Pils restaurācijas pabeigšana var tikt apdraudēta

Ja nekas netiks darīts, 12. jūnijā restaurācijai Bauskas pilī nauda būs beigusies. Lai tā nenotiktu, risinājumu meklēt Bauskā 15. maijā bija ieradies īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks, pārstāvji no Finanšu, Kultūras un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas. Rajona Padomes (RP) priekšsēdētāja Aivara Okmaņa vadītajā sarunā ar Rīgas amatpersonām piedalījās to deviņu rajona pašvaldību vadītāji, kuri varētu ietilpt paredzamajā Bauskas novadā.Bauskas pils restaurācijas kopējās izmaksas, ņemot vērā sadārdzinājumus, ir 3 140 263 lati. No tiem 1,38 miljoni ir ES finansējums, kuru varēs atgūt tad, ja darbus pabeigs termiņā - līdz šā gada 31. augustam. Valsts daļa šajā objektā ir 138 tūkstoši latu, savukārt 1,6 miljoni latu ir jāpaņem kredītā, lai darbus pabeigtu. Tieši šie 1,6 miljoni izrādījušies klupšanas akmens, kas var iecerētos darbus pārtraukt. Šo naudu kā kredītu RP neļauj ņemt likumdošanā ieviestās pārmaiņas.  Veidojas apburtais loks. Ja darbus nepabeigs līdz 31. augustam, nevarēs saņemt ES finansējumu. Savukārt, lai darbus pabeigtu, RP vajadzīgs kredīts, kuru saņemt liedz likumdošana. Nav arī skaidrs, vai nākotnē topošā novadā ietilpstošās pašvaldības būs ar mieru pārņemt šīs kredītsaistības. Turklāt dažas rajona pašvaldības vērsušās Satversmes tiesā, apstrīdot pašreizējo novada modeli.  Budžetā naudas nav Ministrs apgalvoja, ka valsts budžetā situācija pašlaik nav labvēlīga. Atrast 1,6 miljonus darbu pabeigšanai Bauskā ir nereāli. Savukārt, ja Bauskas dēļ mainīs likumdošanu, tas būs precedents tāpat rīkoties citām pašvaldībām. N. Broks ieteica apsvērt iespēju, vienojoties ar būvniekiem, samazināt projekta izmaksas. Viņš arī vēlējās dzirdēt garantijas, ka darbi tiešām tiks pabeigti līdz 31. augustam.  Situāciju skaidroja Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis. Pašlaik apgūts apmēram viens miljons latu, atlikušajos trīs mēnešos apgūt divus miljonus latu ir reāli, jo veicamie darbi ir finansiāli ietilpīgi. Daudz līdzekļu jau ieguldīts specifiskos būvmateriālos, kuri pasūtīti, izgatavoti, ir tikai jāizmanto. Savukārt A. Okmanis piebilda, ka tā būtu Ministru kabineta kompetence izstrādāt mehānismu, kā pašreizējās RP finansiālās saistības tiks pārmantotas pēc novadu izveides.  Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile izteica pārliecību, ka garants visu darbu pabeigšanai laikā ir Māra Skaņa personība, kurai baušķenieki līdz šim varējuši uzticēties. Savukārt kredītsaistības viņa ieteica solidāri sadalīt starp visām pašvaldībām, kas savulaik vienojušās par kredīta ņemšanu. Drošs par vienotību šādā lēmumā nebija Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis.  Ieguldījums tūrisma biznesā Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Feldmanis iebilda, ka situācija ar liegumu ņemt kredītu nav izveidojusies baušķenieku dēļ: "Projekta realizācijas laikā mainīti spēles noteikumi. Kad piekritām pils restaurācijai, nevarējām paredzēt, ka mums valdība neļaus ņemt kredītu darbu pabeigšanai."  RP priekšsēdētāja vietnieks Valdis Veips sacīja, ka pils ir valsts mērogā nozīmīgs tūrisma objekts. Pēc darbu pabeigšanas tas varētu veicināt tūrisma attīstību. Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale solīja novadu reformas projektā Īslīcei atvēlētos 200 000 latus uzdāvināt Bauskas pilij, pagastam tādējādi ļaujot veidot savu novadu. A. Okmanis uzsvēra, ka 1,6 miljoni nebūtu valsts dāvana Bauskas rajona pašvaldībām, bet gan ieguldījums tūrisma nozares attīstībā.  Pēc sarunas N. Broks "Bauskas Dzīvei" atzina, ka guvis pārliecību par kredīta solidāru atmaksu: "Svarīgi, lai visi darbi tiktu pabeigti līdz 31. augustam, citādi nebūs ES finansējuma. Izvērtēsim dzirdētos apgalvojumus ar nozaru ministriju speciālistiem. Tuvākajā laikā no Bauskas RP ceru saņemt argumentētu vēstuli. Neredzu pašlaik, kur varētu rast nepieciešamo naudu. Ja nu vienīgi kaut ko varētu atrast no privatizācijas fonda līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas