Notāru dienai Bauskā – maza atsaucība

Vēl līdz piektdienai, 1. februārim, visā Latvijā notiks Notāru dienas, kuru laikā notāri bez maksas atbildēs uz ikviena interesenta jautājumiem par mantojuma tēmu. Bauskā Notāru diena bija šodien, 30. janvārī. Akcijā pirmo gadu no Bauskas rajona piedalījās zvērinātā notāre Aija Biezā. Viņa atzina, ka Notāru diena ir katru dienu, jo konsultācijas par dažādiem juridiskiem jautājumiem tiek sniegtas nepārtraukti, un pirmreizējā padoma došana ir bez maksas.  Trešdien baušķenieku atsaucība bija neliela. Notāre pieļāva, ka tas tādēļ, ka rajonā tāds pasākums notiek pirmo gadu, kā arī cilvēki īpaši nav informēti. Citviet Notāru dienās apmeklētāju lokā aktīvi ir tie iedzīvotāji, kuri līdz šim nav zinājuši par iespējām saņemt notāra konsultācijas, kas parasti ir bez maksas.  Latvijas notāri jau trešo gadu rīko Notāru dienas. Katru gadu tajās kā galvenā tiek izvēlēta viena sabiedrībai aktuāli nozīmīga problēma. Pirmajā gadā īpašu nozīmi ieguva jautājumi, kas saistās ar nekustamā īpašuma darījumiem. Pagājušogad aktuāli bija jautājumi par dāvinājumu, uztura līgumu un testamentu. Par šā gada aktualitāti izvēlēti mantojumi un publiskie testamenti.  Pirmajās Notāru dienās visā Latvijā piedalījās 28 notāru biroji, pagājušajā gadā - 43, bet šogad pieteikušies 80 notāru biroji.  Šogad atjaunotam Latvijas notariātam aprit piecpadsmit gadi un pieci gadi, kopš notāriem nodota mantojuma lietu kārtošana. «No sākuma mantojuma lietas izskatīja notāri, tad tās tika nodotas tiesu pārziņā, bet kopš 2003. gada atkal mantojuma lietas kārto notāri,» stāsta A. Biezā. Pagājušajā gadā notārei iesniegtas 167 mantojuma lietas. Mantojuma lietas sakārtojuši un testamentu uzrakstījuši 2% Latvijas iedzīvotāju, Notāru dienu laikā veiktajā aptaujā secinājusi Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP). Pēc veiktas aptaujas notāri secinājuši: lielākais vairums zina, ka testamenta sastādīšana jāuztic notāram, un, ja vien ir vēlēšanās, lai pēdējā griba tiktu izpildīta, to nevajadzētu glabāt privātā kārtā zem spilvena. Sakārtojuši mantojuma lietas un uzrakstījuši testamentu galvenokārt ir gados vecāki cilvēki, tiesa, gan tikai 7% gadījumu. Secināts, ka kopumā vairums cilvēku testamentu nav sastādījuši, un 50% aptaujāto to skaidro ar to, ka viņiem nepieder nekas tāds, ko tie vēlētos nodot nākamajām paaudzēm. Viena trešā daļa aptaujāto vēlētos sev tuviem cilvēkiem novēlēt nekustamo īpašumu, katrs desmitais mantojumā atstātu kādu vērtīgu priekšmetu - gleznu, grāmatas vai rotaslietas, 5% aptaujāto atstātu naudu, bet 3% - automobili, secinājuši notāri. Starp privāto un publisko testamentu 65% aptaujas dalībnieku izvēlētos publisku jeb notāra glabāšanā nodotu testamentu, jo šāda forma garantē testamenta izpildi. Secināts, ka 45% Latvijas iedzīvotāju dzīvo šodienai un par nākotni nedomā. Tāpat aptaujā secināts, ka par nākotni vismazāk uztraucas cilvēki vecumā pēc 40 gadiem, kuriem turklāt ir salīdzinoši zemi ienākumi. Savukārt jauni cilvēki vecuma grupā no 15 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem lielākoties plāno savu nākotni vismaz piecu gadu perspektīvā. Skaidri plāni un pārliecība par tālāku nākotni ir tikai 6% iedzīvotāju, lielākoties vecākiem ļaudīm, kas no dzīves pārsteigumus vairs negaida, secināts aptaujā. Atbildot uz jautājumu, kas atbildīgs par mantojuma lietu kārtošanu, vairums atzina, ka mantojuma lietas jākārto pie notāra, taču atbildība par to jāuzņemas mantojuma atstājējam.Uzziņai:

  • Lai nokārtotu mantojumu, gada laikā pēc cilvēka nāves jāvēršas pie notāra atbilstoši mantojuma atstājēja pēdējai dzīvesvietai.
  • Ja mantinieks to nav izdarījis, atzīstams, ka viņš no mantojuma atteicies.
  • Ejot pie notāra, līdzi jāņem: mantojuma atstājēja miršanas apliecības oriģināls, pase, radniecību pierādoši dokumenti, kā arī dokumenti, kas apliecina mantas piederību mantojuma atstājējam, un izziņa par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas