Rundāles novadā tapusi teiksma par Mežotnes pilskalnu 3

Laikā, kad arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību savām saknēm, latviskuma apziņai, dzimtas izziņai, Rundāles novadā ir tapusi teiksma par Mežotnes pilskalnu, kas ilustrēta un skatāma digitāli: http://www.rundale.lv/mezotnespilskalns, informē Kristīne Līdaka, Rundāles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

«Zemgale bija laba zeme, kur dzīvot. Auglīga, līdzena zeme stiepās daudzu dienu gājumā, klāta bieziem, seniem ozolu, liepu un citu lapu koku mežiem, kur tikai reizumis kāda egle vai priede gadījās, kur zeme no gadsimtiem kritušām un trūdējušām lapām bija melna, mitra un auglīga…» Ar šiem vārdiem sākas teiksma par Mežotnes pilskalnu.

Teiksmas autore Ieva Staltmane lasītājiem uzbur ainu par seno zemgaļu dzīvi Mežotnē. Tā stāsta par 1220. gada notikumiem un par zemgaļu varonību cīņās ar krustnešiem. Vēsturiskie notikumi tiek stāstīti caur izdomātiem tēliem Zīli un Madi, to redzējumu par notikumiem, kas atsaucas uz visas zemgaļu tautas likteni. Stāsts balstīts 13. gadsimta hronikās un citās vēstures liecībās.

Kā informē K. Līdaka, teiksma ir papildināta ar bagātīgām un krāšņām ilustrācijām, kuru autors ir vjetnamiešu mākslinieks Kao Vjets Ngujens. Ilustrācijas tapušas pēc īpaša Rundāles novada domes pasūtījuma Mežotnes pilskalna vēsturiskās vērtības popularizēšanai. Digitālie zīmējumi ir unikāla vizuāla 9. – 13. gadsimta notikumu rekonstrukcija un iespēju robežās ir vēsturiski precīzi. Ilustrāciju tapšanu finansēja Rundāles novada dome. «Kao Vjeta darbus iepazinām, izstrādājot  Mežotnes pilskalna tēlu sadarbībā ar biedrību «Vizuālās kultūras klubs». Kao ilustrācijas radītas ciešā vēstures konsultanta Normunda Jēruma pārraudzībā,» teic K. Līdaka.

Vēstures speciālists Mag. hist. Normunds Jērums, komentējot teiksmas nozīmīgumu, apliecina, ka stāsts aicina mūsdienu sabiedrību iedziļināties un iejusties sentēvu kultūras un pasaules uzskatu redzējumā. Viņš ir pārliecināts, ka teiksma nesīs tālāk nākamajām paaudzēm no sirmas senatnes saņemto mantojumu. «Šis darbs ir pienesums mūsu latviešu tautas senatnes godināšanai un zemgaļu varonīgo cīņu vēstures attēlojumam.»

Digitālās grāmatas grafikas dizainu izstrādājusi māksliniece Dace Runča: «Strādājot ar šo grāmatu, bija izjūta, ka iets ceļš atpakaļ pie daļas no sevis. Esmu dzimusi tuvu Mežotnes pilskalnam, ko izjūtu kā savas mīļās mājas. Ikdienā bieži sanāk skatīties dienvidaustrumu virzienā uz Mežotnes pilskalna pusi, iztēlojoties kā savulaik pa Lielupi braukušas laivas uz Mežotnes seno pili. Mežotnes pilskalns sauc savus Upmales ļaudis atpakaļ, un šis ir mans solis tam pretī – citā laikā, citās dimensijās, atpakaļ pie saknēm.»

Teiksma par Mežotnes pilskalnu tapusi akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās «Zemgales kultūras programmas 2020» projektā «Stāsts par Mežotnes pilskalnu», informē pašvaldībā.

Vairāk par Mežotnes pilskalnu: www.facebook.com/MezotnesPilskalns.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

ip

Mežotne jau bija Eiropas kartē,kamēr Rīga vēl tapa.

pirms mēneša, 2020.12.02 22:38

vēsturnieks

Izrādās Mežotnes pilskalnā dzīvoja ķīnieši :D

pirms mēneša, 2020.12.10 11:44

Te ar leģenda

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-rundales-domes-priekssedetajam-ludz-izvertet-tiesiskas-sekas-saistiba-ar-projekta-pasvaldibas-cela-pilsrundale-svitene-parbuve-raditiem-zaudejumiem

pirms mēneša, 2020.12.14 14:39

Vietējās ziņas