Kurzemes hercogu kapenēs restaurēts hercogienes Sofijas sarkofāgs

Rundāles pils muzeja ekspozīcijā Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī ceturtdien, 2. jūlijā, notika Kurzemes hercoga Jēkaba mātes hercogienes Sofijas sarkofāga un viņas pārapbedīto mirstīgo atlieku iesvētīšana, informē pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Bemberga.
 
Sarkofāgu iesvētīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, svinīgo uzrunu teica Kurzemes bruņniecības pārstāvis barons Oto fon Grothuss.

Kurzemes hercogiene Sofija nākusi no ļoti dižciltīgas un ievērojamas dzimtas. 1609. gadā Sofija apprecējās ar Kurzemes hercogu Vilhelmu Ketleru (1574–1640) un ieguva Kurzemes hercogienes titulu. 1610. gada 28. oktobrī Sofijai piedzima dēls Jēkabs, kas vēlāk kļuva par atpazīstamāko Kurzemes hercogu visā hercogistes pastāvēšanas vēsturē. Sofija pēc dzemdībām neatlaba un pēc nepilna mēneša nomira. Sākotnēji hercogieni apglabāja Kuldīgas pilī, bet sarkofāgu ar viņas mirstīgajām atliekām uz hercogu kapenēm Mītavā pārveda tikai 1643. gadā kopā ar hercoga Vilhelma sarkofāgu.

Hercogiene Sofija apbedīta alvas sarkofāgā, kas sākotnēji bijis krāsots un zeltīts, pēc formas līdzīgs hercogienes Annas sarkofāgam, kas ir seššķautņu prizma ar kasti un vāku. Taču Sofijas sarkofāgs ir greznāks, ar lielāku alvas lējumu daudzveidību. To rotā alvas eņģeļu galviņas un lauvu galvas ar riņķiem mutēs. Uz sarkofāga vāka virsmas ar pāreju uz sāniem bijis piestiprināts krucifikss, bet virzienā uz galvgali iestiprināts stikla lodziņš, caur kuru varēja redzēt pāragri mirušo hercogieni ar plīvuru un zīda vainadziņu. Uz sarkofāga sāniem ir iegravēti četri ģerboņi. Galvgalim tuvākajā labajā pusē iegravēts Braunšveigas ģerbonis, bet kājgaļa daļā – Brandenburgas ģerbonis. Kreisās sānu daļas galvgali grezno Prūsijas ģerboņa gravējums, bet tuvāk kājgalim izvietots Jīlihas-Klēves ģerbonis. Starp ģerboņiem – gravēti Bībeles teksti vācu valodā, ko izceļ ornamentālās gravētās joslas.

Sarkofāgu atjaunoja restauratori Arvis Druviņš un Jānis Līdaka muzeja zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes vadībā.
«Mūsdienās sarkofāgs daudz zaudējis no sākotnējās greznības. No vāka augšdaļas nolauzts krucifikss, zudusi alvas plāksne virs stikla lodziņa, bet no vāka sānu un gala plaknēm zaudētas 11 eņģeļu galviņas un trīs lauvu galvu riņķi; arī dekoratīva vāzīte galvgaļa daļā. Uz vāka kreisās sānu plaknes divām vidējām eņģeļu galviņām saglabājušies tikai spārnu fragmenti,» skaidro A. Balode.

Sarkofāga restaurācijas darbu izpildītājs Arvis Druviņš šo darbu uztvēris kā izaicinājumu: «Šoreiz uzdevums bija pietiekami sarežģīts, pirmo reizi atlēju formas eņģeļu sejām, bija grūti uztvert kopainu. Esošais fragments bija palicis no pirmās restaurācijas. Tagad, skatoties uz restaurēto sarkofāgu, esmu gandarīts par paveikto.»

Sarkofāga restaurāciju finansiāli atbalstīja Kurzemes Bruņniecības apvienotie fondi. Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī sarkofāgi būs apskatāmi līdz 31. oktobrim, atklāj R. Bemberga

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas