Mežos sācies sēņu laiks

Ja sociālajos tīklos «Facebook» un «Instagram» sāk parādīties sēņu bildes, skaidrs – bekošanas laiks ir klāt! Turklāt nav jau nekāds noslēpums, ka sēņošana daļai latviešu ir teju vai nacionālais sporta veids. Vēl viens rādītājs par sēņu esamību vai neesamību apkārtnes mežos ir vietējais tirgus. «Bauskas Dzīve» lūkoja situāciju šonedēļ raudzīt Bauzes tirgū.

Otrdienas, 21. jūlija, rītā Bauzē meža veltes pircējiem piedāvāja Lauris Vilcāns. Viņš atklāja, ka sēnes lasa Vecumnieku pusē. «Mitrās vietās tās ir, taču sauss laiks sēnēm nepatīk. Ir jāzina vietas, uz kurām doties, meklēšana «uz dullo» man nepatīk». Tirgotājs piedāvāja gailenes, taču atzina, ka mežā lasa arī citas sēnes – baravikas, bekas u.c. «Tirgū grūti baravikas pārdot, jo pirms tam ir jāpārbauda, vai sēnes nav tārpainas. Ar gailenēm ir vienkāršāk,» atzina L. Vilcāns.

Tirgotāja Elga atzina, ka sēņu mežā ir daudz, taču tās ir ļoti tārpainas. «Ziema bija silta, tagad sēnēs ir daudz tārpu. Ja lietus būs, augs arī sēnes, ir tikai jādodas uz mežu un jālasa,» uzskata Elga, kura sēnes lasa Vecsaules mežā. Viņas stendā no rīta bija iespējams iegādāties arī baravikas, taču tās ātri izpirktas. «Domāju, ka cena sēnēm kritīsies. Tagad par gaileņu kastīti jāmaksā 3,50 eiro, bet būs sēnēm labvēlīgi laikapstākļi un cilvēki arvien vairāk dosies sēņot,» tā domā brunaviete Elga.

Baušķenieks Igors Slakters ar sēņošanu aktīvi nodarbojas piecus gadus.  Ar savu guvumu viņš mēdz palepoties sociālajā tīklā «Facebook». Igors sēņot brauc kopā ar sievasmāti uz Vecumnieku novada Valles mežiem. «Sēnes neēdu, tīkams pats lasīšanas process – aiziet uz mežu, izstaigāties un nedomāt par problēmām. Sēņoju piecus gadus intensīvi, gandrīz katru sēni nobildēju,» stāsta Igors. Viņš min, ka esot gadi, kad nav sēņu vai to ir ļoti maz, bet šogad izskatoties, ka sēņu ir daudz. «Tagad mežos ir izveidoti ceļi, nav problēmu ar automašīnu nedaudz pabraukt uz priekšu un pameklēt jaunas vietas.»

Igors lasa baravikas, bekas, ja ir kādas gailenes, tās arī ieliekot groziņā, jo sievai garšo, kad apceptas ar sviestu. «Ir laiki, kad 30 vai 40 baravikas jau skaitās daudz, bet gadās atrast 200 vai 300 bekas, un tas tad tiešām ir ļoti daudz. Sēņu sezona tikai tagad ir sākusies. Pēc tā, kas ir salasīts, spriežu, ka ir labs gads,» novērojumos dalās Igors Slakters. Viņš pēc atgriešanās no meža arī pārbaudot sevi, vai nav kāds kukainis, ērce piesūkusies, kaut arī Igors ir vakcinējies pret ērču encefalītu. «Apģērbjos kārtīgi, dodoties uz mežu, pēc «sēņu medībām» drēbes izmazgāju, dodos dušā,» stāsta I. Slakters, kurš domā – ja kādam ir bailes no kukaiņiem un čūskām, tam labāk uz mežu neiet.

Tikmēr Latvijas Dabas muzeja speciāliste, mikoloģe Diāna Meiere atzīmē, ka aktīvā sēņotāju sezona sākusies maijā ar sērapiepju vākšanu. «Sērapiepēm šis ir izcils gads, taču pērn tās bija ļoti grūti atrast,» teic D. Meiere.

Sērapiepes nosaukums ir radies sēnes dzeltenās nokrāsas, nevis sastāva dēļ, jo tā nesatur elementu sēru. Sērapiepi var pazīt pēc tās oranži dzeltenās nokrāsas un lielā augļķermeņa, tā ir ēdama un citi atzīst, ka garšo nedaudz pēc vistas gaļas. Uzturā gan jālieto jaunas piepes, pāraugušās ēšanai vairs nav piemērotas.

Par baraviku ražību šosezon varot spriest pēc sēņotāju publicētajām fotogrāfijām sociālajos tīklos. Mikoloģe D. Meiere atklāja, ka pirmais baraviku vilnis jau bija. «Latvijā populārākā sēne, protams, ir baravika, pēc tās ir gailene, jo vienā vietā aug vairākas un parasti nav tārpainas. Sēnēm patīk siltums un mitrums,» stāsta speciāliste. Viņa arī brīdina, ka ērču šogad ir daudz.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas