Rekordraža tvertnēs un kaudzēs 2

Zemgalē graudu, rapšu un pupu novākšana teju pabeigta, kooperatīvu glabātavās savākta, iespējams, kārtējā rekordraža. «Latrapa» biedri no Bauskas, Rundāles un Iecavas novada kviešus un miežus jau otro gadu ved uz bijušo «Bauskas klēts» pirmapstrādes kompleksu, ko pārņēmis kooperatīvs.

Jaunās graudu apstrādes un glabāšanas iekārtās un ēkās ieguldīti 1 115 000 eiro, «Bauskas Dzīvei» saka kompleksa vadītājs Jānis Vaivars.  Kooperatīva «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža stāsta, ka pērn uzbūvēta pirmā lielā tvertne, šogad otra un pieņemšanas ēka, kuru gatavo nodošanai ekspluatācijā, testējot iekārtas. Vecā kalte nomainīta pret jaunu. Kompleksa sakārtošana vēl turpināsies vairāk nekā desmit gadus, vērtē Edgars: «Zemgalē būs arvien vairāk graudu, tas viss jāspēj savākt, pēc iespējas labāk pārdot.»

«Lai cik šeit investētu, Bauskas apkaimes zemnieki mūs gatavi aprakt graudos,» smejas Jānis. Viņš uzsver, ka kompleksa kolektīvs ir radošs un aktīvs, strādā arī naktīs, ja sezonas laikā vajag. Darbinieku skaits – ap 15, visi, ieskaitot vadītāju, vietējie cilvēki.

Patlaban graudus, kas kompleksa teritorijā sabērti iespaidīga izmēra kaudzēs, pārtīra un ar kravas mašīnām ved uz «Latrapa» galveno loģistikas bāzi Elejā, kur iekrauj vilciena vagonos un nogādā ostās, skaidro E. Ruža. Pašlaik Ventspilī un Liepājā tos krauj četros kuģos. Bauskas bāzē piepildītas visas glabāšanas tvertnes.

«Šogad atkal ir rekordraža – ap 30% vairāk nekā jebkad Latvijā novākts graudu,» lēš kooperatīva vadītājs, «pērn bija 2,1 miljons tonnu, šogad būs ap 2,6 miljoniem.»

J. Vaivars atklāj, ka šogad Bauskas kompleksā savākti 32 tūkstoši tonnu graudu. Kaltes un glabātavas jauda ir krietni palielināta – kādreiz te varēja pieņemt līdz 11 tūkstošiem tonnu, tagad – līdz 36 tūkstošiem.

«Latrapa» darbinieki graudus sašķiro kvalitātes grupās un pārdod. Šogad kaltēt graudus gandrīz nav nācies, jo tie jau novākti sausi. Arī ražas laiks bija divreiz garāks nekā parasti – mēnesis. Jānis teic: «Zemniekiem sezona ir beigusies, bet mēs joprojām strādājam garas darbdienas, lai pagūtu visu iztīrīt un nogādāt līdz kuģim.»

«Graudiem ir svārsta efekts – ja ir liela raža, slāpekļa, kas vajadzīgs gan labākai proteīna veidošanai, gan lielākam daudzumam, var pietrūkt. Šosezon nedaudz trūcis arī saules, tāpēc šogad daudz graudu ir uz robežas starp zemākās kvalitātes pārtikas kviešiem un lopbarību,» stāsta E. Ruža, «mēs cenšamies savus zemniekus mācīt izaudzēt augstākās kvalitātes kviešus ar lielu pievienoto vērtību, bet šogad tādu gandrīz nav. Pagājušajā gadā teju viss bija augstākajā kvalitātē.»

Šogad kaudzēs zem klajas debess bija vairāk nekā desmit tūkstoši tonnu graudu, skaidro «Latrapa» vadītājs: «Cilvēki nereti domā, ka graudus nav labi glabāt uzbērtās kaudzēs. Mēs ar graudiem strādājam ļoti sen un daudz, esam apguvuši to fizioloģiju. Kviešiem piemīt unikāla īpašība – ja sāk līt, graudi it kā saslēdzas kopā, piebriest, lietus notek zemē un kaudzes iekšpusē netiek. Arī Vācijā ražas vākšanas laikā var redzēt graudu kaudzes zem klajas debess, jo tas ir visracionālākais pieņemšanas veids. Kalte un tīrīšanas iekārtas var apstrādāt noteiktu daudzumu, bet zemniekiem nav laika gaidīt, viņi piebrauc, nosver, izgāž un brauc pļaut tālāk. Tas, kas ir kaudzē, ir mūsu. Tas, kas uz lauka, – nevar zināt, vai būs. Novāktā zudumi ir 0,02%, uz lauka tie var būt pat 90%, ja uznāk slikts laiks.»

Slapjus graudus gan nevar turēt ārā kaudzē, uzsver E. Ruža. «Graudu stāvokli novērtē, basām kājām ejot tiem pāri – ja graudi grimst, tie ir sausi un veselīgi. Ja jūtams sacietējums, graudos ticis mitrums.» Izrādās, graudos var arī noslīkt, jo tie sablīvējas, tāpēc darbā ar tiem jāievēro drošība.

Nākotnē «Latrapa» Bauskas bāzē pieņems arī rapšus un pupas, teic E. Ruža. Pērn un šogad pupas pieņēma Elejā, tās pārdod pārtikai vai lopbarībai. Arī tās jākaltē, ja nepieciešams, bet šogad to nevajadzēja.

«Pērn likās – labā pupu raža ir iesācēju veiksme, bet šogad bija vēl labāka raža,» saka Edgars, «zemnieki audzē īpašu šķirni, kas ir ļoti ražīga. Pupiņas ir nedaudz mazākas par latviešiem labi zināmajām cūku pupām, taču baltas. Te tādas ēst vēl nav ierasts.» Šogad gan pupu novākšana notikusi vienlaikus ar labību, un tas radījis lielāku saspringumu. Normālā situācijā pupas vāc pēc labības septembrī ar parasto kombainu.

Bijušo «Bauskas klēts» ceptuves un biroja ēku «Latraps» labprāt kādam iznomātu, jo paši to neizmanto, saka Jānis. Cena būtu draudzīga, jo labāk, lai te kāds strādā, nevis ēka stāv tukša, piebilst Edgars.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

tak

tulīt sāks kaukt ka bija par slapju vai par sausu

pirms 5 gadiem, 2015.09.12 20:57

Vietējās ziņas