Piena ražotāji vēlas krīzes risinājumu 8

Piena nozarē pašlaik vienlīdz sarežģīta situācija ir gan lielajiem, gan mazajiem ražotājiem, jo iepirkuma cena samazinās. Govis izlaižot ganībās, sāksies lielais piena laiks, kas rada vēl papildu bažas, jo izejvielas lielāks piedāvājums ļaus pārstrādātājiem diktēt vēl stingrākus noteikumus. Neprasa daudz Kaut arī Bauskas rajons nav tipisks lopkopības reģions, piena ražotāji jūtas apdraudēti, tāpat kā viņu kolēģi visā valstī. "Bauskas Dzīve" jau rakstīja par sanāksmi, ko bija organizējusi mūsu rajona Lauksaimnieku apvienība. Tās biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme, apkopojot aptaujas anketās ierakstīto, secina, ka mūspuses piensaimnieki neprasa neko nereālu - vidējo cenu aptuveni 20 līdz 24 santīmus par litru. Interesanti, ka mazāku ganāmpulku īpašnieki, kuriem ir trīs līdz desmit gotiņu, būtu apmierināti, ja viņi saņemtu 20 santīmu par litru. Viens deviņu govju īpašnieks ir ierakstījis anketā pavisam mazu ciparu - tikai 15 santīmu par litru. 150 govju turētāji uzskata, ka zemākajai cenai par vienu litru piena vajadzētu būt 24 santīmiem. Viens saimnieks izskaitļojis, ka būtu jāmaksā 30 santīmu.  R. Jaunzeme informē, ka ar baušķenieku sanāksmē uzklausītajiem secinājumiem iepazīstinās Latvijas Piena ražotāju asociāciju, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumu nozares stabilizēšanai.  Atbalstu sola šomēnes Bauskas rajona piensaimnieku aptaujas anketās bija izteikti arī rosinājumi, kā vajadzētu atbalstīt šo lopkopības nozari. Piemēram, lielākas subsīdijas iedalīt par govīm, kas ir pārraudzībā; lai valsts apmaksā zaudējumus zemniekiem, ja ganāmpulks jālikvidē, jo pašlaik piena lopkopībā peļņu nevar iegūt.  Ko iespējams sagaidīt no Zemkopības ministrijas? Reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem organizētā seminārā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra, ka piensaimniecībai ir visaugstākā prioritāte. Ir rasts risinājums par papildu atbalstu, iedalot no valsts budžeta 2,5 miljonus latu. Šo naudu, iespējams, varēs saņemt jau maija otrajā pusē, bet būs formulēti kritēriji, kam to piešķirt. Turklāt pārraudzībā ir jābūt ganāmpulkam un arī noteiktam vidējam izslaukumam. Ministrs uzsvēra, ka piensaimnieku prasība par 6,5 miljonu latu atbalstu pašlaik nav reāla.  "Bauskas Dzīve" arī interesējās, vai ministrijas rīcībā ir kādas sviras, kā ietekmēt akciju sabiedrību "Bauskas piens" norēķināties ar produkcijas piegādātājiem. M. Roze sacīja, ka vienīgais, kā iespējams palīdzēt, - izmantot Lauku atbalsta dienestu, kas pēc zemnieku pretenziju iesniegšanas pārstrādes uzņēmumam, ja tās netiek apmierinātas, ganāmpulku īpašnieku vārdā var vērsties tiesā par parādu piedziņu.  Cerību dod mazajiem Baušķenieku sanāksme bija organizēta ar domu, lai ganāmpulku īpašnieki kopīgi meklētu risinā jumu, kā izturēt krīzes periodu. R. Jaunzeme atzina, ka iecerētā kooperatīva veidošana pašlaik neīstenosies, tāpat sarežģīti ir piekļauties piena savākšanas maršrutiem, kurus apkalpo vairāki kooperatīvi. Viņa uzskata, ka tā nav koleģiāla rīcība, bet katrs domā par savu izdevīgumu.  Vēl viens variants ir par piena pārdošanu tieši no fermas. Īslīciete Austra Bukauska uzskata, ka lielāka ganāmpulka īpašniekam ar to nav laika nodarboties un neko daudz arī neiztirgotu. Kas, piemēram, brauks uz Ādžūniem?  Skaistkalnes pagasta zemniece Inita Medne rosināja dažu govju īpašniekus domāt, kā tomēr pastāvēt sarežģītajā tirgus situācijā. Viņa atklāja, ka siera ražošana ir izdevīgs bizness. Mājās gatavotu produkciju Inita pārdod Zaļajā tirdziņā Rīgā, kā arī Bauskā. Viena kilograma cena ir seši līdz deviņi lati par kilogramu. Jaunā sieviete visu darba procesu un arī dokumentāciju ir sakārtojusi atbilstīgi Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām. Tagad šāds atzinums izmaksātu līdz simt latiem, protams, attiecīgs ieguldījums vajadzīgs, lai nodrošinātu sanitāri higiēniskos normatīvus. Viņasprāt, Bauskas tirgos piedāvā ļoti maz to piena produkciju, kas ražota mājās.  Vecsaulietis Mārcis Cielavs ir gados jauns, bet izlēmis dzīvi saistīt ar laukiem. Viņš sacīja, ka ir bijusi doma paplašināt ganāmpulku, taču pašreizējā situācija piena tirgū zemnieku saimniecības "Krasti" saimnieku darot piesardzīgu. Esot doma mēģināt ražot sieru, tādēļ M. Cielavu īpaši saistīja kaimiņpagasta saimnieces I. Mednes pieredze.  Diemžēl pašlaik nav viena un droša ieteikuma, kā piensaimniekiem pārvarēt krīzi. Izveidojusies paradoksāla situācija - Latvijā piena iepirkuma cenas ir vienas no zemākajām Eiropas Savienības valstīs, bet produkcija gandrīz visdārgākā. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze akcentēja, ka visā ķēdē no izejvielas ražošanas līdz tirdzniecībai neesot vajadzīgā līdzsvara.  *** Viedokļi Lauksaimnieku organizācijas aicina Zemkopības ministriju veikt šādas darbības krīzes novēršanai:  palielināt valsts atbalstu ciltsdarbam piena lopkopībā, tam paredzot sešus miljonus latu;  neatvērt Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanas pasākuma pirmo pieteikšanās kārtu, paredzot labvēlīgākus nosacījumus lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām savas pārstrādes veidošanai un attīstīšanai;  atcelt ierobežojumu par atļauto tiešās tirdzniecības apjomu (septiņas tonnas gadā) piena saimniecībām; pēc iespējas ātrāk izmaksāt valsts atbalstu par pārraudzībā esošu govi, kā arī 2007. gada kredītprocentu dzēšanai.

