Lopbarības sagāde sokas raiti, bet ganības gaida veldzi

Pavasara ieskrējienā klāt vasaras saulgrieži, bet ganāmpulku īpašniekiem lielākais rūpju laiks – siena vākšana. Saimnieki atzīst, ka laiks ir ideāls, sausais siens sarullēts bez nevienas lietus lāses. Taču tie, kas steigušies ievākt kvalitatīvus krājumus ziemai un nopļāvuši maija beigās vai jūnija sākumā, nu raizējas par atālu. Laiks pārāk sauss, un zāle neaug, ja nav laimējies ar kādu lietus mākoni.

Rundāles novada Viesturu pagasta «Skarās» Skaidrītes un Jura Strautnieku  30 gotiņām pļaujamās platības nopļautas un sarullētas – ap 150 ruļļiem siena un ap 300 ruļļiem skābsiena. Rīta pusē, kad «Bauskas Dzīve» pabija pie Strautniekiem, saimnieki mežmalā valstīja siena ruļļus, lai labāk apžūst. Laukā ilgi neatstās, uz Jāņiem vedīs šķūnī. Pašlaik varētu glābt lucerna, kas izturīgāka pret sausuma periodiem un ir audzelīga un sulīga barība govīm. Nelāgi, ka arī jaunie zālāji, kas sēti pagājušā gada pavasarī un šogad vēl pārsēti, sausuma dēļ joprojām nezaļo, redzamas tikai sadīgušas rindiņas, kas gaida ražīgu lietu. Pienu «Skaras» pārdod Lietuvas pārstrādātājam, pagaidām piena iepirkuma cena ir 29 centi, bet brīdinājuši, ka to pazeminās.

Vecumnieku novada Valles pagastā savā piemājas saimniecībā Svetlana Piperaite pacietīgi lolo desmit gotiņas. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka Svetlanu bezgala apbēdina SIA «Rīgas piena kombināts» iepirkuma cena – 22 centi... Par šādu atlīdzību darbu piena lopkopībā var saukt arī par hobiju. Ja kādam patīk agrie rīti ar rasas pielietām pļavām, neviens jau neliedz – darbojies! Saimniece dzīvo Vallē dzīvoklī, bet lauks vasarā aptuveni divus kilometrus tālu, kūts gan esot tuvāk. Vasarās šo ceļu viņa mēro trīs reizes dienā. Svetlana stāsta: «Pašlaik mūsu pļavās zied timotiņš, ganība no rīta izskatās kā sudrabainas miglas pielieta. Ir mistra lauks, kur piebarošanai bez klasiskā sastāva, vīķiem un auzām, iesēti arī zirņi. Mistru pļaujam, gāžam aplokā, un govis veselīgo maisījumu ēd pilnām mutēm.» Ziemai jau savākti aptuveni 30 siena ruļļi un ap 100 ruļļiem skābsiena.

Tamāra Fratovčana saimnieko Lībiešu pusē – Bauskas novada Īslīces pagasta «Žeberos». Pašlaik līdzās siena laika rūpēm viņai saspringts darbs mēslu krātuves projektēšanā un izbūves plānošanā. Arī Tamāra 24 slaucamās govis kopj ar vislielāko rūpību. Viņa pārliecināta: «Kvalitatīva barība savācama līdz Jāņiem, lai tā nebūtu pāraugusi. Īpaši svarīgi to ievērot pie lucernas un āboliņa vākšanas. Pāraudzināti un pārkaltēti tie pārvēršas par «plikiem kauliem». Ganības un zālāji regulāri jāatjauno. Mēs to darām katru gadu vai ik pa diviem gadiem atkarībā no kultūras. Lucernu var ataudzēt ilgāk – trīs četrus gadus. Sienu ievācām no 12 hektāriem kamolzāles. Patlaban atāls ir devīgi saaudzis, mums laimējās ar lietavām.»

Tamārai Fratovčanai bēdu stāsts ir par krauķiem. «No pilsētas padzītās putnu kolonijas plosa mūsu naudu, t. i., siena un skābsiena ruļļus. Baru bari sagāžas uz plēvotajiem ruļļiem un visu saknābā. Cenšamies aizlīmēt, putnus izdzenāt, bet nākamajā rītā tā pati aina. Vēlāk, kad sāk gatavoties labība, krauķi baru bariem krīt arī tajā. Pagājušajā gadā sešos hektāros ievāktā āboliņa ruļļus sabojāja, tie sapuva. Šķirojām, bet beigās tāpat bija jāizgāž mēslos. Kad pavasarī sējumus posta gājputni, zemnieki var lūgt palīdzību.  Patlaban lopbarības sagatavošanā ieguldītais darbs un līdzekļi ir vējā. Ja būsim spiesti pirkt par dārgu naudu papildbarību no pārstrādātājiem, ar šādu saimniekošanu neizbēgami būsim mīnusos,» spriež T. Fratovčana.

Taču ir arī mazas un vidējas saimniecības, kur gotiņām ziemas krājumus šogad vairs negatavo, jo pieņemts viens no smagākajiem lēmumiem – no lopiem atteikties. Šie zemnieki ir nerunīgi.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas