Sākusies vistu mājsēde

Saistībā ar putnu gripas izplatīšanos valdība 23. februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par biodrošības pasākumiem dzīvnieku turēšanas vietās, nosakot, ka mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, un jāievēro citi papildu biodrošības pasākumi novietnēs, kurās tur mājputnus.

Ierobežojumu perioda ilgums būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, citās ES dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešajās valstīs.

Lai izvairītos no bēdīgām sekām, putnkopjiem un viņu lolotajām saimēm jāiztur stingro ierobežojumu laiks un jānoturas pretī kārdinājumam ļaut putniem ieknābāt pirmos zaļos zāles asnus brīvā dabā.

Zane Rostokina, Latvijas Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja, šī gada situāciju raksturoja šādi: «Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apstākļi ir atšķirīgi. Pirmkārt, putnu gripa ir konstatēta Latvijā; otrkārt, tā ir augsti patogēna gripa, agresīvais tips. Iepriekšējo gadu pieredze varētu būt iemidzinoša un dažu labu putnkopi vedināt izturēties vieglprātīgi. Tas šoreiz varētu izrādīties pārdroši un liktenīgi. Pagaidām vīruss cirkulē savvaļas putnu vidū, bet diemžēl Igaunijā šis putnu gripas paveids konstatēts arī mājputniem. Vietā būtu jautājums – kāpēc savvaļas putni nenobeidzas masveidā? Visu nosaka imunitāte. Slimība paņem tikai vārgākos sugas īpatņus, bet daudzi putni kļūst par pārnēsātājiem. Mājputniem, kas bieži vien ir selekcionēti šķirnes putni, imunitāte nav tik spēcīga.»

Kā skaidro Z. Rostokina, nepieciešamie biodrošības pasākumi, ieskaitot grauzēju apkarošanu, ir papildu aizsardzība arī pret citām ne mazāk bīstamām slimībām, piemēram, salmonelozi. Dezinfekcijas līdzekļi, paklāji, maiņas apavi nav tik neizpildāmas lietas. Turklāt pavasara saulīti var ļaut putniem baudīt, tikai tad nepieciešama nojume ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu, un apkārt jāuzliek atbilstoši smalks žogs, nu tā, lai pat zvirbulis cauri netiek.

Tie, kas nopietni grib darboties un palikt šajā nozarē, un ir reģistrējuši vai pat apdrošinājuši savas saimes, noteikumus ievēro, atzīst Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja un turpina: «Bēdīgāk ir ar daudzajiem nereģistrētajiem mājputnu turētājiem, un jāatzīst, Latvijā tādu ir pietiekami. Tas ir nozares iekšējais drauds, jo saimnieki bieži vien izturas nevērīgi un pavirši vai noteikumus vispār ignorē. Tātad atliek cerēt uz veiksmi, vai arī inficēšanās gadījumā sekas paliek uz šo saimnieku sirdsapziņas. Atgādināšu, ka slimības skartajai saimniecībai tiek uzlikts liegums trīs kilometru rādiusā, bet uzraudzības zona ir desmit kilometru. Ne katrs aizdomājas arī par baiso utilizācijas ainu, ja nāktos nogalināt simtiem un tūkstošiem putnu.»

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šonedēļ uzsāks pārbaudes dažādās mājputnu novietnēs, portālam apliecināja PVD pārstāve Ilze Meistere. Viņa atgādina, ka mājputniem, pat, ja tiek turētas tikai pāris vistas, jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā. Tikai tad, ja mājputni būs reģistrēti, slimības uzliesmojuma gadījumā, novietnes īpašnieks varēs pretendēt uz zaudējumu kompensāciju.

Kamēr ir spēkā ierobežojumi, ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, piedalīšanās tirgos, izstādēs, skatēs un citos pasākumos, kuros iesaistīti mājputni, aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni mājputnu dzirdināšanai un aizliegta mājputnu izlaišana savvaļā medījamo putnu krājumu atjaunošanai.

PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka atklāja, ka no februārī laboratoriski izmeklētajiem 55 savvaļas ūdensputniem vairāk nekā pusei jeb 29 ir konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Laboratorijā nav testēts neviens Bauskas pusē atrasts savvaļas ūdensputns. PVD pārbaudījis Iecavā atrastu mirušu meža pīli, bet augsti patogēnā putnu gripa tai netika konstatēta.


Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 71.pantu PVD par prasības dzīvnieku turēt slēgtā telpā neievērošanu valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību, tostarp zoonožu, un epizootijas apkarošanas pasākumu īstenošanas laikā var piemērot naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trim līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Mazākā soda naudas vienība ir pieci eiro. Līdz ar to fiziskajai personai var tikt uzlikts sods līdz 700 eiro, bet juridiskai personai no 15 eiro līdz 1 400 eiro. «PVD mērķis nav sodīt. Par pārkāpumu, kuru iespējams novērst, sākotnēji tiek izteikts mutisks brīdinājums. Ja pārkāpums tiek konstatēts atkārtoti vai dzīvnieku īpašnieks tīši nepilda prasības, tiek piemērots naudas sods.» skaidro I. Meistere.

 Inese Gulbe-Lasmane Vecumnieku novada Stelpes pagasta «Roņukos» ar putnkopību nodarbojas jau vairākus gadus. Viņa aktīvi seko jaunākajam nozarē, ieklausās citu pieredzē un, lai uzlabotu un modernizētu saimniecību, raksta un iesniedz projektus Lauku atbalsta dienestam. Pagājušajā gadā iegūts atbalsts biodrošībai nepieciešamā inventāra un dezinfekcijas līdzekļu iegādei. Arī šogad Inese plāno iesaistīties projektā, jo ir iecere uzlabot lauka aploku tā, lai mājputniem būtu gan brīvība, gan aizsardzība no iespējamiem savvaļas putnu apdraudējumiem. Tam nepieciešama ūdensnecaurlaidīga nojume.

Pašlaik, protams, vistas atrodas kūtiņā. Saimē ir ap simt vistu, un iecerēts skaitu palielināt. Inese Gulbe-Lasmane atzīst, ka diemžēl bažas rada nereģistrētās saimniecības, kas sevi labprāt reklamē, bet faktiski atrodas ārpus kontroles, un viss atkarīgs no saimnieku labās gribas.

Sandra Icaka savā piemājas saimniecībā «Padegas» izdomas bagāto mājražojumu piedāvājumu lieliski papildina ar olu produkciju, jo tiek turēts ap simt vistu. Uz jautājumu par ierobežojošo noteikumu ietekmi uz vistu ražību Sandra atbild apstiprinoši, visticamāk, sekas būšot: «Mēs savus mājputnus barojam ar saknēm, graudiem, dārzeņiem, visu, kas ir dabisks. Staigājot putns pats atrod sev visu vajadzīgo. Tas olām piešķir ļoti labu garšu, kuras dēļ pircēji ir uzticīgi un atzīst, ka kvalitāte ir jūtami atšķirīga. Mūsu vistu ēdienkartē nav rūpnieciski ražotās kombinētās barības, ko lielākoties putnkopji izmanto dējības palielināšanai un augstai produktivitātei. Šogad pavasara brīvība un zaļumi mūsējām ir liegti, jo āra aplokam nav nepieciešamā veida nojumes. Putnu gripas klātbūtne Latvijā tiešām rada pamatotu uztraukumu, atliek vien cerēt, ka tā mūsu nozari nepiemeklēs. Glābj arī tas, ka putnkopība mums nav vienīgā un galvenā nodarbošanās. Zeme un dārzs tūdaļ prasīs rušināšanos un darbošanos, spēj tikai visu pagūt.»

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas