Izglītības sistēma pēc teritoriālās reformas – bez skaidras vīzijas

Viedokļus par izglītības sistēmas attīstības vīzijām pēc administratīvi teritoriālās reformas 11. janvārī uzklausīja Latvijas Pašvaldību savienības pagastu apvienības valde. Tās sēde notika Bauskā. 2009. gada 16. jūnijā Latvijā pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji balsos par novadu pārvaldi. Rajonu padomju reorganizācijas gaitā nāksies lemt par nekustamās, kustamās mantas, līdzekļu un arī funkciju nodošanu novadiem.Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis uzskata, ka, piemēram, pašreizējā izglītības pārvalde paliks lielākajā novadā. Izglītības iestādēm paredzētās mērķdotācijas no ministrijas saņems uzreiz katra novada pašvaldība, un pārvaldes funkcijas mazināsies.  Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere iebilst: «Atmetiet ilūzijas! Ja pagasti gadiem nav varējuši vienoties par novadu veidošanu, kā tie vienosies par rajona padomes mantu, naudu, iestādēm un to funkcijām? Kādās administratīvās robežās viena novada izglītības pārvalde spēs nodrošināt, piemēram, centralizētā eksāmena norisi, dažādu mācību priekšmetu starpnovada olimpiādi, pedagogu kvalifikācijas celšanu?»  Izglītības un zinātnes ministrija nav gatava strādāt ar 107 izglītības pārvaldēm atbilstīgi novadu skaitam, piebilst Inga Štāle, IZM Investīciju departamenta direktore. «Lai ministrija ņem savā ziņā izglītības pārvaldes!» iesaka Līvija Pļavinska, Nautrēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Rēzeknes rajonā. Var arī tā, neiebilst Kristīne Vāgnere, atgādinot, kā finansējumu veselības aprūpei sadala Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra caur reģionālajām nodaļām. Būs novadi, kur nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus. Skolas slēgšana nav risinājums, jo bērniem izglītība jānodrošina. Nāksies pirkt šo pakalpojumu kaimiņu novadā un vadāt skolēnus pa otrās kategorijas ceļiem, kuri nav izbraucami rudenī, ziemā, pavasarī, atgādina Kristīne Vāgnere un Inga Štāle.LPS pagastu apvienības vadītājs Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs izvirzīja jautājumus, uz kuriem pašvaldības gaida konkrētas atbildes no ministrijas. Tuvāko mēnešu laikā vajadzīgs skaidrojums par vispārējās izglītības «grozu». Tam jāprecizē vispārējās, interešu un profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas, sporta skolas) finansēšanas dalībnieki (valsts, pašvaldības, vecāki), sistēma, izglītības satura un iestāžu pārvaldījums novados, reģionos, valstī. Pagastu apvienības valdes sēdes dalībnieki atgādināja, ka valdība nav spējusi izpildīt solījumu par sākumskolas audzēkņu bezmaksas ēdināšanu. Grāmatu iegādei skolēniem valsts nodrošina tikai pusi no nepieciešamā, bet mācību materiāli kļūst arvien dārgāki. Neskaidrību ir ļoti daudz, bet reformas dēļ nedrīkst traumēt izglītības iestāžu darbu, skolēnus un vecākus.Diskusijai savdabīgu punktu pielika LPS padomniece Ivita Peipiņa, sakot, ka Vispārējās izglītības likumā vispār nav definēts, kas ir bezmaksas pamatizglītība. Ko tā nodrošina? Kas un kādiem līdzekļiem to nodrošina? Tāpēc pagaidām gan valstij, gan pašvaldībām, gan ģimenēm tiek izvirzītas visdažādākās prasības. Arī tādas, kuras nav izpildāmas.Atbilstīgi pašreizējai iecerei Bauskas novadā iekļausies arī Mežotnes un Vecsaules pagasts. Katrā no tiem ir trīs izglītības iestādes, bet novadā mācību iestāžu skaits tuvojas diviem desmitiem. Ko pašvaldību pašreizējie vadītāji teiktu vecākiem, kuru bērniem skolas gaitas būs jāsāk pēc 2009. gada?Inese Dombrovska (Mežotne): «Domāju, ka pagastā saglabāsies esošās skolas. Vismaz sākumskolas līmenī bērniem nekādā gadījumā nebūtu jābrauc mācīties prom no mājām.» Juris Cielavs (Vecsaule): «Kur ir teikts, ka Vecsaule noteikti būs Bauskas novadā? Vēl cīnāmies, lai pierādītu, ka varam eksistēt arī paši par sevi.»

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas