. Pētot dzimtas saknes, viņa atradusi savu «māsīcu māsīcu māsīcu» un «brālēnu brālēnu brālēnu». «Esmu laimīga, ka beidzot zinu, no kurienes mani senči ir cēlušies. Paldies Intai, ka viņa mūs sameklējusi,» sacīja Rita Grudule no Ceraukstes. Aplūkot senču stādīto ozolu bija atbraukuši arī Ilmārs Ķuņķis un Mārtiņš Ķuņķis no Liepājas.

Sarīkojumu kuplināja folkloras kopa «Laukam pāri» no Bauskas novada Ceraukstes, Vecumnieku novada Misas tautas nama sieviešu vokālais ansamblis «Vēja meitenes» un Skaistkalnes tautas nama bērnu ansamblis «Domino».

Pievieno komentāru

Komentāri 2

votsēļlatvis

Zem Ķuņķu dižsvētozola bija patīkami iešļurkšķināt kādu šņapstu,uzlikt uz kārā zoba iešņavu

pirms 7 gadiem, 2013.09.16 11:41

apjucis

Dīvaini,bet Raiņa ciltskokā neredzu tēva māsu...?"?

pirms 5 gadiem, 2014.11.22 22:12

Vietējās ziņas