Labestība palīdz atgūties nelaimē

Stāvot pie daļēji atjaunotās dzimtas mājas, Juris Tirols ar aizkustinājumu sacīja: «Nedomāju, ka mana pagasta ļaudis ir tik atsaucīgi.»Viņš joprojām nespēj bez satraukuma runāt par 10. novembrī notikušo. Pēc ierasti agrā rīta cēliena, kad pabaroti mājputni un rukši, Juris, skatoties televīzijas pārraidi, iemidzis. Viņu pamodinājis uzticamās Selenas purna ciešais spiediens pie zoda.  Atverot acis, brunavietis pamanījis, ka visapkārt ir balti dūmi. Kad izmeties ārā no istabas, liesmas jau pārņēmušas senās mājas jumtu. Juris, valdot asaras, sacīja: «Uguns plosījās strauji, steigšus zvanīju glābējiem. Kad viņi ieradās, jumts jau bija pagalam. Sadega daudz kas, bet visvairāk man žēl mammītes relikviju. Tās glabājās lādē uz bēniņiem. Tur atradās arī citas mantas.» Izrādās, nelaimes cēlonis ir bijis elektroinstalācijā. Taču par to viņš negribēja runāt, bet gan vēlējās teikt paldies visiem, kuri palīdzējuši. Juris stāstīja, ka jau nākamajā dienā ieradusies viņa krustmeita Lilita Gudža, radinieki. Tuvāki un tālāki brunavieši nākuši talkā, lai ātrāk veco ēku, kas celta 19. gadsimtā, dabūtu zem jumta. Ondulaina segumu sagādājusi vietējā pašvaldība. Darbi vēl jāturpina, bet Jura drūmo noskaņojumu kliedējusi pagasta iedzīvotāju labestība. Viņi palīdzējuši dažādi - ar materiāliem, ar naudas ziedojumiem. Brunavas pagasta sociālā darbiniece Sarmīte Ļekūne «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka vietējie ļaudis nav bijuši skubināmi palīdzības sniegšanai. Arī pašvaldība rīkojusies operatīvi. Juri labi zina daudzi brunavieši, viņš ilgus gadus strādājis par veterināro feldšeri.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas