Pašmāju zemenes jau nopērkamas 8

Kamēr uz lauka zemeņu stādījumos raisās ziedpumpuri, siltumnīcās dēstītās jau nes augļus. Īslīces pagasta zemnieku saimniecībā «Lauriņi», nedaudz mainot tehnoloģiju, izdevies paātrināt saldo ogu ražu par 11 dienām. Daudz zemeņu jau aizrunāts, un visiem tīkotājiem to nepietiek.

Aukstais pavasaris, saules trūkums, pārmitrā augsne ietekmējusi zemeņu augšanu šajā sezonā. «Lauriņu» pārstāve Maija Lauriņa-Rimicāne pastāstīja, ka pērn ogas pircējiem piedāvātas 28. maijā un cena bijusi astoņi eiro par kilogramu. Šogad eksperimentālā kārtā 500 pašaudzētu stādu likti siltumnīcā plauktos, aprīļa salā tā apkurināta. Māmiņdienā, 9. maijā, agrākās sārtvaidzes celtas pašu svētku galdā, bet klientiem tirgot sāktas 17. maijā, kad prasīti desmit eiro par kilogramu.

«Lauksaimniecība ir radoša nozare. Izmantojām pieejamos resursus, kas šajā gadījumā bija siltumnīca, un no mājas būvniecībā palikušajiem kokmateriāliem vīrs izgatavoja plauktus, kur izvietot zemeņu stādus. Tie dēstīti sagatavotā substrātā ar kūdru, melnzemi, biohumusu, augi laistīti ar nātru vircu un tīru ūdeni. Šāda audzēšanas tehnoloģija kļūst aizvien populārāka. Nav jāravē, teju pilnībā izskausta puve, ērtāka lasīšana,» priekšrocības uzskaita M. Lauriņa-Rimicāne. Viņa papildina, ka zināšanas smēlusies interneta dzīlēs un drukātajos medijos. Vai jaunā tehnoloģija attaisnosies, to rādīšot laiks. Pagaidām iegūtie dati tiek rūpīgi pierakstīti, lai sezonas beigās tos varētu analizēt un izlemt, vai arī nākamgad to atkārtot.

Zemenes tiek tirgotas galvenokārt saimniecībā, esot arī daži citi noieta kanāli. Līdz galvaspilsētai zemenes netiek. Pērn ļoti veiksmīgi izvērtusies pašlasīšana. Šogad šī iespēja būšot jau ar pirmajām ogām, jo daļa lauka būs atvēlēta tikai pašlasītājiem. Cilvēki jau pirms Jāņiem varēs braukt vākt zemenes. «Pagājušajā gadā ieradās ģimenes no Rīgas – lasīja zemenes, priecājās, ka šādi var pavadīt laiku. Mums tas ir darbs, bet citiem tā ir atpūta – atbraukt, palasīt ogas, pasauļoties, pabūt pie dabas laukos,» teic M. Lauriņa-Rimicāne.

Ja sākotnēji par lietaino maiju vēl tik lielas bažas nebija, tagad ir aktualizējušās raizes par nokrišņu ietekmi. Jau pērn piedzīvojuši sāpīgu sezonas noslēgumu, kad daļa zemeņu sapuvušas uz lauka, jo divas nedēļas lija no vietas, šogad tik sliktu scenāriju nebija modelējuši.

Pie tirdzniecības centra «Rimi Bauska» Grieķijas zemenes piektdien, 28. maijā, tika tirgotas par 3,20 eiro kilogramā. M. Lauriņa-Rimicāne nesūkstās par tiem, kas zemās cenas dēļ priekšroku dod Dienvidzemēs augušām ogām. Viņa teic, ka atbildīgie dienesti tās ir pārbaudījuši un tirgū tās atļauts realizēt. «Grieķijā ir pavisam cits klimats, vairāk saules. Mūsu platuma grādos saules gaismas deficīts ir izteiktāks. Esam ievērojuši, ka saulainās dienās vāktās ogas ir daudz saldākas. Var jau investēt un audzēt zemenes apkurinātās siltumnīcās, bet to cena būs ļoti augsta. Arī pie ogām tikt grūtāk, jo nebūs pietiekami daudz gaismas. Turklāt augu apputeksnēšana jāveic pašrocīgi. Šogad pirmo gadu paši gājām ar kompresoru un radījām vēja plūsmu, lai panāktu apputeksnēšanos. Ko gan citu darīt, ja ārā tik auksti, ka bites nelido?! Ogas gan aizmetās, tātad efekts bijis,» teic M. Lauriņa-Rimicāne.

«Lauriņi» iecerējuši pamazām virzīties uz biosaimniecības pusi, taču vēl daudz darāmā, lai kļūtu par šādu saimniecību. «Tik lielas tās prasības, tik daudz darba jāiegulda, lai sagatavotos. Siltumnīca ir pirmais mūsu bioprojekts, lai pārbaudītu, vai to var izdarīt,» tā M. Lauriņa-Rimicāne.

Pirmās sārtās ogas ar nepacietību tiek gaidītas arī Rundāles novada saimniecībā «Lepšas». «Tikai saules pietrūkst, ogu ir daudz gan tuneļos, gan uz lauka, bet visas baltas,» teic «Lepšu» saimnieks Aivars Upenieks. Pagājušajā gadā pirmās zemenes novāktas jau 15. maijā, bet šogad, visticamāk, sezonas īstais starts būs vien jūnijā. Patstāvīgie klienti nepārtraukti zvanot un interesējoties, kad būs pieejamas «Lepšu» ogas, kas tikai apliecinot, ka Rundāles novada zemenes ir pieprasītas un gaidītas.

A. Upenieks pieļauj, ka pirmo ogu cena būs līdzīga kā pagājušajā gadā – no pieciem līdz astoņiem eiro. Tehnoloģijas maiņa saimniecībā neesot paredzēta. «Lai mūsu platuma grādos ražu iegūtu agrāk, siltumnīca ir jāapkurina un arī jādomā par apgaismojumu. Taču zemenes nav gurķi vai tomāti, kurus var lasīt kilogramiem. Vari pasākt jebko, bet vairāk kā trīs kilogramu no kvadrātmetra zemeņu neiegūsi, turklāt arī ogām nebūs tās gaidītās, ierastās garšas. Visdrīzāk, atgādinās gumiju. Arī mūsu saimniecībā vāktajām tuneļos un uz atklāta lauka var sajust garšas atšķirību,» ieguvumus ogu steidzināšanai mūsu platuma grādos nesaskata A. Upenieks.

Pievieno komentāru

Komentāri 8

SM

Prieks par centīgiem novadniekiem! Lai viss izdodas.

pirms 25 dienām, 2021.05.29 11:32

pircēja

Iepriekšējos gados bija garšīgas un tiešām vietējās .Gaidām zemenes!

pirms 24 dienām, 2021.05.29 14:05

laucinieks

Var redzēt, ka ar prātu nedraudzējas.

pirms 23 dienām, 2021.05.30 20:00

P

Kāpēc,lai viņi būtu vienīgais izņēmums ?

pirms 22 dienām, 2021.05.31 14:20

Grieķis

Labas, ar fekālijām mēslotas. dabiskā vidē augušas.

pirms 24 dienām, 2021.05.30 10:13

lai ieskrienas

lai tie pārdevēji aizrijas ar 10 eiro katrā zobstarpā, nepirkšu nemūžam

pirms 12 dienām, 2021.06.11 08:43

Vietējās ziņas