Izdota grāmata par «labas kārtības» un «pareizas uzvedības» regulēšanu Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu dzīvē, tostarp Bauskā 16. ‒ 18. gadsimtā 4

Bauskas pils muzejā vakar, 30. septembrī, notika grāmatas «Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16. ‒ 18. gadsimtā = Policeyordnungen der Städte im Herzogtum Kurland und Semigallen im 16.‒18. Jahrhundert» prezentācija.

Pasākums bija pulcējis ap pāris desmitu interesentu, dalībnieku vidū netrūka Bauskas pils muzeja, Bauskas muzeja un Rundāles pils muzeja speciālistu. Grāmatas izdevēja ‒ Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) ‒ pārstāvji sanākušos informēja par izdevuma tapšanu, veiktajiem pētījumiem un vēsturiskā materiāla apkopošanas nozīmi.

Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Kārlis Zvirgzdiņš pastāstīja, ka arhīvā glabājas dokumentu kolekcijas, kas dokumentē Latvijas pilsētu vēsturi par laika posmu no13. līdz 20. gadsimtam. Viņš uzsvēra, ka veiktie pētījumi par pilsētu policijas nolikumiem vēsturē un izdotā grāmata var palīdzēt rekonstruēt cilvēku dzīvi tajā laikā.

LNA Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja Anita Čerpinska grāmatas prezentācijā pastāstīja, ka pētījumu gaitā atklāti septiņu pilsētu policijas nolikumi. Par dažām pilsētām atrasti vairāki, kas izdoti dažādos laikos. Bet par Bausku ir saglabājies tikai viens – 1635. gadā hercoga apstiprināts policijas nolikums.

A.Čerpinska «Bauskas Dzīvei» pauda, ka katrs LNA dokumentālais izdevums ir unikāls, un to nozīmīgums savstarpēji nav salīdzināms. Bet grāmata par policijas nolikumiem ir īpaši nozīmīga ar to, ka nav daudz dokumentu, ko var izdot par attiecīgo laiku vēsturē. Viņa atzina, ka arī speciālistu, kas spēj strādāt ar tik seniem dokumentiem, ir maz.

Klausītāji varēja uzzināt, ka policijas nolikumi hercogistē nav radušies kā lokāla parādība. Tie nākuši no agro jauno laiku vācu zemēm Rietumeiropā un bija paredzēti «labas kārtības» un «pareizas uzvedības» regulēšanai pilsētu dzīvē. Kā skaidro A. Čerpinska, pats jēdziens «policija» neapzīmēja institūciju, kā tas ir mūsdienās, bet to saprot kā jēdzienu «kārtība». Policijas nolikumos atrodami noteikumi, kas visām pilsētām bijuši vienādi, taču katrā vietā bija arī atšķirības un savi akcenti. Pēc tā var spriest, kas katrā pilsētā bijis aktuālāks, to arī vajadzējis vairāk regulēt ar noteikumiem, aizliegumiem un sodiem. Piemēram, Jelgavā, kur vairāk uzturējās galms, smalki atrunāti noteikumi, kā kuras kārtas cilvēki drīkst ģērbties. Savukārt Bauskas nolikumā ir daudz noteikumu par kaušanos, kas nav citos nolikumos.

Grāmatu izdevis Latvijas Nacionālais arhīvs, un tā ir žurnāla «Latvijas Arhīvi» sērijas «Vēstures avoti» 12. sējums. Grāmatas autore ir arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova. Izdevumā iekļauti zinātniskie ievadi ar ieskatu pilsētnieku saimnieciskās, sociālās un morālās dzīves liecībās un par dokumentu publicēšanas pamatprincipiem. Grāmatā atrodami Kuldīgas, Ventspils, Jelgavas, Liepājas, Bauskas, Jaunjelgavas un Jēkabpils pilsētu policijas nolikumi oriģinālā vācu valodā un tulkojumā latviešu valodā.

Vairāk uzzināsit «Bauskas Dzīves» drukātajā izdevumā 5.oktobrī.


Pievieno komentāru

Vietējās ziņas