Jau reformu sākot – ienākumi mazāki 11

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis un padomnieces 6. oktobrī rīkoja tikšanos ar reģionālo mediju žurnālistiem tiešsaistē. Lielākā uzmanība bija pievērsta nākamā gada budžeta ienākumiem un «Pašvaldību likumam».

Finanšu ministrijas piedāvātos grozījumus gan pašvaldību ieņēmumu, gan izdevumu ziņā var nosaukt ļoti vienkārši – administratīvi teritoriālā reforma vēl nav sākusies, bet naudas jau ir daudz mazāk. Iemesli tam ir vairāki.

Viens no galvenajiem punktiem – ir plānots mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu, kas atvēlēta novadiem, kā arī izlīdzināšanas fondu sistēmu. Rezultātā lielākajai daļai pašvaldību ievērojami samazināsies ienākumi no IIN, turklāt visvairāk tiem, kam jau tā līdzekļu nav daudz, savukārt pieaugs ienākumi turīgākajiem Pierīgas novadiem.

«Kaut kas ir jādara – reģionālās attīstības ziņā Latvija jau tā ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, nav labi, ja šādā veidā atpalicība turpināsies,» sacīja G. Kaminskis. Uz žurnālistu norādēm, ka šajā gadījumā pašvaldībām būtu jāizmanto uzkrājumi, G. Kaminskis atbildēja, ka lielākajai daļai pašvaldību uzkrājumu nav, bet tās, kam uzkrājumi ir, šo finansējumu paredz dažādu projektu un attīstības plānu īstenošanai, nevis atalgojumam.

Problēma ir ne tikai ienākumu samazinājums, bet arī izdevumu pieaugums. G. Kaminskis atgādināja, ka iepriekš, kad pieauga garantētais minimālais ienākums un minimālā alga, pašvaldību izdevumi par atalgojumu un pabalstiem pieauga par 10,3 procentiem. Tagad kāpums var būt vēl lielāks. Iznāks tā, ka ieņēmumi samazinās, bet izdevumi pieaug, un tas apdraud investīciju programmas un attīstības plānus.
Diskusijās ar valdību ir arī citi jautājumi, kurus LPS aicina risināt. Piemēram – daudzviet zemē ierakti optiskie interneta kabeļi, bet tie nav pieslēgti pie izglītības iestādēm – trūkst tā sauktā «pēdējās jūdzes» pieslēguma. Tiesa, Satiksmes ministrija to sola risināt.

Vēl viena problēma – finansējums vietējiem autoceļiem atkal ir neliels. Remontiem vien nepieciešami 130 miljoni eiro, bet valsts plāno atvēlēt aptuveni desmito daļu no šīs summas. «Redzam, kādus līdzekļus atvēl galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, bet pašvaldībām nepieciešami vietējie ceļi, kam finansējums nepieaug,» tā G. Kaminskis. Viņu uztrauca arī jautājums par sabiedriskā transporta pakalpojumiem – vairāk nekā 90 procenti līgumu zaudē spēku no 1. janvāra, bet apmēram pusei no pakalpojuma sniegšanas lotēm vēl aizvien nav zināmi uzvarētāji.

Par situāciju ar «Pašvaldību likumu» informēja LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča: «Esam saņēmuši no speciālistiem daudz aizrādījumu un ieteikumu. Likumprojektā vietām nav skaidra formulējuma un finansējuma. Pirms likuma pieņemšanas bija vēlams veikt pašvaldību funkciju auditu.»
LPS noteikti neatbalsta to, kā plānots iecelt izpilddirektoru. To var iecelt uz diviem termiņiem. «Tajā pašā laikā izpilddirektoram var būt vairāki vietnieki, viņiem termiņa ierobežojumi nav noteikti.» Tāpat neesot īsti skaidrs, kas tieši ietilpst pašvaldības administrācijā, kas ir amatpersonas un kas ir domāts ar terminu «centrālā pārvalde». Izbrīnot arī fakts, ka nav paredzētas pašvaldības īpašumu pirmpirkuma tiesības, kā tas bija līdz šim. Tāpat kā citus novadu pārstāvjus, izbrīnu raisījusi ideja, ka apdzīvotās vietās, kur ir klientu apkalpošanas centri, nav jāveido pārvalde. Arī šo jautājumu LPS cer risināt.

Speciālistus no LPS izbrīnījis arī nosacījums, ka pašvaldības autonomā funkcija esot nodrošināt iedzīvotājiem sabiedrisko transportu, lai arī valstī šo uzdevumu veic Autotransporta direkcija. «Pašvaldības nevar ietekmēt sabiedriskā transporta veidus un kustības grafikus,» tā K. Kinča.

Likumprojektā ir virkne ierosinājumu, kam LPS pārstāve pievērsa informatīvu uzmanību. Piemēram, nav paredzēta vairs obligāta pagastu pārvalžu veidošana – kā pašvaldība vēlēsies, tā var darīt. Pozitīvu viedokli pašvaldību pārstāvji pauduši par punktu, kas ierobežo pašvaldības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku kandidēšanu deputātu amatam.

Dažādus viedokļus raisa ideja par to, kā pārvaldes sistēmā iesaistīt iedzīvotājus. Runājot par iedzīvotāju valdēm, K. Kinča minēja, ka ir aizdomas par sistēmas neefektivitāti, ja valdes locekļus ievēlēs domes deputāti: «Mēs saredzam, ka valdes ir pašu iedzīvotāju formētas un izvēlētas. Tā nodrošinātu efektīvāku iedzīvotāju iesaisti un aktivitāti.»

Izbrīnu raisot fakts, ka likumprojektā iekļauta ideja par līdzdalības budžetu. Plānota neliela summa – 0,2 procenti no budžeta ieņēmumiem, bet diskusijās pirms likumprojekta publiskās apspriešanas pausta ideja, ka sākumā tas varētu būt brīvprātīgs pasākums, tikai pēc tam, kad būtu gūta pieredze, to paredzētu kā obligātu.

Jaunajā likumprojektā iecerēts, ka domes sēžu interneta tiešraides būs obligātas. «Tie būs papildu finanšu izdevumi. Kamēr nav pārskatītas pašvaldību funkcijas, to vajadzētu atstāt kā brīvprātīgu pasākumu,» rosina K. Kinča.

Pretenzijas LPS speciālistiem bija pret likuma izstrādes procesu no diviem skatījuma punktiem. Pirmais saistīts ar LPS aicinājumu mainīt esošo likumu, nevis veidot jaunu. «Nozīmīgākais no mūsu iebildumiem un aicinājumiem bija saglabāt esošo likumu un precizēt normas, bet jaunajā saturā ir vairāk nekā 50 procentu grozījumu, un pēc noteikumiem jāraksta jauns likums. Mums ir bažas, ka radīsies citādāka izpratne, kā likumu piemērot,» pauda K. Kinča.

Otrs faktors – kopā ar VARAM un citiem speciālistiem augustā un septembrī likums skatīts darba grupās, bet pa atsevišķiem punktiem, nevis vienkopus. Rezultātā kā kopīgs veselums ieraudzīts tikai tagad, un tas radījis viedokļu vētru. Savus priekšlikumus un viedokļus iesniegušas vairāk nekā trešdaļa pašvaldību.

Priekšlikumus un ierosinājumus VARAM gaidīja līdz 8. oktobrim. Tagad atliks vērot, kas no tā ir ņemts vērā un kādā skatā likums nokļūs Saeimā pirmajā lasījumā. Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.