Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rundālē tiekas pie čigānu ugunskura 1

Pilsrundālē, pie Ikertu ģimenes viesu nama «Baltā māja», sestdienas, 20. jūlija, vēlā vakarā daudzi rundālieši, Bauskas un citu novadu ļaudis pulcējās čigānu jeb romu tautas dzīves un kultūras izzināšanai veltītā sarīkojumā «Čigānu ugunskurs».

Tā režisore un organizatore, Rundāles novada kultūras darba speciāliste Lilita Lauskiniece atklāj, ka šai idejai ir sena vēsture: «Jau no skolas gadiem Jēkabpilī man ir bijusi saistība ar čigāniem un viņu kultūru. Draudzene man bija čigāniete, nācies padzīvot arī taborā. Šī saskarsme bijusi bagātinoša, tālab uzskatu, ka  ikvienam mūsu sabiedrībā vairāk jāzina par ļaudīm, ar kuriem dzīvojam kopā vienā valstī, novadā, pilsētā.»

L. Lauskiniece aicināja daudzos viesus vakara gaitā justies kā čigānu taborā – ar kopības izjūtu ap ugunskuru, ar vijoļmūzikas skaņām, ar romu dziesmām, dejām, leģendām un pasakām, ar čigānu maltīti.

Brīnišķīgi pie «Čigānu ugunskura» vijoli spēlēja Bauskas mūzikas skolas pasniedzēja un Baltijas Jauniešu filharmoniskā orķestra mūziķe Jekaterina Šata. Romu tautas dejas izpildīja aizrautīgas madonietes Sandra Šarme un Ineta Seile no eksotisko deju grupas «Mantigra». Sandra sākusi ar indiešu dejām, ko vēl bērnībā iemīlējusi, skatoties indiešu filmas. Tā pakāpeniski sākusi apgūt un mācījusies arī citu tautu dejas, ko tagad dejo savā dzimtajā Madonā grupā  «Mantigra». Īpašu vietu viņas un Inetas repertuārā ieņem čigānu dejas, ko abas gan kaisli, gan smeldzīgi rādīja Rundālē.

Uz sarīkojumu bija ieradies Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības priekšsēdētājs Normunds Rudēvičs ar kundzi Liliju, kura bija aizkustināta un pateicīga par jauki un prasmīgi veidoto pasākumu. N. Rudēvičs pastāstīja par romu tautas vēsturi, akcentējot, ka viņi «nekad ne ar vienu nav karojuši, nav iejaukušies zemes dzīlēs, pumpējot naftu». Viņš uzskata, ka Latvijā dzīvo 20 tūkstoši romu un 98 procenti no viņiem ir šīs valsts pilsoņi.

Biedrības priekšsēdētājs nav mierā ar to, kā izlietota integrācijai paredzētā Eiropas fondu nauda, un sniedza savu redzējumu, kā būtu jādzīvo čigāniem Latvijā. Viņa ierosme ir atdzīvināt romu ciematus – tādus kā 21. gadsimta taborus. Tikai tā tiktu dota iespēja čigāniem parādīt savus talantus un prasmes.

N. Rudēvičs stāstīja par savu tēvu Kārli Rudēviču, kurš izveidojis čigānu literāro valodu un ābeci Latvijā, bijis pirmais romu mākslinieks. Tika izrādītas arī K. Rudēviča gleznas.

L. Lauskiniece vakara gaitā  iepazīstināja ar  romu leģendām, stāstīja anekdotes par čigāniem, kurās viņi atklājās kā ļoti asprātīga tauta.  Sarīkojuma dalībnieki mācījās čigānu valodā skaitīt no viens līdz desmit – «jek, dui, trin...» un tā tālāk.

Katras tautas kultūras vērtība ir arī tās kulinārais mantojums, tālab sarīkojuma viesi un dalībnieki nogaršoja uz ugunskura vārītu jēra gaļas zupu, kas gatavota pēc čigānu receptēm. Mājas saimnieks Aivars Ikerts pēc jēra gaļas bija speciāli uz Rīgu braucis, jo Bauskā, kad vajag, to nopirkt nav iespējams.

Lilija un Normunds Rudēviči pastāstīja arī par jēra galvu, kas ir īpaša čigānu ēdienkartē. Kārlis Rudēvičs šim ēdienam par godu pat dzejoli sacerējis. Tajā aprakstīts, kas kuram no galvas ēdams, piemēram, vedeklai pienākas mēle, lai zīlēšana labāk sokas.

L. Lauskiniecei jau ir idejas nākamajiem integrācijas sarīkojumiem, ko labprāt atbalsta Rundāles novada dome, tās vadība pasākumus allaž arī apmeklē.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

apsargs

var redzet kad pilsrundale ir vienigais uznemejes kursh pelna sev, bet darbiniekiem atmet kapeikas.

pirms 7 gadiem, 2013.07.23 17:29

Vietējās ziņas