Sācies kļavu sulu laiks

Šonedēļ jau var sākt tecināt kļavu sulas, kas ir saldākas nekā bērziem, un tās noteikti jādzer tagad, kamēr svaigas, uzglabāt kā bērzu sulas šīs nevar.

Jaunsaulietis Zigurds Ūdris Bauskas novada Vecsaules pagastā pirmo tekni savas mājas kļavas kokā ierīkojis 24. februārī, un pēc pāris stundām jau teju litrs veldzējošās, iesaldenās sulas bija satecējis. Viņš portālam atklāja, ka, visticamāk, kļavas sulas var iegūt līdz ar atkušņa pirmo dienu, bet tas parasti neienāk prātā, ja pirms pāris dienām vēl bijis kārtīgs sals. Novērojis, ka līdzīgi pēc apjoma un netālu augoši koki mēdz būt atšķirīgi savā dāsnumā ar sulu – ja no viena koka pil paskopi, ir vērts ieurbt otrā.

Kļavu sulas ir saldākas par bērzu sulām, un ne velti tās kanādieši izmanto, lai vārītu savu tradicionālo kļavu sīrupu. Mājas apstākļos gan tas sanāktu diezgan dārgs process, bet neiespējami nav. Tikai nepieciešams būs daudz kļavu sulu, jo kopumā tie cukura procenti ir nelieli, parasti ap 3%, bet tas arī kā kuram kokam, kādā vietā tas aug – var būt saldākas vai ne tik saldas, dažkārt pat ap 10% cukura, skaidro uztura speciālisti.

Vislabāk tomēr tagad dzert svaigas. Kļavu sulās vitamīnu nav daudz, bet ir minerālvielas, enzīmi, un tās lieliski attīra organismu, stimulējot sārņu izvadīšanu, uzlabo vielmaiņu. Un, kā vairāki avoti vēsta, jāmazgā seja. Arī ādai kļavu sulas nāk par labu.

Der atcerēties, ka kļavu sulas neraudzē kā bērzu. Tās dzer tikai svaigas, jo vēlāk tās kļūst glumas. Ja bērzu sulu padzēriens vēl vasarā uz Jāņiem var kalpot limonādes vietā, tad kļavu sulas gan – tikai šīs pāris nedēļas pavasarī.

Arī „Latvijas Valsts mežiem” ir savs sakāmais par kļavu sulu tecināšanu. Tā kā kļavu sula ir cukura un minerālvielu avots, kas kokam nepieciešams lapu plaukšanai un ziedēšanai, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) iesaka domāt ne vien par veselīgo kļavu sulu ietekmi uz cilvēka organismu, bet arī par pašu koku. LVM speciālisti aicina kokam neatņemt pārāk daudz enerģijas. Turklāt jāsaprot, ka katrs urbums kokam rada mehānisku bojājumu, caur kuru var iemājot dažādi mikroorganismi un izraisīt koksnes iekrāsošanos, vēlāk trupi. Ir svarīgi, ka urbums netiek veikts pārāk dziļi, un, kad sulas satecinātas, tas tiek pareizi aiztaisīts.

LVM apsaimniekotajās teritorijās sulas drīkst urbt tikai pašpatēriņa vajadzībām vienā kokā. Urbšanas vietā (līdz 50 centimetriem no zemes) kokam jābūt vismaz ar 40 centimetriem diametrā, turklāt urbums jāveido ne dziļāk par 5 centimetriem, jo sula tek gar koka mizu, ne no kodola. Kad sula iegūta, urbums obligāti jāaiztaisa ciet. To veic ar koka tapu, kas atbilst urbuma diametram vai ir nedaudz lielāka, skaidrots www.lvm.lv.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas