Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kastaņas mūspusē bojā raibkodes 1

Kaut arī kokiem lapas vēl nav sākušas tā īsti pat dzeltēt, kastaņas Bauskas apkārtnē izskatās visai bēdīgi – lapas tām jau kopš jūlija ir sačervelējušās un brūnas, vienīgais zaļais akcents ir briestošie jaunie kastaņi. Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc tā noticis, un uztraucas, vai kastaņu izdzīvošana vispār nav apdraudēta.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti, veicot kultūraugiem kaitīgo organismu monitoringu, kā arī saņemot informāciju no iedzīvotājiem, šajā vasarā konstatējuši plašus zirgkastaņu lapu bojājumus, ko izraisa nevis slimība, bet kaitēklis – zirgkastaņu kode ‘Cameraria ochridella’.

Pašlaik VAAD rīcībā ir informācija par raibkožu bojātām kastaņām daudzviet gan Kurzemē, gan Zemgalē, gan Vidzemē, gan Latgalē kā laukos, tā pilsētā, ziņoja VAAD integrētās augu aizsardzības daļas pārstāve Inta Jakobija.

Speciāliste atklāja, ka pirmo reizi šis kaitēklis konstatēts 1970. gadā Maķedonijā, bet kā jauna suga aprakstīts 1986. gadā. 1989. gadā raibkodes pēkšņi parādījās Austrijā. Pēc tam raibkodes konstatētas Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, centrālās Eiropas valstīs, Itālijā, Francijā. Kopš 2002. gada ir informācija par to sastopamību Spānijā, Turcijā, Ukrainā, Moldovā, Albānijā, Baltkrievijā, Krievijas rietumos, Lielbritānijā.

«Gadā attīstās 2 – 3 raibkožu paaudzes atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem konkrētajā gadā. Pieaugušie tauriņi izlido aprīlī, maijā. Olas dēj lapu virspusē, kāpuri barojas ar audu sulu, vēlāk tie iegraužas lapās un tās izalo. Uz lapām alojumi parādās kā plankumi ar tumšāku vidu un gaišām malām. Stipru bojājumu rezultātā vasaras otrajā pusē plankumi saplūst kopā un lapas nokalst. Pārziemo kūniņas nobirušajās lapās,» stāsta VAAD speciāliste.

Viņa norādīja, ka izplatīšanās uz citām teritorijām notiek ar lapām, kurās paslēpušies šie kaitēkļi. Tas var notikt gan ar gaisa plūsmu, gan pielīpot pie transportlīdzekļu riepām u. tml. Tiek uzskatīts, ka koka dzīvotspēju šie bojājumi nevar būtiski iespaidot. Galvenais kaitējums ir neestētiskais koka izskats.

Zirgkastaņu raibkožu invadēto lapu kompostēšana ir viens no šo kaitēkļu galvenajiem ierobežošanas pasākumiem (par tādu tas tiek uzskatīts arī citās valstīs, kur zirgkastaņu raibkodes sastopamas), tikai jānodrošina komposta kaudzes pilnīga noklāšana ar augsni vismaz 10 cm biezā slānī vai ar citu vieglāku materiālu 15 – 30 cm biezumā.

Lai nepieļautu pārziemojušo īpatņu izlidošanu, izveidoto komposta kaudzi nākamajā gadā nedrīkst atsegt ātrāk nekā maija beigās. Invadēto lapu sadedzināšana daudzās valstīs tiek uzskatīta par efektīvāku ierobežošanas līdzekli salīdzinājumā ar kompostēšanu.

 Raibkožu ierobežošanai varētu lietot insekticīdus, taču tas ir apgrūtinoši koku lielā augstuma dēļ un arī tāpēc, ka tie atrodas pilsētās vai dzīvojamo māju tuvumā.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

kam tas ir izdevīgi

Raibkodes kastaņos, astoņzobu mizgrauži skuju kokos, kailgliemeži un citi gliemežveidīgie dārzeņos un puķēs, iedega augļu kokos, nezāles, pret kurām nav iznīcināšanas preparātu, arvien īpatnējāki gripas vīrusi u.c. dīvainas slimības, utt., utjpr., izklausās pēc bioloģiskā kara

pirms 7 gadiem, 2013.08.21 09:30

Vietējās ziņas