Mainījusies rajona Padomes budžeta finansiālā situācija

Bauskas rajona pašvaldība par vairākiem nozīmīgiem lēmumiem spriedīs sēdē rīt, 18. septembrī. Viens no tiem būs par 15 000 latu piešķiršanu piemiņas ansambļa komunistiskajā režīmā cietušajiem un bojā gājušajiem (1940 - 1990) izveidei Bauskā.Par jautājuma virzīšanu uz sanāksmi nolēma rajona Padomes (RP) attīstības un finanšu komitejas apvienotajā sēdē pagājušajā nedēļā. Pirms vairākuma atbalsta notika diskusija. «Pašlaik situācija ir mainījusies. Bauskas pils projektu finansē Eiropas Savienība un valsts. Rajona Padomes budžetā radušies brīvi līdzekļi. Tie bija iedalīti procentu maksājumiem par plānoto kredītu, kuru vairs nevajag ņemt. Aicinu respektēt piemiņas vietas atrašanās izvēli (augšpus Brīvības piemineklim Brīvības bulvārī Bauskā - K. S.). Acīmredzot, tiem, kas izvēlējās, bija savs pamatojums,» sacīja Aivars Okmanis, rajona pašvaldības priekšsēdētājs. Iecavas vietvaras vadītājs Jānis Pelsis bija pret naudas piešķiršanu, to pamatojot šādi: «Kamēr nav gatavs rajona Padomes reorganizācijas plāns, kamēr nav zināms, kas notiks ar rajona pašvaldības iestādēm, esmu pret. Iecavas novada Domes deputāti lūdza sekot, kā notiks reorganizācija.» Aivis Kārkliņš, Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs, kolēģim pārjautāja: «Un kā jānotiek?» «Līdzvērtīgi un godīgi,» atbildēja J. Pelsis. Skaistkalnes pašvaldības vadītājam Jānim Kalniņam radīja šaubas pieminekļa statuss: «Lielie pasākumi 18. novembrī notiek pie Brīvības pieminekļa. Vai abi pieminekļi būs apvienoti?» A. Okmanis skaidroja: «Politiski represēto klubs «Rēta» iecerējis piemiņas vietu tikai represētajiem. Brīvības piemineklis ir Brīvības cīņām Pirmajā pasaules karā, bet piemiņas vieta - cietušajiem no 1940. līdz 1990. gadam. Pašlaik ir runa, vai mēs politiski atbalstām piemiņas vietas izveidi.» Savu viedokli izteica arī Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile: «Tā bija represēto cilvēku vēlme. Es lūdzu savus darbiniekus ievērot viņu gribu. Parasti vadītāji jūtas gudrāki par izsūtītajiem un invalīdiem. Taču mums jārespektē viņu griba. Man varbūt arī ne viss patīk. Viņi ir izvēlējušies vietu, darbi jau rit.» «Ja finanses atļauj, atbalstām,» ierosināja Mežotnes pagasta padomes vadītāja Inese Dombrovska. «Mēs domājam, ka skolās slikti māca vēsturi. Taču izsūtīto ir palicis maz. Dzīvi ir viņu radinieki. Būsim cilvēcīgi un lojāli. Lai uz piemiņas vietu aiziet skolēni un tie, kam tas ir svarīgi. Ne visi var aizbraukt uz Iecavu vai Īslīci,» pārdomās dalījās Juris Cielavs, Vecsaules pašvaldības priekšsēdētājs.  Ceraukstes vietējās varas vadītājs Jānis Feldmanis ieceri atbalstīja: «Maz palicis šo cilvēku. Represēto kluba biedri pašlaik dzīvo Bauskā, bet izsūtīti viņi ir no pagastiem. Vecajiem ļaudīm nav spēka aizbraukt uz dzimtajām vietām. Lai viņi iet uz piemiņas vietu Bauskā. Ceraukstē šāda pieminekļa nav, tāpēc atbalstu tā izveidi pilsētā. Ja būs vajadzīgs pagasta līdzfinansējums, lemsim, domāsim.» Piemiņas vietas atklāšana paredzēta šīgada 18. novembrī, Latvijas Republikas 90. dzimšanas dienā.  Kā jau «Bauskas Dzīve» rakstījusi, RP finanšu komiteja sēdē 12. jūnijā nolēma atlikt pilsētas Domes un biedrības «Latvijas Politiski represēto apvienība» Bauskas nodaļas iesniegumu. Iespējams, ka RP finansiāli atbalstīs ieceri sēdē rīt, 18. septembrī.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas