Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Knuts Skujenieks bauda publikas cieņu un uzticēšanos

Bauskas kultūras centrā  vakar, 20. decembrī, notika tematiska pēcpusdiena, kuru viesis bija dzejnieks un tulkotājs Knuts Skujenieks. Viņu pavadīja dzīvesbiedre Inta. Centrālās bibliotēkas (CB) organizētajā sarīkojumā «Es esmu latvietis» piedalījās lasītāji, Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, bibliotēku speciālistes un Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» dalībnieki. Knuta Skujenieka dzeju lasīja bibliotēkas darbiniece Aelita Biķerniece. Viņas kolēģe Laimdota Ozoliņa bija sagatavojusi videoprezentāciju, izmantojot Gunāra Birkmaņa barikāžu laika fotogrāfijas. Kultūras centrā varēja aplūkot Knuta Skujenieka grāmatu izstādi no CB krājuma. Sarīkojuma otrā daļa bija veltīta kluba «Rēta» 20 darbības gadiem. Apmeklētājiem tika demonstrēts speciāli šim notikumam sagatavots vēsturisku fotoattēlu digitāls disks. Knuts Skujenieks sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atzīst: «Pret lasītājiem man ir liela atbildības izjūta. Allaž atsaucos ielūgumiem tikties ar publiku. Es taču rakstu cilvēkiem, nevis tukšam gaisam! Piedaloties tematiskos sarīkojumos, uzzinu un reizēm pat brīnos, ka manus darbus joprojām lasa, vērtē, izmanto. Šogad tikšanās ar auditoriju Latvijas dažādās vietās ir ļoti intensīva. Savu 75. dzimšanas dienu nosvinēju septembrī, bet uzaicinājumus piedalīties tematiskos vakaros sāku saņemt jau februārī. Bauska ir manu senču pilsēta, bet Kurmenē pavadīju bērnību.»  Sarunas galvenais temats Bauskā bija valsts un valoda. Varēja nojaust, ka radošās inteliģences pārstāvim - cilvēkam ar nelokāmu nostāju - publika uzticas daudz vairāk nekā politiķiem. «Mēs esam atguvuši savu valsti, un nav pat svarīgi, kāda tā izskatās. Tas ir līdzīgi kā pēc ilga pārtraukuma satikt tuvinieku. Viņš var būt neglīts, trūcīgs, neērts, bet vienalga ir mīļš un tuvs. Tā es dzīvoju kopā ar Latviju,» atzīst dzejnieks. Bibliotekāre Astra Jaudzema lūdza pastāstīt par tulkotāja darbu un sakariem ar Lietuvas literātiem. Pēc atgriešanās no politiski represēto nometnes 1969. gadā tulkošana Knutam Skujeniekam bija maizes darbs. Viņš ir apguvis daudzu Eiropas valodu pamatus un struktūru, lai brīvi varētu strādāt ar vārdnīcām. «Padomju laikā man bija liegta iespēja ceļot. Visi mani «ceļojumi» notika uz rakstāmgalda, iedziļinoties grāmatās un vārdnīcās,» piemetina tulkotājs. Viņa sadarbība ar Lietuvas rakstniekiem joprojām turpinās.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas