Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piedalās izstādes atklāšanā Briselē 1

Šodien no Briseles atgriezušies vairāki Iecavas un Bauskas iedzīvotāji, kuri iepazinās ar Eiropas Savienības (ES) institūciju ikdienas darbu, tostarp 14. jūnijā piedalījās izstādes «Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss» atklāšanā, informēja Ģirts Salmgriezis, Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Eiropas Parlamentā (EP).Izstādi, kura apskatāma vēl līdz 17. jūnijam, sarīkojusi EP deputāte Sandra Kalniete («Vienotība») sadarbībā ar Tukuma muzeju. Nedēļas garumā EP deputāti, darbinieki un viesi var aplūkot vēstules uz bērza tāss, kuras cilvēki sūtīja Latvijā palikušajiem tuviniekiem. Mūsdienās no vairākiem tūkstošiem ir saglabājušās tikai 19 šādas vēsturiskās liecības, kas aplūkojamas vairākos Latvijas muzejos. Izstādes atklāšanā piedalījās arī Elza Serdāne, kura ir rakstījusi vienu no vēstulēm, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Elza Serdāne ir Madonas politiski represēto biedrības nodaļas vadītāja.«Šīs vēstules vēsta par briesmīgo traģēdiju, ko piedzīvoja Latvijas tauta. Tās ir ļoti lielas skumjas, kas reizēm arī simbolizē cilvēku ticību labajam un cerības atgriezties mājās. Esmu pārliecināta, ka izstāde uzrunā starptautisko sabiedrību un ļauj labāk izprast Latvijas traģisko pagātni,» uzskata S. Kalniete.Vēstules no izsūtījumu vietām tika rakstītas uz bērza tāss, jo ļoti bieži tas bija vienīgais pieejamais materiāls. Vēstules bija vienīgais veids, kā uzturēt saikni ar dzimteni un tuviniekiem. Tās rakstītas apcietinājuma un nometinājuma vietās Sibīrijā laikā no 1941. līdz 1956. gadam. Vēstules iepazīstina gan ar atsevišķu cilvēku un dzimtu likteņiem, gan arī palīdz labāk izprast Latvijas un bijušās Padomju Savienības vēstures traģiskās lappuses tā sauktā Staļina kulta periodā. Izstāde iekļauta UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālajā reģistrā.Iecavnieki Solvita Lauzēja, Daniels Špoģis, Anna Bugovecka, Mārtiņš Šteins, Anda Vaičekone un baušķenieki no Bauskas novada Artūrs Praškilēvics, Agnija Ruhocka, Sabīne Urlovska, Laura Skodžus Briselē pavadīja divas dienas. «Apmeklējām Eiroparlamentu, Eiropas Padomes ēku Briselē, bija iespēja arī tikties ar Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem. Saviļņojošs pasākums bija Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes sarīkotās izstādes atklāšana. Pašam piederīgo lokā nav cilvēku, kurus represējušas padomju varas iestādes, taču vidusskolā rakstīju zinātnisko darbu par deportācijām, tālab šī tēma pašam nav sveša,» stāsta partiju apvienības «Vienotība» Bauskas jauniešu organizācijas vadītājs Artūrs Praškilēvics. Viņam brauciens uz Briseli sarūpēts par aktīvu darbību partijā. Pārējiem tas bijis laimests konkursā vai arī personīgs uzaicinājums.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Artūrs Praškilēvics

labojums-esmu bijušais organizācijas vadītājs.

pirms 9 gadiem, 2011.06.16 19:39

Vietējās ziņas