Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Noslēdzies trešais «Lielā Murzas teātra sporta» turnīrs

Bauskas kultūras centrā aizvadīts nu jau trešais «Lielā Murzas teātra sporta» turnīrs. No baušķeniekiem veiksmīgākā bija Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa komanda, kas uzvarēja 1. – 4. klašu grupā, portālu informēja atbildīgā par turnīru Valda Prokopenko.

Savu improvizācijas prasmi turnīrā demonstrēja skolēni no Bauskas un Iecavas, Dobeles, Ogres, Salaspils, Ikšķiles, Katlakalna, Druvas, Ādažiem, Rīgas. 1. – 4. klašu grupā mūsu novadus pārstāvēja trīs komandas – Valdas Prokopenko «Iecava», «Bauskas BJC» un Gunas Matvejas Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa meitenes, kuras izcīnīja pirmo vietu šajā vecuma grupā. Pārējās vecuma grupās mūsu novadu pārstāvjiem tik labi neveicās.

Bauskas bērnu un jauniešu centra metodiķe Veronika Puķe atzina, ka šoreiz sacensības vērojis salīdzinoši liels skaits skatītāju. Pamatskolu klašu vecuma grupās lielāko aktivitāti radīja gan nevis paši dalībnieki, bet gan atraktīvā žūrija. Toms Zvejnieks aktīvi protestēja pret teātra sportā aizliegto vārdu «nē». Pēc tam, kad viena no komandām vairākas reizes atkārtoja šo vārdu, žūrijas pārstāvis devās pie dalībniekiem un demonstratīvi līmēja pārkāpējai muti ciet ar līmlenti.

«Vārdu «nē» nedrīkst lietot, jo tā ir bloķēšana. Tas, kurš pasaka šo vārdu, apstādina darbību, spiež izdomāt kaut ko citu. Ar vienu vārdu nosvītrots kopējais stāsts. Lai spēle izdotos, ir jāpieņem priekšlikumi, ko izvirza pārējie dalībnieki, vai jāpiedāvā kaut kas savs. Ar «nē» noraida variantus un pieprasa papildu darbību no citiem komandas biedriem, bet atbildība jāuzņemas arī pašam,» situācijas nozīmīgumu raksturo V. Prokopenko.

Žūrija vecāko klašu komandām šogad atkal bija iespaidīga – improvizācijas teātra «ImproZoo» aktrise Laura Mestere, teātra «5 uz perona» aktieris Toms Zvejnieks un biedrības «Teātris un izglītība» valdes priekšsēdētāja Ligita Smildziņa. «Mūsu biedrība ir tā, kas uztur teātra sportu Latvijā kā valsts interešu izglītības programmas sastāvdaļu,» tā L. Smildziņa.

Sarunas, diskusijas un prātojumi teātra sporta pasākuma laikā ir kā viens liels teātris – nekad nevari būt drošs, vai tavs sarunu biedrs ar tevi tiešām sarunājas, vai tā ir liela uzstāšanās par kādu tēmu, iepriekš sagatavota vai pilnībā improvizēta. «Teātra sports audzina ne tikai aktierus. Mēs veidojam interesi par dzīvi, palīdzam uzlabot dzīves kvalitāti caur saskarsmi. Galvenais, lai jaunieši vēlas nodarboties ar teātra sportu. Pat ja saņem ne pārāk labas atzīmes no žūrijas, lai grib arī turpmāk darboties,» daudz un dažādus argumentus par labu teātra sportam min L. Smildziņa.

«Cilvēks ir kluss, neaktīvs un nesabiedrisks. Te viņš atveras, apgūst saskarsmes iemaņas un tās izmanto dzīvē,» tā Toms Zvejnieks. «Šeit tu pamani, ka tev ir kaut kas iekšā. Tu uzdrīksties dzīvot,» smaida L. Mestere. Žūrijas locekļi teic, ka teātra sportam ir psiholoģiski terapeitiska iedarbība – tas ir kā slēpts psiholoģisks seanss. Viņiem nav grūtību minēt simtiem iemeslu, kāpēc jānodarbojas ar teātra sportu – uzstāšanās un treniņu laikā gūtā pieredze ļauj aizrautīgi runāt gandrīz par visu.

«Tev aug lieliski vadītāji. Pat ja reizēm kaut ko nezina, nekautrējas paprasīt žūrijai un precizēt, kas uzdots dalībniekiem. Viņiem ir drosme un enerģija, bet ātrums nāks ar pieredzi,» L. Smildziņa pauda savu sajūsmu V. Prokopenko par jaunajiem iecavniekiem un baušķeniekiem, kas vadīja sacensības starp komandām.

Jauno vadītāju skaitā bija Iecavas vidusskolas 12. klases audzēkne Maija Krastiņa. Viņa pastāstīja, ka teātra sportā piedalās jau četrus gadus, savukārt ar spēļu vadīšanu nodarbojas otro gadu. «Man ir jāaktivizē spēlētāji un jāuztur saikne ar skatītājiem. Visgrūtāk ir tad, kad komandai žūrija ieliek sliktu atzīmi. Tad viņi kaut kā jāuzmundrina – nedrīkst ļaut, lai paliek bēdīgi, jāpanāk, lai vēlas spēlēt,» tā M. Krastiņa.

Meitene atzīst, ka pēc vidusskolas beigām neplāno turpināt nodarbības teātra sportā. Tomēr dalība tajās esot liels ieguvums, kas dzīvē noderēšot.

Improvizācijas teātra prasmes neesot domātas tikai jauniešiem, pauž V. Prokopenko. Viņa stāsta, ka tās pasniedz cilvēkiem, kas iesaistīti darbā ar jauniešiem un bērniem. Apgūtais palīdz gan mācību procesā, gan sociālajā darbā.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas