Nākotnes novada sporta, izglītības un kultūras jomā sarunās izskan vairāk saukļu nekā darbības plānu 5

Turpinās Bauskas novada pašvaldības rīkotās diskusijas par jaunveidojamā Bauskas lielnovada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi. Aizvadītajā nedēļā skatīja tādas tēmas kā sports, izglītība un kultūra.

Plānots, ka jaunveidojamā Bauskas novada attīstības programma 2021. – 2027. gadam palīdzēs noteikt vidēja termiņa attīstības prioritātes apvienotajā novadā. Tomēr šoreiz, klausoties trīs diskusijas par iepriekš minētajām jomām, radās izjūta, ka tieši sporta, izglītības un kultūras nozarē vairāk vai mazāk viss ir sakārtots un skaidrs, jo konkrētu piedāvājumu attīstībai bija maz. Uzskaitīto problēmu bija gana daudz, bet nebija risinājumu – lielākā daļa vai nu prasa prāvu finansējumu, vai arī saistīti ar pārmaiņām sabiedrībā.

Jāsāk agri
Diskusijā par sportu, kas notika 28. aprīļa rīta pusē, piedalījās neliels dalībnieku skaits – 32. Sanākušie ik pa brīdim atzina, ka vienkārši ir jāpārņem kaimiņu novados esošās labās idejas.
 
Viens no ierosinājumiem bija iesaistīt sportā bērnus jau agrāk – no četru gadu vecuma. Iecavas novada sporta skolas «Dartija» direktore Baiba Gāga norādīja, ka sporta skolu grupas finansē no skolas vecuma, bet Iecavas novadā sporta treneri brīvprātīgi darbojas atsevišķās nodarbībās pirmsskolas izglītības iestādēs, lai radītu priekšstatu par sporta skolu. Vecumnieku novadā šādas nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem atbalsta pašvaldība. Diskusijas dalībnieki ieteica arī pirmsskolas vecuma bērniem rīkot atlases pasākumus, lai treneri varētu labāk novērtēt bērnu potenciālu un piesaistīt attiecīgajām sporta grupām.

Bez aizdomu ēnas
Nākotnes novada sporta vīzijā diskusijā atzīmēti pieejami āra sporta laukumi visās lauku teritorijās, kvalitatīvi sporta laukumi pie visām skolām, kā arī aicinājums veicināt dzimumu līdztiesību sportā, lai būtu vairāk sieviešu sporta komandu. Par sieviešu iesaisti sportā tā arī īsti neatbildēja – pašlaik Iecavā ir futbola komandas, un ir meitenes novados, kas spēlē volejbolu. Basketbolā savulaik mēģinājums veidot komandu beidzās neveiksmīgi. Pašlaik Bauskā veido meiteņu florbola vienības.

Starp problēmām Inga Ūbele, Bauskas novada sporta centra «Mēmele» galvenā speciāliste, uzskaitīja finansējuma trūkumu, novecojušas sporta bāzes, iedzīvotāju aizplūšanu un novecošanos, kā arī vājus sporta klubus. Pēdējā risinājumu diskusijas dalībnieki saskatīja skaidri saprotamos klubu un biedrību finansēšanas nosacījumos. «Atbalsta sniegšanas jomā ir jāizvērtē, no kā ir atdeve. Nedrīkst būt aizdomu ēna – skaidri jānosaka, kāpēc un kam dod vairāk vai mazāk līdzekļu,» pauda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe. «Ja būs normāls nolikums, sporta klubiem nebūs problēmu pastāvēt,» piekrita B. Gāga.

Nepieciešamā līderība
Diskusijā uzsvēra to, cik liela nozīme sportam ir jauno līderu veidošanā. «Līderības veidošana ir liela problēma. Mēs Bauskā nopietni strādājām ar pašu skolas izglītojamajiem un absolventiem. Organizēšana un vadīšana ir jāattīsta pašiem – vajag vispārizglītojošo skolu sacensības, vietējās sacīkstes. Sporta skolas bērni kā īsti jaunie līderi tiesā un vada sacīkstes. Jaunieši grib kaut ko darīt un organizēt. Ir jādod viņiem šādi uzdevumi. Vēroju vieglatlētus, cik ir spējīgi organizēt un vadīt darbu, – tas iepriecina. Viss ir atkarīgs no pedagogiem, no viņu vēlmes sadarboties,» vērtēja Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa.

Neatrisinātā pretruna
Tā paša 28. aprīļa pēcpusdienā notika diskusija par izglītības jomu. Šeit bija liels skaits dalībnieku – 62. Kā iepriekš valstī un pašu novados, tā arī tagad diskusijas dalībnieki saskārās ar problēmu pretrunīgo raksturu – nākotnes vīzijā ierakstīta gan vēlme pēc izglītības iestādes tuvāk dzīvesvietai, gan moderna un sakārtota infrastruktūra, plaša mobilitāte visā novadā, gan kvalitatīvas izglītības apguve, turklāt tāda, lai skolēni nemeklētu iespējas vidusskolā mācīties citos novados.

«Pirmsskolai un sākumskolai jābūt pēc iespējas tuvāk mājām,» pauda Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare. Tomēr tālāk par saukļiem šī diskusija neaizgāja – neapsprieda nedz konkrētus kritērijus dažādu skolu uzturēšanai, nedz darbību.

Jaunatnes speciālisti Kaspars Kalējs un Gints Jankovskis atkal aktualizēja jaunatnes politikas nepieciešamību, norādot uz tās lomu jauniešu piesaistē novadam. Tomēr arī šeit tālāk par iekļaušanu vīzijā šis jautājums netika apspriests.

Nav speciālistu
Aktuālākais jautājums – atbalsta personāla trūkums. «Bauskas novadā trūkst psihologu. Problēma ir arī tā, ka skolās nav sociālo un speciālo pedagogu. Pašreiz ir sadarbība ar sociālo dienestu, bet šim pedagogam būtu jābūt izglītības iestādē,» stāstīja Griķu pamatskolas direktore Daiga Vīlipa. «Problēma ir ļoti būtiska – šie speciālisti skolās laikus pamana un risina bērnu problēmas, neļaujot tās ielaist,» sacīja Iecavas novada izglītības nodaļas vadītāja Vija Ieleja. Uzsvēra jauno pedagogu trūkumu, arī šeit kā potenciālo problēmu norādot, ka nav dzīvokļu, ko piedāvāt jaunajiem speciālistiem.

Diskusijas dalībniece Liena Jaunzema sacīja, ka ļoti nepatīkama problēma ir kvalitatīvu karjeras konsultantu trūkums. «Nākotnes attīstībai nepalīdzēs tikai inženierzinības. Tās ir ļoti vajadzīgas, bet ne visi būs traktoristi un mehāniķi. Vajag atrast sevi un spēt saprast, kura profesija būs vajadzīga pēc pieciem gadiem. Tam traucē spēcīgu un kvalitatīvu karjeras konsultantu trūkums. Nopietni jau no 5. – 6. klases jāsāk, nevis 9. klasē vienreiz ar kādu parunāt. Tas ir mērķtiecīgs darbs ar skatu uz nākotni. Tā samazinātos no vidusskolas un no augstskolām atkritušo skaits,» vērtēja L. Jaunzema.

Baidās tikt apdalīti
Aktīvāki uz tiešiem risinājumiem bija kultūras jomas diskusijas dalībnieki, kas tiešsaistē tikās 29. aprīlī. Kopā bija vairāk nekā pussimts interesentu, kam bija arī konkrēti piedāvājumi.

Bet bija arī pretrunas – no vienas puses, jāpiedāvā pēc iespējas daudzveidīgāka un intensīvāka kultūras dzīve, bet, no otras, – kā rīkot pasākumus, lai tie «nepārklātos»? «Galvenais, lai Bauska tādā veidā neapdala pagastus. Kad mēs vēlamies rīkot kādu no mazajiem pasākumiem, bet Bauska pasaka nē, jo tas viņu acīs ir maznozīmīgi. Gribētu, lai novadam ir kopīgs noformējums, lai pārējie nav apdalīti,» pauda Vecumnieku kultūras nama mākslinieciskās nodaļas vadītāja Inga Rakusova.

