Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Labības kulšana sākta, reizēm to pārtrauc lietus 2

Vairāki Bauskas novada zemnieku saimniecības vadītāji un agronomi atzīst, ka šogad, salīdzinot ar pērnā gada ražu, graudu esot ievērojami mazāk.

Audzētā labība ir labi nobriedusi, veiksmīgi padevušies arī vasaras kvieši, traucēklis ir bijis sausums, jo pirmie labības kūlumi rāda, ka ir sīkāki graudi, nekā ierasts. Tomēr agrajās šķirnēs kopumā graudu masa ir laba.

«Tagad kādu laiciņu nekūlām, jo pēdējās dienās lija lietus, kas labības kulšanai ir traucēklis. Lai arī vācām ražu pirms lietainajām dienām, tāpat nācās vest uz kalti un žāvēt. Kopumā vajadzēja «noņemt» līdz pieciem procentiem mitruma,» skaidro SIA «Ceraukstīte» valdes priekšsēdētājs Ainārs Jasūns.

Visvairāk audzēšanu šogad ietekmējuši laikapstākļi. Lauksaimniekiem šajā sezonā ražu nav bojājuši kaitēkļi. Nedaudz tie «Ceraukstītē» vasaras rapšiem piemetušies, bet tos varējis ļoti vienkārši apkarot.

«Pērn ‘Fredi’ kūlām septiņas tonnas no hektāra, patlaban mazāk. Tomēr graudu kvalitāte ir izcila – tilpummasa 830, proteīns 15,5 un lipeklis 32,5,» aizvadītajā nedēļā «Latvijas Avīzei» stāstīja SIA «Ceraukste Agro» valdes loceklis Andis Maskalis.

«Uzvara-Lauks» agronoms Sergejs Kataņenko «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka arī viņu saimniecībā laikapstākļi ir bijuši viens no galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem: «Traucēja garā ziema, ne visām šķirnēm tādas patīk un var izturēt. Lai arī vietām rapšu laukā pavasarī ilgāk turējās ūdens, kur tie ir noslīkuši, tomēr rapši ir ienākušies labi.»

Arī «Uzvara-Lauks» cīnās ar mitrumu. Optimālais mitruma daudzums labībā ir ap 14%, bet kuļot atklājies, ka dažviet tas ir līdz pat 25%.

«Pašlaik prognozējam, ka raža būs līdz pat 20 procentiem mazāka salīdzinājumā ar pērno gadu. Maijs bija ļoti daudzsološs – laiks bija silts un mitrs, kas ir tieši tāds, kāds augšanai vajadzīgs, bet tad sekoja sausuma periods jūnija sākumā, un šādas plantācijas, kas kopumā ir virs 6000 hektāru, aplaistīt ir teju neiespējami,» stāsta S. Kataņenko. Tomēr katrā mīnusā var saskatīt savu plusu – lai arī «Uzvara-Lauks» raža būšot mazāka nekā pērn, tomēr labības kvalitāte ir augsta.


Graudu ražas prognoze

Šajā ražas sezonā ar ziemājiem Latvijā apsēti kopumā 303 400 hektāri zemes – par 2,5% mazāk nekā 2012. gadā, kad ziemāju platības aizņēma 311 000 ha.

Prognozes rāda, ka ziemāju kopraža varētu sasniegt 925 tūkstošus tonnu, kas būtu par 34% mazāk nekā 2012. gadā, kad tika sasniegts 1,4 miljonu tonnu liels ziemāju ražas rekords. Kopējā graudu kopraža pērn bija 2,1 miljons tonnu.

LLKC ziemāju ražību Zemgalē paredz 4 – 5 t/ha, bet Latgalē – aptuveni 3 t/ha. Vasarāju raža būšot vidēji laba – kviešiem vidēji 3,1, miežiem 2,7, bet auzām 2,2 t/ha.

Pērn vidējā graudaugu ražība Latvijā bija 3,7 t/ha.

Jaunākās ražas prognozes Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sola nākamajā nedēļā.

Avots: LLKC

Pievieno komentāru

Komentāri 2

100 gadīgs vecis

Ikvienam kārtīgam latvietim labības nonākšana ir vairāk svētki kā parasts darbs, tāpēc jo patīkamāk, ka vecie kolēģi Ceraukstē atkal novāc priekš šā gada dabas apstākļiem izcilu ražu - kā vienmēr! Ar to arī apsveicu visus SIA "Ceraukstīte" darbiniekus.

pirms 7 gadiem, 2013.07.24 19:23

Vietējās ziņas