Šovakar uz skatuves kāps deviņkārtēja Gramy balvas ieguvēja

«Rietumu svings nav miris! Tas ir...»Ar šādiem vārdiem tiek ievadīta amerikāņu grupas «Asleep at the wheels» mājaslapa. Grupa ir ieradusies Latvijā spēlēt Kantrimūzikas festivālā. Būdama deviņkārtēja Gramy balvas ieguvēja, grupa nepārprotami ir visaugstākās klases rozīnīte festivāla publikai.«Asleep at the wheels» pilnā sastāvā ieradās ceturtdienas vakarā un apmetās Bērzkalnu viesu namā. Rejs Bensons - grupas «Asleep at the wheels» solists - piekrita nelielai intervijai «Bauskas Dzīvei». Visu dienu nosēdējis lidmašīnā, autobusā izbraukājies pa Rīgu, Rejs grib aprunāties svaigā gaisā. Iepazīstoties rodas problēmas ar mana uzvārda izrunāšanu. Kad skaidroju, ka iemesls ir poļu radniecība, Rejs smaida:  «Arī mans vectēvs bija polis, vecmamma - ukrainiete no Kijevas. Savulaik vectēvs bijis Pirmajā pasaules karā Krievijā, tad devies uz Ameriku. Vaicāts, vai ir vēlēšanās atgriezties, vectēvs atbildēja - ne par kādu naudu! Pirmais pasaules karš un tā beigas bijušajā Krievijas teritorijā bija traks laiks, kad ļaudis vienlaikus sanaidoja politiskas, militāras un etniskas nesaskaņas. Diez vai daudz laba par to laiku viņam bija palicis atmiņā. Tāpēc es spēlēju mūziku, jo tā patīk visiem, apvieno dažādas tautas un reliģijas.» Ceļu pie Bērzkalniem Rejs Bensons atzīmē kā sava veida robežu. Nācies redzēt padomju laika fotogrāfijas un esot prieks vērot, kādas pārmaiņas notikušas:  «Kopš padomju laika jūsu valsts ir stipri mainījusies. It īpaši tas izpaužas arhitektūrā. Piemērs - padomju laika blokmāja otrpus ielai un viesu nams, kurā esam apmetušies. Spriežot pēc redzētā, neticami, cik ātri un tālu esat aizgājuši no padomju laikmeta domāšanas.» Garām braucoši jaunieši ar skaļiem kvadracikliem un motocikliem izraisa jaunas emocijas. Rejs salīdzina ar ASV: «Šī skriešana ir tāda pati kā pie mums. Brauc jaunie, kamēr nositas. Man pašam ir motocikls, kārtīgs braucamais, uz kura es varu apsēsties un doties izklaides braucienā. Bet man nav mērķis šādi izrādīties un traukties pēc iespējas lielākā ātrumā.» «Asleep at the wheels» ir grupa, kura spēlē jau 38 gadus. Izrādās, ka viens no galvenajiem faktoriem šajā noturībā ir pats Rejs. Mūziķis stāsta: «Grupā ir bijuši ļoti daudzi cilvēki. Kad dibinājām grupu, kādai dziedātājai bija tikai 18 gadu. Ar laiku viss mainās: ir bijušas piecas dziedātājas un vēl divas instrumentālistes. Mainījušies arī daudzi puiši.  Saturēt grupu kopā patiesībā ir ļoti grūti un sarežģīti. Vienmēr esmu bijis tas, kurš to centies saturēt, citreiz izdevies labāk un vieglāk, dažreiz smagāk. Bet es neesmu ar mieru padoties!» Latvijā grupa ir ieradusies pilnā sastāvā - septiņi mūziķi. Kantrimūzikas festivāls ir tikai pirmais punkts Eiropas braucienā, grupa vēl uzstāsies Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Spānijā, Somijā, Francijā. Eiropā grupa pavadīs trīs nedēļas.  Uz jautājumu: «Kas ir kantri - dzīves stils vai hobijs?» Rejs atbild nepārprotami: «Mūsdienās arī kantri ir pilsētas mūzika. Pirms Otrā pasaules kara ASV vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvoja laukos, fermās, nodarbojās ar lauksaimniecību. Mūsdienās lauksaimniecība notiek industriālās fermās. Arī pats dzīvoju laukos, bet skaidri apzinos, ka tie vairs nav pagātnes lauki.» Sarunai uz brīdi pievienojas Latvijas Kantrimūzikas asociācijas prezidents Uldis Ozoliņš. Viņu interesē, vai grupai ir bijis kāds platīna albums. Rejs Bensons skaidro: «Mēs spēlējam specifisku mūziku. Lielākais pārdoto disku skaits ir bijis ap pusmiljonu. Tas, ko mēs spēlējam, nav pierastais kantri. Savulaik bija nevis vienkārši kantri, bet gan Rietumu kantri. Nešvilas zēni, lai būtu vieglāk, cepures paturēja, bet Rietumu atmeta.» Turpinot apspriest mūzikas stilus, Rejs raksturo, kā ir radies rietumu svings, kuru spēlē «Asleep at the wheel»: «Savulaik Teksasas štatu veidoja pārsvarā emigranti no Vācijas un Čehijas. Vēl aizvien štatā ir sastopamas pilsētas, kur runā tikai vācu vai čehu valodā. Viņi atveda savu kultūru, alu un mūzikas instrumentus. To visu apvienoja ar meksikāņu, skotu un īru mūziku. Rietumu svings izveidojās no džeza, blūza, meksikāņu mūzikas.  Ir cilvēki, kuri uzskata, ka ASV bijusi kā maltuve, kas samalusi visu kopā un izveidojusi ko citādāku. Es domāju, ka mūsu kultūra ir kā audekls, kur katra tauta un kultūra, kas dzīvo mūsu valstī, ir ievijusi savu pavedienu. Rietumu svings savulaik bija ļoti populārs, bet to nomāca rokenrols. Būtībā sākumā rokenrols bija tas pats, vienīgi to spēlēja bez vijoles. Ar laiku rietumu svings atgriezās mūzikas apritē, bet tik populārs kā 60. - 70. gados vairs nav bijis.» Nobeigumā vaicāju: kāda īsti ir nozīme grupas nosaukumam - «Asleep at the wheels»? Rejs smejas: «Tas ir sava veida melnais humors. Brauc tālbraucējs šoferis ilgu un garu ceļu pa Ameriku. Viņš ir noguris, dienas pavadījis pie stūres un uz riteņiem. Ja iemigs - asleep at the wheels - viņš cietīs avārijā un nomirs.» Uz Reju Bensonu un viņa grupu lielu iespaidu ir atstājuši Dziesmu un deju svētki, kuru norises bijis iespējams vērot Rīgā. Kad stāstu par to vēsturi, Rejs brīnās: «Jau simtiem gadu dziediet vienas un tās pašas dziesmas? Tās ir spēcīgas tradīcijas!»  Garām iet Džons Vitbijs. Viņam ir savas izjūtas: «Mēs vērojām un dzirdējām tikai dažus tūkstošus Rīgā dziedam, un izjūtas bija fantastiskas. Bet astoņpadsmit tūkstoš dziedātāju uz vienas skatuves? Nē, zināt, tas laikam tomēr ir par daudz.» Grupa «Asleep at the wheels» uzstāsies piektdienas vakarā Kantrimūzikas festivālā. Ar katru gadu festivāla organizētāji atved jaunas zvaigznes, un katrs nākamais ir kā garants, ka turpmākajos gados būs citas, tikpat slavenas vai pat vēl zināmākas grupas.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas