Saulaines audzēkņi gūst zinības ārzemēs 1

Realizējot programmas «Erasmus+» projektu «Kvalitatīva profesijas apguve Saulaines profesionālās vidusskolas audzēkņiem», mūsu mācību iestādes skolēni bija divu nedēļu praksē ārzemēs, informē Saulaines profesionālās vidusskolas projektu koordinatore Laila Jirgensone.
 
Saulaines profesionālās vidusskolas 19 audzēkņi no 2. līdz 15. martam bija praksē Maltā, Spānijā un Vācijā. Jaunieši guva pieredzi ēdināšanas pakalpojumu jomā, lauksaimniecībā un automehānikā.

Organizācija «Paragon Europe» Maltā nodrošināja praksi četriem topošajiem ēdināšanas pakalpojumu speciālistiem –  Jānim Lincevičam, Dainim Timošenko, Dailai Olavai un Adrijai Sovānei un pieciem viesnīcu pakalpojumu programmas studentiem – Kristai Tjuhai, Justam Lavrinovičam, Antai Krūzei, Alisei Grandovskai un Agritai Skujai. Pedagoģe Evita Zviedre, kas kopā ar jauniešiem uzturējās Maltā, atzīst: «Tā bija lieliska iespēja apgūt cittautiešu darba kultūru. Audzēkņi bija paklausīgi, visu darīja bez ierunām un gaušanās. Darba devēji augstu vērtēja mūsu jauniešu darba spējas.»

J. Lavrinovičs strādājis viesnīcu pakalpojumu jomā. Puisis stāsta, ka grūtākā bijusi saziņa ar darba devēju un klientiem, kā arī moderno iekārtu apgūšana: «Angļu valoda dzīvē jāizmanto citādāk nekā skolas solā, jāmēģina saprast arī dialektu.» «Mums bija iespēja strādāt ar mūsdienīgām iekārtām – liela gaļas gabala griezējiem un dārzeņu smalcinātājiem,» piebilst A. Sovāne.

Spānijas pilsētā Ubedā praktizējās pieci lauksaimniecības programmas audzēkņi – Niklāvs Ramans, Matīss Sniedze, Kristaps Balodis, Kristīne Bajarune un Endijs Ozols. Kopā ar jauniešiem bija skolotāja Sanita Collenkopfa. Organizācija «EuroMind» nodrošināja zināšanu sniegšanu olīveļļas un kazkopības nozarē. Jauniešiem liels pārbaudījums bija spāņu valoda, tikai daži darbinieki runājuši angliski.

Niklāvs Ramans stāsta, ka nācies apkalpot 500 kazas, no kurām 300 bijušas slaucamas: «Apguvām kazu dezinficēšanas un barošanas īpatnības, piedalījāmies dzemdībās un strādājām ar modernām tehnoloģijām.» Kristīne Bajarune turpina: «Mēs kopām arī olīvkokus, vācām olīvas, sējām piparmētras, mācījāmies novērst dažādus apzaļumošanas defektus, strādājām siltumnīcā.» Jaunieši iepazinuši arī Spānijas kultūru, Niklāvs atminas: «Interesanti šķita, ka vakarā no pulksten 9 līdz 11 pilsētu izstaigā orķestra dalībnieki, spēlējot dažādas melodijas par godu Lieldienām.»

S. Collenkopfa stāsta: «Iepazinām Spānijas kultūru un iedzīvotāju ikdienu, izzinājām darbu norisi siltumnīcās un kazkopībā. Jaunieši ļoti labi tika galā neparedzētās situācijā un saņēma uzslavas par atbildību pret pienākumiem.»

Kopā ar pasniedzēju Dagni Dārznieku Vācijā, Leipcijas apkārtnē, zinības guva pieci topošie automehāniķi – Jānis Zariņš, Mārtiņš Purgailis, Jānis Purvišķis, Kristaps Freinbergs un Edmunds Zalcmanis. Puiši strādāja ar modernām iekārtām un apkalpoja jaunas automašīnas. D. Dārznieks pateicas baušķeniekam autoelektriķim Gatim Kolužam, kas pirms došanās praksē iepazīstināja ar nozīmīgām datorprogrammām.

«Vācieši bija pārsteigti, ka puiši prot apieties ar atsevišķām datorprogrammām un iekārtām un teorētiskās zināšanas veiksmīgi lieto praksē. Jaunieši saņēma ne vien diplomu, bet arī goda rakstu par kvalitatīvu darbu,» stāsta pedagogs. J. Zariņš par lielāko barjeru uzskata vācu valodu: «Angliski sarunāties bija grūti, tāpēc šo to apspriedām vāciski. Darba devējs teica – ja apgūsim vācu valodu,  pēc skolas beigšanas noteikti atradīsim darbu Vācijā.»

Pedagogs D. Dārznieks pauda cerību, ka jaunieši tomēr strādās Latvijā: «Puiši ir spēcīgi automehānikā, viņi atradīs labi atmaksātu darbu. Šiem speciālistiem jāstrādā Latvijā un jāsekmē automehānikas nozares augšupeja.»

Finansējumu ceļa izdevumiem, individuālajam atbalstam un projekta sagatavošanai  nodrošināja programma «Erasmus+». Par piešķirtiem līdzekļiem iegādāts arī darba apģērbs. Projekta kopējais finansējums – 40 082,00 eiro.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Vietējās ziņas