Kūlas dedzinātāji nerimstas 3

Pērnās zāles dedzinātāju izraisīto ugunsgrēku skaits valstī šogad sasniedzis rekordu. Bauskas rajonā situācija ir nedaudz labāka. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu paredzēts reorganizēt. Iekšlietu ministrija, cenšoties ekonomēt līdzekļus, ar 1. jūniju plāno veidot Zemgales reģionālo brigādi.Vadība būs JelgavāTajā tiktu apvienotas sešu rajonu - Tukuma, Aizkraukles, Jēkabpils, Bauskas, Dobeles un Jelgavas - brigādes. Zemgales reģionālās brigādes, kuras vadība atrastos Jelgavā, pakļautībā būtu sešas ugunsdzēsēju daļas un 11 posteņu ar vairāk nekā 400 darbiniekiem. Veicamos darbus pirms kāda laika Jelgavā pārrunāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Māris Ziemelis un Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis. Tā vēstī laikraksts «Zemgales Ziņas». VUGD Bauskas brigādes komandiera vietnieks Jānis Ķērpis apstiprina, ka dienesta reorganizācija notiks. Dažas nianses vēl varētu mainīties, bet pamatprincipi jau esot skaidri. Tiks samazināts komandējošais sastāvs un lietvedībā strādājošo skaits. Bauskā paredzēts likvidēt trīs štata vietas.«Tas attiecas tikai uz administrācijas darbiniekiem, dienesta uzdevumus pildošo glābēju skaitu samazināt nav iecerēts. Palīdzību iedzīvotājiem turpināsim sniegt līdzšinējā veidā. Turpinās darboties visi rajona teritorijā esošie posteņi. Mūsu apkalpes zona pat nedaudz palielināsies, jo Vecumnieku posteņa darbības teritorijā iekļauti topošā novada divi jaunie pagasti: Valle un Kurmene,» stāsta J. Ķērpis.Sadarbība ar kaimiņiemAmatpersona ir pārliecināta, ka pēc reorganizācijas nelaimes gadījumos nonākušajiem palīdzība tiks sniegta tikpat operatīvi kā līdz šim. Ir pat cerības uz nelieliem uzlabojumiem, jo Bauskas ugunsdzēsēji sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem no Panevēžas izstrādājuši un iesnieguši pārrobežu sadarbības projektu ES finansējuma saņemšanai. Tas guvis principiālu apstiprinājumu, atliek saskaņot dažus tehniskus jautājumus.Projektā paredzēta tādu tehnisko līdzekļu un instrumentu iegāde, kas nepieciešamības gadījumā ļautu vienoti strādāt Latvijas un Lietuvas glābējiem. Liela mēroga nelaimēs šādas sadarbības iespējas varētu būt ļoti nozīmīgas.Apzināta rīcībaLīdz šī gada 23. aprīlim Bauskas rajonā reģistrēti 65 ugunsgrēki - nedaudz vairāk kā pērn tādā pašā laika posmā. Liela daļa izbraukumu bijuši uz vietām, kur degusi pērnā zāle. Ugunsgrēki rajonā nav bijuši ļoti apjomīgi. Lielākā nelaime notikusi aprīļa vidū, kad liesmas no pērnās zāles pārsviedušās uz šķūni. Sadegusi traktortehnika, dažādi agregāti. Ugunsgrēks noticis Mežotnes pagastā.J. Ķērpis stāsta, ka visbiežāk pērnās zāles dedzināšanas gadījumi reģistrēti Iecavas novadā un Vecumnieku pagastā. «Lai arī rajonā fiksēta tikai viena persona, kuru apsūdz kūlas dedzināšanā, varu droši teikt, 99 procentos tā ir cilvēku apzināta sērkociņa piešķilšana pie pērnās zāles,» pārliecināts glābējs.J. Ķērpis uzsver, ka ugunsdzēsēji dodas uz visiem izsaukumiem. Tomēr, ierodoties notikuma vietā, tiek izvērtēts, kādu apdraudējumu liesmas var radīt ēkām un cilvēkiem. Atkarībā no tā tiek organizēta uguns dzēšana, cenšoties darbus veikt, maksimāli taupot līdzekļus.Iztērēti pieci tūkstoši latuValstī salīdzinājumā ar Bauskas rajonu kūlas dedzinātāju rosība šopavasar ir krietni lielāka. VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere informē, ka izbraukumiem uz kūlas ugunsgrēkiem iztērēta degviela vairāk nekā 5000 latu vērtībā. Nereti, mēģinot piekļūt pie neapsaimniekotām zemēm, salauzta dārga ugunsdzēsības tehnika. Šogad kūlas ugunsgrēkos nopostītas 27 ēkas. Visvairāk - 107 - izbraukumu uz kūlas ugunsgrēkiem bijis Daugavpils brigādes ugunsdzēsējiem. Zemgalē rosīgākie dedzinātāji bijuši Jelgavas un Dobeles rajonā. UZZIŅAIAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantā noteikts: par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu piespriež naudas sodu, fiziskām personām - no 20 līdz 200 latiem, juridiskām personām - no 200 līdz 1000 latiem; par kūlas dedzināšanu fiziskām personām uzliek naudas sodu - no 200 līdz 500 latiem - vai piemēro administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Var tikt lemts arī par izdevumu, kas radušies, dzēšot kūlas ugunsgrēku, atmaksu VUGD.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Kika

Kā lai tā pērnā zāle nedeg, ja naudas nav cilvēkiem, nedz zāles laicīgai nopļaušanai vasaras beigās, nedz aparšanai pavasaros. Špicku tik klāt! un deputātus ar pletnītēm klāt kūlas dzēšanai, jo pažarniekiem ar uz visiem izsaukumiem pie kūlas dedzināšanas neizstāvēt.

pirms 12 gadiem, 2009.04.28 18:30

Griša

Bet kaut kas taču ir jādara, ka šitāds bezdarbs. Latvieši - strādnieku tauta, kas alkst kaut ko darīt. Rokas pašas raujas darboties un rezultātā - degošas pļavas, mājas utt.

pirms 12 gadiem, 2009.04.28 17:00

Saba

Viss ir ļoti jauki,.... bet rodas sajūta, ka dzīve kūsā kaut kur citur, un nevis Bauskā. Varbūt ši sakāpinātā pāridarījuma sajūta ir nepamatota,- taču atkal kādi cilvēki paliek bez darba. Un tās nav tikai štata vietas vien,- tie ir noteikti cilvēki ar savām ģimenēm, ar savu iztikas budžetu, ar savām saistībām pret kreditoriem. Cilvēki mīļie - brēkt gribas uz debesīm - cik ilgi vēl?

pirms 12 gadiem, 2009.04.27 12:45

Latvijā un pasaulē