Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sākusies kūlas dedzināšanas sezona 3

Aizvadītajās brīvdienās mūsu novados saņemti izsaukumi par trim pērnās zāles dedzināšanas gadījumiem. Divi no tiem reģistrēti Iecavas novadā. Zālītē kūlu nācās dzēst viena hektāra platībā. Vecumniekos un Iecavā pērnā zāle degusi 300 kvadrātmetrus lielā teritorijā. Pirmdien, 3. marta, pēcpusdienā kūlas ugunsgrēks reģistrēts Bauskā, portālu informēja VUGD Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā Latvijā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

VUGD uzsver, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt ero, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

VUGD informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

kūlists

Tad jau vienus no lielākajiem sodiem nāksies maksāt pašvaldībai,jo tai vairums no zemēm ir nepļautas un pilnas ar pērno zāli! Piemēram upmalas,aerodroms utt!

pirms 6 gadiem, 2014.03.03 17:41

humānā palīdzība

vai tad kūlas dedzināšana nav bezmaksas palīdzība slinkiem cilvēkiem to īpašuma sakopšanā?

pirms 6 gadiem, 2014.03.03 18:58

mjāā

Uzraksts vēstī to, ka tiešām- kā obligāts pasākums- sākusies, tik nenokavē:))

pirms 6 gadiem, 2014.03.04 13:29

Vietējās ziņas