Pagasti prasa iesaldēt reformu 3

Ņemot vērā finanšu un ekonomisko krīzi pasaulē, Eiropā un valstī, Latvijas pagastu vadītāju sapulce aicina Saeimu administratīvi teritoriālo reformu iesaldēt, bet pašvaldībām ļaut veidot novadus brīvprātīgi.Tik asi teikts vienā no rezolūcijām, ko pieņēma Latvijas pagastu vadītāji sanāksmē pagājušajā nedēļā Jaunpilī Tukuma rajonā. Vairāk stāsta Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības un pagasta pašvaldību jautājumos: «Dokuments par reformas iesaldēšanu nebija iepriekš sagatavots. To pieņēma, jo visi bija pragmatiski noskaņoti un neviens no Saeimas un valdības klātesošajiem pārstāvjiem nevarēja atbildēt, kā pārvarēs krīzi. Sabiedriskā transporta maršrutu samazināšana, runas par mazo skolu optimizāciju ir pilnīgi pret pakalpojumu tuvumu iedzīvotājiem.»  Ceraukstes pagasta padomes vadītājs Jānis Feldmanis uzskata, ka rezolūcijās noteikti ieklausīsies. Jebkurš lēmums ir sarunu rezultāts. Nostājoties kategoriski vienā vai otrā pusē, pie vienošanās netikt. Sarunas vēl turpināsies. Jautāts par sapulces gaisotni, J. Feldmanis atbildēja: «Kāda var būt noskaņa? Termiņš līdz reformas beigām ir noteikts, bet vēl nav skaidrs, kāds būs lēmums. Manuprāt, reformu apturēt nedrīkst. Tā ir jāturpina. Novadu skaits varētu būt tāds vai citāds. Par rezultātu varēs spriest tikai pēc novadu izveides. Tad redzēsim, vai jaunveidojamā pašvaldība ir dzīvotspējīga visos līmeņos, vai bija labāk pirms pārmaiņām, vai novadu lielums ir optimāls.»  Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis pirms sapulces laikrakstam sacīja, ka uz pasākumu dosies vairākums Bauskas rajona pagastu vadītāju. Viņus satrauc arī reģionālā reforma, proti, rajona reorganizācija. Vecumnieku, Vecsaules, Rundāles, Stelpes, Svitenes vietējās varas priekšsēdētāju viedokli «Bauskas Dzīvei» noskaidrot neizdevās, jo viņi pašlaik neatrodas Latvijā.  Atšķirībā no minētās rezolūcijas kategoriskā nosaukuma «Iesaldēt reformu!» otra koleģiālā lēmuma vārds - «Kā dzīvosim pēc reformas?». Dokumentā uzsvērts: «Neviena politiskā partija pirms Saeimas vēlēšanām neparedzēja likvidēt pagastus kā administratīvi teritoriālās vienības, kas Latvijas teritorijā pastāv kopš astotā gadsimta.  Iecerētais vietējās administratīvi teritoriālās reformas noslēgums rada bažas, ka tās īstenotāji ir aizmirsuši - reforma jāveic cilvēku interesēs un ievērojot likumus.  Baidoties no taisnīga Satversmes tiesas sprieduma, Saeimas deputāti ir nolēmuši atcelt Administratīvi teritoriālās reformas likumu cerībā -, ja nebūs likuma, nebūs Ministru kabineta noteikumu, ko atcelt. Rīcība pagaidām notiek steigā un haotiski, izpaužas necieņa pret pagastu pašvaldību lēmumiem un 18 gados paveikto.»  Rezolūcijā Latvijas pagastu vadītāju sapulce aicina Saeimu un valdību ievērot vairākus nosacījumus. Pirmkārt, respektēt to pašvaldību lēmumus, kas patstāvīgi lemj, kādās administratīvajās teritorijās tiek veiktas to funkcijas. Demokrātiskā, tiesiskā valstī jārespektē vietējo varu un iedzīvotāju lēmumi. Otrkārt, vajag izpildīt solījumus, kas tika doti pašvaldībām, kuras piekrita valdības piedāvātajiem variantiem. Jāapzinās, ka vienošanās jāpilda abām pusēm. Ja viena puse nepilda savu solījumu, tad tas nav saistošs arī otrai pusei.  Treškārt, nodrošināt finansējumu lauku infrastruktūras attīstībai un nepieļaut sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoma samazināšanos. Reformai ir jēga tikai tad, ja tiek nodrošināts finansējums lauku infrastruktūras attīstībai, un cilvēki varēs nokļūt uz darbu, audzēkņi uz skolu, un uzlabosies dzīves kvalitāte. Budžeta problēmas nedrīkst risināt uz pašvaldību ielu un ceļu rēķina, un līdzekļus pašvaldībām Valsts autoceļu fondā 2009. gadā noteikt ne mazāk par 72 miljoniem latu.  Ceturtkārt, nepieļaut masveida lauku skolu slēgšanu. Jāizstrādā tāds izglītības finansēšanas modelis, kas nodrošinās mācības tuvāk skolēnu dzīvesvietai. Piektkārt, nepieļaut valsts iestāžu koncentrāciju, attālinot šo iestāžu pakalpojumu pieejamību. Sestkārt, izpildīt likumā noteikto finansējumu lauku subsīdijām no valsts budžeta. Katram Saeimas deputātam jāapzinās, ka, balsojot par jauno administratīvi teritoriālo dalījumu, viņš personīgi atbildīgs jauno novadu iedzīvotājiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

????

Protams, ka pagastu pārstāvji prasa iesaldēt reformu, jo vēl taču ir tik daudz vietu pasaulē ko varētu apskatīt kopā un par "pašu" naudu.

pirms 12 gadiem, 2008.11.06 14:49

juris

Nav saprotams un arī nav dota atbilde,kāds labums tautai no šīs reformas.

pirms 12 gadiem, 2008.11.06 11:22

Ivars

Smieklīgi, kad uz pāris simtiem iedzīvotāju ir struktūra, kura pārtiek no iedzīvotāju maksājumiem. Pagastus, kuri nevēlas pievienoties varētu saglabāt, bet viņi pilnīgi noteikti nedrīkstētu saņemt līdzekļus no izlīdzināsānas fonda, lai iztiek par savu iekasēto naudiņu :)

pirms 12 gadiem, 2008.11.05 15:50

Vietējās ziņas