Pret Covid-19 mūspusē vakcinēti 1279 cilvēki 1

Kopā mūspuses četros novados līdz 5. martam iedzīvotāji saņēmuši 1279 vakcīnas, portālu informēja Vakcinācijas biroja pārstāve Agnese Strazda. Pirmo poti pret «Covid-19» saņēmuši 1003 cilvēki, bet otro –276.

«Pat dūrienu nejutu, māsiņai ļoti viegla roka. Esmu potēta bez jēgas un lielu starpību neredzu – vai gripas pote vai kovidpote,» saka 71 gadu vecā rundāliete Laimdota Belarusa un paskaidro, ka trešo gadu ir riska grupā, tālab regulāri vakcinējoties pret gripu.

«Ne man iesnas, ne man klepus, ne temperatūra, tagad galvenais, lai nevajadzētu saslimt ar «Covid-19»,» tā L. Belarusa. Ceturtdien, 4. martā, viņa bija to pirmo senioru vidū, kas saņēma pirmo «Covid-19» vakcīnas devu Rundāles novada ģimenes ārstes Santas Gulbes praksē. Vakar tur bija pirmā potēšanas diena.

Jādzer nervu zāles
Laimdotu pašas meita potei pieteikusi vietnē manavakcina.lv, saņemot īsziņu, ka jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, to arī izdarījusi. Procesu rundāliete raksturo kā pietiekami raitu, jo divu nedēļu intervālā seniore tikusi pie vakcīnas.

Pensionāri Ingrīdu Dāboliņu uzrunājusi ģimenes ārste, viņa arī piekritusi, ka tiek iekļauta rindā uz vakcinēšanos. Tomēr zvans, ka jābrauc potēties, ļoti satraucis, ceturtdien pirms došanās uz ārsta praksi 77 gadus vecā rundāliete iedzērusi nervu drapes. Uztraukums mitējies vien reizē ar dūrienu plecā, tas bijis tik viegls, ka stress noņemts acumirklī.

Pirms iešanas pie ārsta sirdsmieru ar vilkābeles tinktūru stiprinājusi vietējā seniore Elga. «Diez kādas patikas jau nav. Tagad jau runā par tādām vakcīnām, kur pietiek tikai ar vienu devu, bet tādas jau mums vēl nav pieejamas, jo jāizpotē šīs. Domstarpību par vakcinēšanos un vakcīnu gan nebija, taču, kad tas brīdis pienāk, dūša sašļūk, jo ir bail no nezināmā, un kas zina – vai izturēšu to poti? Vēl jau kādu gadiņu gribas dzīvot,» savas domas laikrakstam uztic 83 gadus vecā rundāliete Elga. Viņai piebalso arī 74 gadus vecais Andrejs Ziediņš un atklāj, ka pandēmiju laukos īsti sajust nevarot. Tā vairāk piedienoties pilsētām. Viņš uzskata, ka reizē ar medicīnas darbiniekiem vajadzējis sākt arī pedagogu vakcinēšanu, lai varētu atvērt skolas un turpināt izglītības procesu klātienē.

Starta gatavībā

Rundāles novada ģimenes ārste Santa Gulbe ne mirkli nav šaubījusies, ka varētu neiesaistīties potēšanā pret jauno koronavīrusu. «Mēs arī līdz šim veicām vakcināciju gan pieaugušajiem, gan bērniem, kālab šo reizi izlaistu? Pieejams gan procedūru, gan ārsta kabinets, tālab šķēršļus neredzu,» teic mediķe.

Viņa apliecina, ka pacientiem interese par vakcinēšanos pret bīstamo kaiti esot liela. S. Gulbes praksē 199 pacienti ir vecāki par
70 gadiem un tagad gaida savu vakcinēšanās kārtu. Daļa uz savu poti ir pieteikusies vairākās vietās, gan vietnē manavakcina.lv, gan pa tālruni 8989, gan ģimenes ārsta praksē. Šajā otrdienā beidzot e-veselības sistēmā kļuvuši pieejami pacientu dati no manavakcina.lv. Taču S. Gulbe ir pārliecināta, ka tie ir nepilnīgi, jo vairāki cilvēki, kas zvanījuši uz praksi un informējuši, ka pieteikušies arī internetā, sarakstā neesot atrodami.
 
«Kaut kur pazaudējušies e-vidē, arī pati e-veselība joprojām «buksē» un nedarbojas, kas ir ļoti traucējošs apstāklis pilnvērtīgam ārsta prakses darbam,» bažījas Rundāles novada mediķe. No valsts puses tiekot rekomendēts vakcinējamo rindai piemērot rāvējslēdzēja principu, kas nozīmējot vienu pacientu ņemt no viena saraksta, otru – no otra saraksta. S. Gulbe apstiprina, ka cenšas norādījumu ievērot, taču realitātē esot jāvadās no esošās situācijas un visu laiku jābūt starta gatavībā. «20 vakcīnu devas pieteicām jau pagājušajā ceturtdienā, bet līdz šīs nedēļas vidum nebija skaidrības, kad tās atvedīs. Cilvēki ir informēti, bet mēs konkrētu laiku nevaram nosaukt, daļu jau nākas mierināt, lai pārāk neuztraucas. Par kādu plānošanu te var diskutēt?» situāciju raksturo S. Gulbe. Ik nedēļu vakcīnu pasūtījums esot jāaktualizē. Trešdien nosūtīts jaunais, kurā jau pieprasītas 50 devas. «Ja prasīsim vairāk, varbūt izsniegs vairāk, ja prasīsim maz, to arī dabūsim. Iespējams, pavīd cerība un kāda papildu krava ienāk, tad varbūt varēs prasīto iegūt,» teic S. Gulbe un piebilst, ka uz milzīgiem imunizācijas tempiem neesot ko cerēt, jo arī ministrs šonedēļ publiskajā vidē apliecinājis, ka vakcīnu nav. «Par šo procesu ir milzīga ažiotāža. Pieprasa tempus, bet realitātē «ieroča» pret vīrusu nav. Mēs esam gatavi vakcinēt, bet ar šādu ātrumu process krietni ievilksies,» prognozē Rundāles novada mediķe.

Vakcinēs visu piektdienu

Bauskas novada ģimenes ārstes Intas Lagzdiņas praksē senioru vakcināciju sāks šodien, 5. martā. Piektdien Vecsaules doktorātā visu dienu darbosies tikai vakcinācijas kabinets. Prakses ārsta palīdze Elita Skrējāne pastāstīja – pacientiem izskaidrots, ka te nebūs dakteres pieņemšanas, bet būs tikai īsa apskate pirms vakcinācijas, nebūs sūdzēšanās par citām vainām. «Esam sasaukuši visu savu brigādi, viens potēs, viens reģistrēs, viens palīdzēs aizpildīt anketu, daktere apskatīs. Pēc šīs vakcinācijas dienas secināsim, vai nepieciešams tik daudz cilvēku, varbūt ir iespēja arī ar mazāk resursiem tikt galā,» teic E. Skrējāne.

Viņa sacīja, ka jau iepriekš brīdināti – pieejamo vakcīnu daudzums ir ierobežots. Uz šo nedēļu pieprasītas 30 devas, bet nākamajai jau līdzīgi kā Rundālē – 50. Reģistros 260 pacientu ir vecāki par septiņdesmit gadiem, katrs ir apzvanīts, saraksts izveidots, taču nepārtraukti koriģēts. «Tantuks ir nobijies, saskatījies televizoru un pārdomā. Es bilstu, lai uz pirmo tūri nenāk, lai nogaida. Seniori negrib «AstraZeneca», bet izvēles iespēju pagaidām nav. Taču jāsaprot, ka neviena vakcīna simtprocentīgi nepasargā, ja arī gadīsies saslimt, nebūs vismaz smagā forma,» skaidro E. Skrējāne. Viņa neslēpj, ka daži vecāka gājuma ļaudis no potes atsakās. Daži savu lēmumu argumentē ar to, ka gribot sagaidīt «Sputnik» vakcīnu, bet tie parasti esot krievu tautības cilvēki. «Viņi sazinās ar radiem Krievijā, kas pārliecinājuši par Krievijas vakcīnas efektivitāti. Tie, kuriem ir pilsonība, mēģināšot braukt pāri robežai līdz pirmajam punktam, un tur viņus potēšot,» stāsta Vecsaules mediķe. Imunizāciju par lieku uzskatot arī vairāki seniori, kas pārkāpuši 90 gadu slieksni. Viņi no mājas tikpat kā neizejot, citi ir guļoši, bet ģimenes ārste vēl izvērtēšot, cik lietderīgi būtu potēt sirmgalvjus, lai nesaasinātu kaut ko. Švakam un guļošam, iespējams, kopējo ainu pote var pasliktināt.

«Smejamies, ka esam vakcinācijas birojs katrs savā pagastā. Visus apzvanīt, tad pārzvanīt, vai patiešām ieradīsies. Mums Ozolainē feldšerītei «nobruka» telefons, jo četras stundas no vietas ar visiem pacientiem intensīvi runāja. Jāsaprot, ka šis process – pacientu apzināšana ir nonstopā no vietas divas dienas ārpus darba laika. Ja kāds izkrīt, viss sākas no gala. Vēl jau būs jāapzvana sapotētie pēc diviem mēnešiem, jo, visticamāk, seniori būs aizmirsuši un kartīti pazaudējuši,» darba dunu raksturo Vecsaules mediķe.

Viņa apliecina – ja būs vakcīnas, esot ar mieru kaut sestdien un svētdien strādāt, lai tikai visi ir sapotēti. «Tas nav pieņemami, ka tagad visi atteiksies, gaidot citu vakcīnu, vai neizlēmības dēļ, bet rudenī attapsies, un tad sāksies liels bums,» tā E. Skrējāne.

Pagaidām mediķiem nav atbildes, cik iedarbīga ir vakcīna. Šis jautājums vēl tiekot pētīts. Patlaban jāpanākot tā sauktā pūļa imunizācija. Jo vairāk cilvēku ir vakcinēti, jo mazāk vīrusam ir, kur uzsēsties, un mazāk tas tiks nodots tālāk. Tagad pasaules uzdevums esot vīrusu maksimāli nobremzēt.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Skolnieciņš no svētbirzs

Ar ašiem soļiem tuvojas siltais pavasaris. Ziema jau iet uz beigām. Tik vietām ir vēl saglabājies ziemas aukstums. Pavasarī daba mostas, dzīvība plaukst un zeļ. Pavasaris ir gada cerīgākais un optimistiskākais gadalaiks. Tik diemžēl šogad mūs apbēdina kovid-19 (covid-19) pandēmija. SARS-CoV-2 vīruss negrib piekāpties. Lai arī kovid-19 sērga kopš 2020. gada 13. marta plosās mūsu mīļajā latvju zemītē, tomēr nepadosimies panikai un saglabāsim sirdī mieru. Ievērosim visus ārkārtējā stāvokļa ierobežojumus. Ievērosim profilaktiskos drošības pasākumus. Lieki nepulcēsimies. Lietosim higiēniskās sejas maskas. Mazgāsim rokas ar ūdeni un ziepēm. Dezinficēsim rokas. Ieturēsim 2 metru distanci cits no cita. Raudzīsimies ar cerību nākotnē. Vairosim pozitīvo enerģiju sev apkārt. Atvērsim savā mājoklī logu, lai ielaistu Dabas Mātes dievišķo enerģiju tajā. Uzvilksim kaklā pīlādžogu krelles. Iedegsim uz galda zaļu svecīti par godu Dabas Mātei. Lūgsim Dabas Mātes svētību ar sirdi un dvēseli. Dabas Māte ir mūsu mīļotā Dieviete. Viņa ir mūsu Radītāja. Mēs esam viņas bērni. Dabas Māte nekad nepametīs mūs nelaimē. Viņa vienmēr mūs uzklausīs un atbalstīs. Dzīvosim ar ticību sirdīs. Lai ticība Dabas Mātei kalpo mums par bruņām un vairogu! Lai Dabas Māte svēti katru no mums, kas viņai tic! Lai Dabas Māte pasargā mūs no ļauna!
Ar Dabas Mātes bezgalīgo viedumu, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #ticība #rituāli #lūgšanas #buršanās #saticība #drošība #miers #svētbirzs

pirms mēneša, 2021.03.06 11:26

Vietējās ziņas