Skolas saglabā muižu ēkas 3

Izglītības iestāde ir cienījams, pozitīvs un visādā ziņā atbalstāms kultūras pieminekļa izmantošanas veids. Mazo skolu likvidēšana ir lauku traģēdija. Arī no pieminekļu aizsardzības viedokļa – ja ēku nepārņem tikpat spēcīga funkcija, tad, iespējams, sākas objekta degradācija, tāds viedoklis ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei. Kāda ir pieredze un prakse skolām, kas mīt muižu un piļu ēkās?

Īstenota īpaša programma

Latvijas Piļu un muižu asociācijas (LPMA) Starptautiskajā zinātniskajā konferencē «Pilis un muižas – mantojums nākotnei», kas norisinājās septembra beigās Rundāles pilī, tika skarta arī tēma par muižu ēku izmantošanu skolu vajadzībām.

Par Igaunijas pieredzi referātā «No muižām par muižskolām» attālināti uzstājās Igaunijas Mākslas akadēmijas profesore Rīna Alatalu. Viņa pastāstīja par vēsturisko pieredzi muižu ēku saglabāšanā, tur izvietojot skolas 20. gadsimta sākumā, kā arī par to, kā valstī mūsdienās ar īpašu programmu sekmēta muižskolu attīstība, ieskaitot izglītības saturu.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā pirms simts gadiem tika meklēts jauns pielietojums muižu kungu mājām, lielā vairumā no tām ierīkojot skolas. Tolaik tas aizkavējis muižu ēku bojāeju. Bet vēlāk, 60. gados, sākusies kultūras mantojuma postoša pārveidošana, telpas pielāgojot skolu vajadzībām; īpaši tas saistīts ar sporta zāļu izbūvēšanu vēsturiskajās muižas kungu ēkās.

Pašlaik kaimiņvalstī muižās vēl darbojas 69 skolas; mērķtiecīgai sadarbībai un attīstībai izveidojusies muižskolu asociācija. Laikā no 2003. līdz 2016. gadam īstenota īpaša muižskolu programma, izdotas piecas mācību grāmatas par muižskolām, kas izmantojamas dažādos mācību priekšmetos. Programma devusi labus rezultātus; skolēniem radusies padziļināta interese par muižu vēsturi un arhitektūru, kultūras mantojuma saglabāšanu. Viņa gan atklāja, ka pēc administratīvās reformas 2019. gadā interese saglabāt skolas muižu ēkās ir vājinājusies, pašlaik nav arī finansējuma jaunai muižskolu programmai. Profesore atzina, ka skolas muižu ēkās ir veids, kā ilgtspējīgi tās izmantot, jo visās nevar ierīkot viesnīcas un koncertzāles.

Laikmetīga skola vēsturiskā vidē
Skaistkalnes (Šēnbergas) muiža Vecumnieku novadā skolas vajadzībām tiek izmantota kopš 1921. gada. Pēdējos teju 15 gadus, Skaistkalnes vidusskolas pārstāvēta, muiža ir LPMA biedre. Skolas direktore Svetlana Vāverniece sarunā ar «Bauskas Dzīvi» pauda, ka iesaistīšanās asociācijā skolai ir bijusi ļoti nozīmīga zināšanu un konsultāciju jomā. Skolas ēka un tās komunikācijas pēdējos gados piedzīvojušas būtiskus uzlabojumus, lai tā atbilstu mūsdienīgas skolas infrastruktūrai.

S. Vāverniece uzsvēra, ka vienlaikus bijis jārūpējas, lai iespējami saudzīgi izturētos pret vēsturisko ēkas veidolu, kultūras mantojumu un iespēju robežās to arī atjaunotu. Tāpēc ļoti noderīgi bijuši dažādi asociācijas rīkotie pasākumi, kuros smelties zināšanas par vēsturisku ēku saglabāšanu un atjaunošanu, – semināri un pieredzes apmaiņas. Asociācijas eksperti palīdzējuši ar rekomendācijām projektu konkursu pieteikumos, kas bijuši veiksmīgi. Pēdējo trīspadsmit gadu laikā muižas ēkā divās telpās atjaunoti griestu gleznojumi, atjaunotni piedzīvojis neorenesanses kamīns un grezna podiņu krāsns.

Direktore atklāja, ka aizvadītajā vasarā, sākot remontu vienā no otrā stāva klasēm, zem vairākām krāsojuma kārtām atklājies vēl viens vēsturiskais griestu gleznojums. Pašlaik telpā ierīkoti iekārtie griesti, un direktore nešaubās, ka jārod finansiāls risinājums, lai atjaunotu vēsturisko griestu krāsojumu. Viņa jauš, ka nākamgad, remontējot pārējās otrā stāva telpas, sagaidāmi jauni pārsteigumi.

Idejas par savu asociāciju

S. Vāverniece atzīst, ka muižām, kurās darbojas skolas, ir salīdzinoši šauras iespējas pilnvērtīgi iesaistīties LPMA tūrisma veicināšanas akcijās un pasākumos, jo skola ne vienmēr pieejama tūristiem, pašlaik, pandēmijas apstākļos, – tas vispār nav iespējams. Tās galvenais uzdevums ir pildīt izglītības iestādes funkciju, pauda direktore. Skaistkalnes vidusskolā pirms vairākiem gadiem seminārā pulcējušies Latvijas muižas apdzīvojošo skolu pārstāvji, lai diskutētu par jautājumiem, kas skar tieši šo muižu grupu. Skola ir sadarbojusies ar Zaļenieku komerciālo un amatniecības vidusskolu, kura apdzīvo Zaļenieku (Zaļo) muižu Jelgavas novadā. Taču pastāvīga sadarbība starp visu šo skolu kategoriju Latvijā nav organizēta.
 
Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas direktores vietniece Valija Barkovska portālam pastāstīja, ka ir bijušas idejas par muižu skolu asociācijas veidošanu, bet tas palicis aizmetņu stadijā. Viņa uzskata, ka Latvijā šo izglītības iestāžu apzināšana un kopīgo problēmu risināšana ir ļoti nesakārtota. 90. gadu sākumā valstī bijis ap 150 muižu skolu, bet ik pa laikam kāda no skolām pārtrauc darbību. V. Barkovska pauda, ka, visticamāk, pašlaik neviens nav apzinājis to skaitu.

Pieredze veido attieksmi
S. Vāverniece ir pārliecināta, ka vēsturisko elementu atjaunošana un restaurācija Skaistkalnes muižas ēkā pozitīvi ietekmē skolēnu attieksmes veidošanu pret kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī veicina karjeras izglītību skolā. Kad skolā strādāja restauratori, bērni ar lielu interesi vērojuši viņu darbu un neslēpuši apbrīnu, kādu ieguldījumu un pacietību tas prasa. «Šī pieredze veido attieksmi. Pagājuši vairāk par desmit gadiem, kopš atjaunota kamīnzāle un vēsturiskā ēdamzāle, taču nekādi bojājumi tām nav nodarīti. Vecāko klašu jaunieši atceras, kādā stāvoklī kamīns bija pirms atjaunošanas un kā tas pārtapa; skolēni novērtē paveikto un interjeru nebojā,» ar lepnumu pauda direktore.

Skola ir sadarbojusies ar Rīgas Celtniecības koledžu, kuras audzēkņi – topošie restauratoru asistenti – prakses laikā strādājuši Skaistkalnes muižā. Arī daži Skaistkalnes vidusskolas absolventi ir izvēlējušies izglītību turpināt restauratoru specialitātē.


Mg.art. ELVITAS RUKAS, speciālistes sabiedrisko attiecību jautājumos Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, komentārs:

«Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā 2013. gadā ir bijušas veltītas tēmai «Skolas kultūras pieminekļos». Katalogā toreiz bija 49 objekti – 21 skola muižās un pilīs (pārējie objekti jau celti kā skolas).

Zemgalē esošās izglītības iestādes, kas strādā muižās un pilīs, – Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgavas pilī; Vilces pamatskola Vilces muižas kungu mājā; Skaistkalnes vidusskola Skaistkalnes muižas kungu mājā; Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola Zaļenieku (Zaļajā) muižā Jelgavas novadā un Mazzalves pamatskola Ērberģes muižas mājā, kas tagad Neretas novadā.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) nostāja ir – skola ir cienījams, pozitīvs un visādā ziņā atbalstāms kultūras pieminekļa izmantošanas veids. Ja šīs skolas apvienosies asociācijā vai kā citādi organizēsies, tad iespējama arī kāda īpaša sadarbība pēc abpusējas vienošanās. Citādi katras skolas apsaimniekotājs jautājumus ar NKMP risina pats – ar reģionālo inspektoru starpniecību vai vēršoties tieši.

Skolas laukos vienmēr ir bijis ne tikai izglītības, bet arī kultūras centrs, īsta gaismas un dzīvesprieka sala. Skolas kultūras pieminekļos ir simbolisks stāsts – elitāro muižkungu vietā ir jaunā paaudze. Skaisti un perspektīvi. Mazo skolu likvidēšana ir lauku traģēdija. Arī no pieminekļu aizsardzības viedokļa – ja ēku nepārņem tikpat spēcīga funkcija, tad sākas objekta degradācija. Protams, ir jāskatās konkrēti piemēri.»


Te «Bauskas Dzīve» var minēt mūspusē konkrētu piemēru – bijušo Kaucmindes mājturības skolu, tad Saulaines tehnikumu, vēlāk bērnudārzu, kas atradās Kaucmindes muižas kungu ēkās. Kad izglītības iestāde tās pameta, celtnes pamazām ir sagruvušas.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

P

Tas ir tagad.Kas būs vēlāk,labi redzams Kaucmindē un Ziedoņos.

pirms 11 dienām, 2020.10.14 13:24

Nunu

Nu toties Bauska visu likvidē un apvieno!
Sak ko tur lauķiem.
Neieredzu šito vadību Bauskā.
Nekādas cilvēcības,līdztiesības un sapratnes.
Šitādus saimniekus kā domē!Pasarg dievs.
Aleksandr,glāb novadu,glāb laukus!

pirms 11 dienām, 2020.10.14 17:48

Vvvv

Nu toties visi mellā pie Rātslaukuma!
Eh,laikam atvadas par slikti padarītu darbu un no domes!

pirms 11 dienām, 2020.10.14 20:56

Vietējās ziņas