Viens no ieteikumiem bija noteikt pasākumu prioritātes, lai vienas prioritātes pasākumi nepārklātos. Vecumnieku pagasta Novadpētniecības centra krājumu glabātāja Rita Kovala piedāvāja ideju daļu pasākumu pārraidīt interneta tiešsaistē, tādējādi diskusijas dalībnieki nonāca līdz risinājumam veidot pašvaldības atbalstītu vietējo televīziju, kas nodrošinātu populārāko pasākumu pārraidi internetā.

Sanākušie ieteica Bauskas kultūras centra esošās ēkas nopietnu rekonstrukciju vai jaunas ēkas būvniecību. Pievērsa uzmanību seniem solījumiem uzcelt Codē kultūras namu. Aicināja modernizēt bibliotēkas, lielāku uzmanību veltīt muzejiem un vēsturiskajām vērtībām dažādās novadpētniecības krātuvēs.

Vajag grāmatas
Tūrisma jomā ierosinājums bija veidot kopīgu piedāvājumu, kas izvestu cauri Bauskas novada vēsturei no akmens laikmeta līdz 21. gadsimtam. «Kultūras dažādība, ejot cauri gadsimtiem, ir mūsu bagātība,» pauda Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Jolanta Kalinka. «Jāveido uz senvēsturi balstīta unikāla digitālā un kultūras telpa. Ir vajadzīga sava stratēģija, jo ir tik daudz labu ideju, kas ir jāsaliek kopā,» vērtēja Sniedze Sproģe.
 
«Kādam ir jāuzņemas koordinējošā loma, lai vēstures liecības varētu apkopot. Pašlaik šādas liecības ir skolām un muzejiem. Kad veidojam Iecavai audiogidu, izrādās, ka ir tikai daži cilvēki, kas zina Iecavas vēsturi. Aizies viņi mūžībā – nebūs, kas zinās. Ja domājam par kultūru un savu vēsturi, vajag grāmatas. Bibliotēkām ir labas datubāzes – tās var izmantot arī novada mācībā, ceļot nozīmīgumu kultūras krātuvēm. Mums vajag kaut kā to savienot kopā,» sacīja Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure. «Bija kluss sapnis, ka varētu ņemt piemēru no Latvijas Valsts arhīva, kas periodiski publicē faktus, stāstus vai jaunieguvumus. Novadpētniecības centri ir, bet kā zemūdens akmeņi sēž klusi un «čabinās»,» atzina R. Kovala.

Sanākušie kā problēmu risinājumus ieteica biedrību finansiālu atbalstu, potenciālo grāmatu autoru aktivitātes veicināšanu un atbalstu, iespējamu radošo centru veidošanu, kā arī iedzīvotāju kopienu radošuma veicināšanu pagastos.


Pievieno komentāru

Komentāri 5

Sports

Nav saprotams,,kas atbild par sportu Bauskas novadā. Vai Inga Ūbele vai Līga Rimševica. Te rakstā Ūbele sevi sauc par galveno sporta speciālistu sporta centrā Mēmele. Ko tad dara Rimševica,ja galvenā sporta organizātore ir ūbele? Konfektes,kotletes un kausus izvēlas Rīmševica,bet sportu organizē ūbele???

pirms mēneša, 2021.05.12 13:00

Uve

Vai tiešām tikai virsrakstā minētajās jomās? :)

pirms mēneša, 2021.05.12 13:55

Sports,kultūra?

Izlasot rakstu secinājums-nekāds.Vispārīgas frāzes.Nekas konkrēts.Tātad nekas neplānojas darīt.Ejam vēlēt par neko.

pirms mēneša, 2021.05.13 07:16

nerimšas ūbelēt

Stratēģiska muldēšana sava labuma meklējumos

pirms mēneša, 2021.05.13 09:27

?

Vai šīs sarunas bija paredzētas kā "sarunas" vai jau konkrēts redzējums kāda turpmāk būs pārvaldība izglītības, kultūras, sporta jomā?

pirms mēneša, 2021.05.14 08:07

Vietējās ziņas