Pievieno komentāru

Komentāri 8

Lapa

Kā tad...nekas tāpat jau nemainīsies tikai piens un benzīns drīz būs zelta cenā, jāgaida, kad tas notiks ar ūdeni.

pirms 12 gadiem, 2008.05.09 22:12

Ģēnijs

Tāda nu ir tiem latviešiem daba - atklāti par savām problēmām sākam runāt kad nu ir galīgā dimbā, nesaprotu, kas liedz piena ražotājiem sanākt kopā un dibināt savu organizāciju kas tad arī cīnītos par savām interesēm vai organizētu sava piena pārstrādes uzņēmuma radīšanu(līdzīgi kā to dara graudaudzētāji), ja reiz ir tāda pārliecība ka piena pārstrādātāji un tirgotāji pa daudz vārās, un adekvāti sadalot peļņu, piena produktu ražošana pie pašreizējām cenām ir dzīvotspējīga.
Es nu galīgi neesu ar mieru ka kārtējo reizi tiek pieprasīta nodokļu maksātāju nauda(6.5 milj) kaut kādu īpatnēju letiņu raksturu iezīmju dēļ. Kapēc problēmas kārtējo reizi tiek risinātas ar bļaušanu un klaigāšanu, nevis ar kopīgu diskusiju, vienošanos un lēmumu pieņemšanu. Arī 90-tajos gados cik atceros bija dzirdamas vaimanas ka pa pienu maksā ļoti maz, taču bija saimniecības kas tajā laikā strādāt tikai uzsāka un veiksmīgi attīstījās.
No malas izskatās ka problēmas vispār nebūtu, ja nebūtu tāda ZM ar savu ministru, ES kopējā lauks. politika. LAD u.c atbalstošās institūcijas uz ko varētu vainu novelt kā tas ir citās nozarēs, piemēram NĪ - puse neveiksmīgie bankrotē un viss, būtu ko vainot vai no kā pieprasīt zaudējumus varētu patroksņot un diezgan spēcīgi, ņemot vērā rīcībā esošos resursus.

pirms 12 gadiem, 2008.05.09 10:30

sergio

Zemniekus jau subsidē ne jau tāpēc, lai viņi varētu nopirkt džipus, bet tāpēc, lai tādi kapeikp----i, kā Imants varētu to produkciju nopirkt!!!!

pirms 12 gadiem, 2008.05.08 23:19

Gatis

Nu toč vecīt (Imant) tev galva durvīs iespiesta!

ir divu veida zemnieki

1)kārtīgs zemnieks, kam pieder 100 - .... ha zeme,saimniecība, kurā ir nodarbināti strādnieki, kas kopj lopus, palīdz saimniecības darbos, cenšas nopelnīt sev iztiku par pārdoto produkciju (piens, graudi, gaļa, u.t.t.)

- un vai viņš nav pelnijis normālu džipu ar ko pārraudzīt savu saimniecību? vai labāk lai brauc ar kaut kādu grabažu?

- istenībā šeit var diskutēt un diskutēt!

2) Tautā sauktais "Dīvāna zemnieks" kurš ir sapircies n-tos laukus kaut kur latgales pusē, kuram pieder villa Jūrmalā, lepns spožs Mersīts, vai kāds džips, kādas domes silts sēžamais un viņš saņem lielākus ES platību maksājumus nekā parasts zemnieks...

nu tad lūdzu kur ir loģika?
...tādēļ jau arī notiek visa šī nekārtība...kas šobrīd valda LATVIJĀ....kā sacīt "Banānu valstiņa"

pirms 12 gadiem, 2008.05.08 22:42

ivs

IMANT..tu esi diemžēl pārāk aprobežots savā redzējumā,pieļauju,ka tālāk par kruščovkā īrēto dzīvokli un seriāliem neesi reālajā dzīvē bijis..,luksusauto un lielās mājas ir pārstrādātājiem,no ražotājiem es zinu tikai dažus rajonā kam varētu būt tie luksusi :))),pat ja katram lopkopim būtu jauns auto,dārgas šmotkas un džakuzī mājā,tici man,viņi to ir pelnījuši
p.s atvainojos par kļūdām:)))

pirms 12 gadiem, 2008.05.08 19:02

Bērzs

Vai tad zemnieks kāds daunis? Imants grib, lai zemnieki staigā sūdainos gumijas zābakos un brauc ar vecajiem žiguļiem. Laikam tā skaudība dažam labam ir iezīsta no komjaunatnes laikiem.

pirms 12 gadiem, 2008.05.08 12:42

Imants

Man jau tomēr ir savādāks viedoklis, regulāri nākas saskarties ar "zemnieku" finansēm, lai katram mirstīgajam būtu tāda dzīve kā viņiem, parasti tās ir ļoti lepnas un lielas mājas, luksusauto, parasti vairāki džipi, tad kur ir problēma, man no visa tā ko redzu ir viens secinājums, aptuveni 80% no Latvijas zemniekiem un lopkopjiem ir tendēti uz vienkāršu ražošanu ražošanas pēc, taču viņi nemāk strādā efektīvi...l.un lai nemuld, ka piena pašizmaksa ir tik augsta, nevejag investēt nevajadzīgās lietās un vajag vairāk izslaukt...miers, pietiek zemnieki čīkstēt, sāksim drīz subsidēt gaterus, kalnus, kafejnīcas, visus pēc kārtas!

pirms 12 gadiem, 2008.05.08 11:04

Beisiks

Valsts pārvalde, nu atmostieties taču vienreiz no sava "letarģiskā miega". Cik var gadiem spriest un pārspriest? Kāpēc nevar pacelt dibenu no mīkstā krēsla, aiziet un izdarīt? Jūs taču paši drīz iznīksiet, jo nebūs vairs, kas nodokļus maksā.
Ja zemniekiem problēmas sagādā produkcijas analīžu, PVD atzinumu un citu papīru apmaksa, vai valdība to nevar nodotēt, sakārtot un vienkāršot?
Ja lielie pārstrādātāji atsakās maksāt, vai novadu centri un pilsētu pašvaldības, nevar šo pienu no zemniekiem savākt, un atdzesētu piegādāt iedzīvotājiem? Lai dzer veselīgu pienu un priecājas. Kāpēc vietējās pašvaldības nevar kopā ar zemniekiem un pašvaldību uzņēmējiem veidot akciju sabiedrības,(40% pašvadībai - 30% zemniekiem - 30% vietējiem uzņēmējiem) lauku produkcijas pārstrādei. Un nekādas loģistikas. Bet iedzīvotājiem vienmēr nopērkami svaigi piena produkti, svaigi gaļas produkti, svaiga veselīga maize(nevis ar sodu uzpūsta), svaigi dārzeņi - un viss tas bez konservantiem, ķimikālijām.
Ja mēs turpināsim lietot patreizējo, ķīmiskajām vielām piebāzto pārtiku, pēc pāris gadiem puse Latvijas iedzīvotāju būs invalīdi, ticiet man. Padomājiet kaut vai par bērniem, ja ne par sevi.

pirms 12 gadiem, 2008.05.08 10:37

Vietējās ziņas