Pirmā raža arī superpundurābelītēm

Augļu dārza normēšana ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai ik gadu vāktu ražu. Tādēļ zemnieku saimniecības «Ābelītes ZS» ābelēm katru vasaru retina augļaizmetņus. Viens cilvēks vienā mēnesī šo darbu spēj paveikt vienā hektārā. Agronome Maruta Baumane pie ābeles parāda, cik veiksmīgi šis uzdevums paveikts. Galotnē blakus palikuši vairāki āboli, un tie pavisam atpaliek no standarta, kāds vajadzīgs galda augļiem, kuru diametram jābūt sešus vai septiņus centimetrus. Lai tādi izaugtu, ik pēc sprīža jāatstāj pa vienam augļaizmetnim. Lietuvas un Polijas plašajos komercdārzos normēšanu veic, izmantojot īpašas ķimikālijas, bilst saimniecības pārzinis Lauris Mednis. Latvijā, salīdzinājumā ar šīm valstīm, mazāk izmanto dažādus ķīmiskos preparātus, tādējādi augļi ir veselīgāki un ar labāku garšu. Ābele arī jāveido, uzsver M. Baumane. Kokam saglabājas skeletzari, bet ražojošie ik pēc trim gadiem tiek izgriezti. Jaunie tikmēr ir izauguši, lai tajos ienāktos pietiekami daudz augļu. Arī koka galotnes nevar žēlot, jo, stiepjoties augstumā, pundurkoks zaudē formu.Maruta lieliski pārzina dārzu un ar prieku rāda superpundurkociņus, kas šajā rudenī dod pirmo ražu. Vienā bargā ziemā šīs ābelītes nosala un trijos gados ir tā izaugušas, ka zari līkst no augļu smaguma. Šajā rudenī zemnieku saimniecības «Ābelītes ZS» viss 19,2 hektārus lielais dārzs briedina ražu un kopējais vākums būs prāvākais saimniecības pastāvēšanas vēsturē. Aagronome M. Baumane «Ābelītēs ZS» strādā visilgāk. Viņa atklāj, ka darbs ir kļuvis vieglāks. Īpaši tas attiecināms uz šo gadu, kad saimniecība sākusi izmantot SIA «Integrētās audzēšanas skola» pakalpojumus. Sadarbībā ar meteoroloģisko dienestu ik dienas tiek saņemta precīza informācija par laika apstākļiem. Tas ievērojami atvieglo darba plānošanu. Piemēram, lietainās dienas izmanto augļu šķirošanai. Dārza smidzināšana šajā vasarā arī bijusi veiksmīgāka, jo no Nīderlandes datorā saņemtajās informācijas lapiņās ir norādīts, kuras dienas piemērotas šim darbam. Tas ļauj ekonomēt ķimikālijas, kā arī sagatavoties iespējamām salnām. L. Mednim šis ir otrais gads pārvaldnieka amatā. Arī viņš teic, ka daudzas lietas apzinātas labāk: «Pat sīkumos jābūt precīziem. Piemēram, viens vārds uz etiķetes var izraisīt pretenzijas. Šajā rudenī izdevies atrast labus sadarbības partnerus un par izdevīgākām cenām nekā pērn nomājam ābolu kastes, kā arī esam nopirkuši iesaiņojamo materiālu. Etiķetes izgatavo vietējā uzņēmumā «Eila». Pēc īpašajiem ābolu vākšanas traukiem gan jābrauc uz Poliju, Latvijā tādus nevar iegādāties.Tajos augļi pasargāti no triecieniem.»Katrs gads dārzkopjiem nosaka savus uzdevumus. Ieilgušais sausuma periods lika domāt par dārza laistīšanu, bet lietus šo darbu «atcēla». Toties vajadzēja dot šķidro mēslojumu, ko iegādājas SIA «Litagra». Ar septembri «Ābelītēs ZS» izaudzētie āboli ir atrodami «Rimi» veikalos visā Latvijā, un tāpat kā pērn plānots tos tirgot līdz pat vēlam pavasarim. Dace Valnere, SIA «Rimi Latvia» vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste, informē, ka uzņēmums ar šo saimniecību sadarbojas jau ceturto gadu un «Ābelītes ZS» vērtē kā ļoti labus partnerus, kas strādā prasmīgi un ar augstu atbildības izjūtu. Septembrī veikalu plauktos parasti ir rudens šķirnes, pēcāk tās pakāpeniski nomaina ziemas āboli. Piedāvājumā ir vairākas šķirnes, bet tirgojot tos sadala pēc izmēriem. Lielie āboli tiek pārdoti kā sveramie, bet mazākos fasē.Šogad «Ābelītes ZS» ir viens no trim Latvijas ābolu audzētājiem, kuru produkcija nopērkama «Rimi» veikalos. Vēl šis lielveikalu tīkls sadarbojas ar SIA «Pūres dārzi» un «Ceko».Pārvaldnieks D. Mednis ir apmierināts, ka augļus tūdaļ pēc šķirošanas var nogādāt uz «Rimi Latvia» noliktavām Rīgā. Pagājušajā gadā nelielu daļu ābolu pārdeva kādam citam uzņēmumam. Gadījumā, ja rudenī neizdodas pārdot visu ražu, tad apzina iespējas, kur to labāk uzglabāt.  Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Aija Čonka «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka zemnieku saimniecībām «Ābelītes ZS» un «Fišers», kas atrodas Gailīšu pagastā, ir mūsu rajonā lielākie komercdārzi. Ar augļkopību mazākās platībās nodarbojas arī citi šīs nozares interesenti. Piemēram, Īslīces pagasta zemnieku saimniecībā «Skāmaņi», Gailīšu pagasta «Lazdās» Iecavas novada «Bitītēs» ir rūpīgi kopti jaunie dārzi. Pērn Latvijas augļkopjiem daudz raižu sagādāja bakteriālo iedegu uzliesmojums. A. Čonka informēja, ka šogad šīs infekcijas pazīmes nav konstatētas. To noteikuši arī laika apstākļi.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas