Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rundālē atrod reti sastopamu vaboli 2

Rundāles novada dabas vērotāju aktivitātes vainagojušās panākumiem, jo atrastas jaunas lapkoku praulgraužu vietas, informē Rundāles novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa.
 
Pašlaik saņemti pirmie novērojumu protokoli un tiek apkopoti sabiedriskā monitoringa programmas Zemgales pirmās sezonas rezultāti, informē Dabas aizsardzības pārvaldes projekta reģionālā vadītāja Inta Soma.

Viņa stāsta, ka programmā ļoti aktīvi iesaistījušies Rundāles novada iedzīvotāji. «Pateicoties Valdas Ērmanes lielajai interesei par norisēm dabā, Rundāles pagastā ir atklātas divas jaunas lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) atradnes,» tā projekta vadītāja uzteic mūspuses iedzīvotāju. Izpētot V. Ērmanes pie sešiem kokiem ievāktos paraugus, bioloģijas doktors Raimonds Cibuļskis konstatēja, ka divi no tiem apliecina lapkoku praulgrauža klātbūtni.

Ikdienā šo vaboli ieraudzīt izdodas retajam. Tā mīt lapkoku dobumos, pārtiek no prauliem un ārpusē izlien ārkārtīgi reti. Tāpēc par tās esamību vai neesamību kokā visbiežāk var spriest tikai pēc tās atstātajiem ekskrementiem.

Šogad Zemgales reģionā notika 20 semināri par sabiedriskā monitoringa programmu. Tie bija daļa no Latvijas un Lietuvas pārrobežu projekta «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Zemgalē un Ziemeļlietuvā apsaimniekošanas uzlabošana, radot ilgtspējīgu pamatu dabas teritoriju saudzīgai izmantošanai un dabas vērtību saglabāšanai» pasākumu plāna.

Kā iepriekš vēstīts, semināros piedalījās dažāda vecuma cilvēki. Teorija tika apvienota ar praktisku darbošanos āra apstākļos. Dalībnieki, piemēram, apguva dižkoku un aleju mērīšanas pamatus, guva ieskatu par ķērpju izmantošanu gaisa kvalitātes noteikšanā, gājputnu novērošanu un ziemojošo putnu uzskaišu veikšanu barotavās, latvāņu izplatības apzināšanu un datu fiksāciju, kā arī iepazinās vēl ar citām dabas novērojumu programmām.

Vecāka gadagājuma cilvēki galvenokārt izvēlējās gājputnu un balto stārķu gaitu vērošanu. Skolēni vairāk pievērsās dižkoku meklēšanai, aleju apsekošanai, gaisa kvalitātes noteikšanai un bebru darbības radīto dambju uzskaitēm. Nākamajos gados viņu pirmie ievāktie dati kalpos par pamatu viņu pašu zinātniski pētnieciskajiem darbiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

!!!!!

Iesaistos praulgraužu meklēšanā pēc viņu atstāto ekskrementu klātbūtnes. Lai nebūtu jāgrābstas pa un ar citu mūdžu ***em,lūgtum publicēt to īsto kaku bildi . Tā atvieglotu manu zinātniski pētniecisko darbu.

pirms 6 gadiem, 2013.10.14 17:54

Vietējās ziņas