Meklējot savu laimīgo vietu

Viens no ievērojamākiem pēdējo divu gadu projektiem skolās ir saistīts ar karjeras izglītību. Ir iekārtoti karjeras stūrīši, kabineti, darbojas karjeras izglītības koordinatori. Stāsta Skaistkalnes vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Gunta Romanovska: «Skolā ir iekārtots karjeras izglītības stūrītis. Aktīvi darbojamies jau divus gadus, bet visvairāk ir paveikts pēdējā gadā. Braucam uz uzņēmumiem un iepazīstamies ar viņu darbību.  Esam bijuši Latvijas atvērto uzņēmumu dienā uz pazīstamiem Latvijas uzņēmumiem - zāļu ražotāju «Grindex», «Mazda» autocentru, portāla «draugiem.lv» redakciju, lauksaimniecības uzņēmumu «Kesko Agro». Piedalījāmies arī lauku skolu projektā par nodarbinātības iespējām Bauskas rajonā, apmeklējām izstādi «Skola 2008». Skolēni profesionālās izglītības izaugsmei izmanto portālu «izaugsme.lv».»  Skaistkalnes vidusskolā regulāri rīko arī karjeras pēcpusdienas, kurās katra klase sagatavo savu redzējumu par kādu noteiktu profesiju. Aktīvi skolas karjeras izglītībā iesaistās klašu audzinātāji. Stāsta Bārbeles pamatskolas latviešu valodas skolotāja Sarmīte Flugina: «Daži par profesiju prāto kopš sākumskolas, bet citi ilgi nevar izdomāt, par ko vēlas kļūt. Katrai klasei veicam izpēti, izpildām daudz dažādus testus. Tomēr galā vienmēr bieži vien galvenais ir - lai vēlmes sakristu ar iespējām un spējām.» Stelpes pamatskolā ar karjeras izglītību strādā Lilita Berliņa. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir klases audzinātājas darbam: «Savu klasi uz karjeras pasākumiem ir vieglāk aicināt, ar citām, kurās neesi audzinātāja, nav tik viegli. Esam ciemojušies karjeras izglītības centrā «Vīzija» Bauskā, kur bērniem ļoti patika. Apzinājām sava pagasta darbavietas, liels atklājums bija kādreizējie absolventi, kuri nodarbojas ar aitkopību.» Kā multiplikatore karjeras izglītības jomā darbojas Bauskas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe: «Rajonā rezultāts ir lielisks. Divus gadus pēc kārtas esam tam pievērsuši īpašu uzmanību, katrai skolai ir sava audzināšanas plāna programma šajā jomā, izbraukājām visas skolas un tikāmies ar atbildīgajām personām. Esmu stāstījusi par to citu rajonu pārstāvjiem, un viņi brīnās - pa kuru laiku mēs to paspējam. Sapratu, ka citos rajonos tas nav tik labi izdevies.  Tomēr pēdējā izglītības pārvalžu vadītāju konferencē nesaklausīju apstiprinājumu, ka tā ir prioritāte šim mācību gadam vai nākotnē. Karjeras izglītība diez vai apstāsies, nāk jauni projekti, un ceram, ka jau šogad tos saņems rajoni. Iespējams, ka vienai rajona skolai tiks nodrošināts finansējums, lai izveidotu karjeras konsultāciju centru. Konsultants jau ir augstāks līmenis, gandrīz kā psihologs, pie kura var iegūt informāciju. Koordinators administratīvi vada šo darbu, konsultants strādā tieši ar skolēnu. Piemēram, Īrijā katrā skolā ir karjeras konsultants, kurš gada laikā individuāli aprunājas vismaz vienu reizi ar katru skolēnu. Katram bērnam ir darba burtnīca, kuru gada laikā aizpilda saistībā ar karjeras izglītības jomu. Pēc tādas sistēmas bērns jau zina, ko var un ko vēlas pēc skolas beigšanas.» Pētījumi rāda, ka Latvijā 52% darbinieku nestrādā tajā profesijā, ko apguvuši augstskolā. Augstskolu vadītāji atzīmē, ka tādēļ noteicošais karjerā ir sākotnējā studenta izvēle un aktivitāte studiju laikā. Izvēle tiek veikta jau skolā, un tāpēc ir ļoti svarīgi, lai karjeras izglītība skolā nevis pazustu reizē ar projektu, bet gan saglabātos un turpinātu attīstīties.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas