Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Speciāliste neiesaka peldēties Mūsā 7

Mūsas upē Bauskas novada teritorijā jau otro nedēļu vērojama ūdens saduļķošanās un iekrāsošanās zaļā krāsā. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» speciāliste Erita Kalniņa ceturtdienas, 6. augusta, rītā vizuāli klātienē apskatot peldvietu pie Bauskas pilsētas stadiona, atzina, ka līdz ūdens analīžu rezultātu saņemšanai no peldes upē vajadzētu atturēties.

Ūdens paraugi mikrobioloģisko rādītāju testēšanai pēdējo reizi šeit ņemti pirms nepilna mēneša – 16. jūlijā, un pārbaude apliecinājusi, ka no kvalitātes viedokļa atkāpes no normas nav konstatētas un iedzīvotāji peldēties var droši.

«Iepriekšējā mēnesī ūdens upē bija dzidrs. Tagad aina pavisam atšķirīga. Kā eksperte sliecos domāt, ka aļģu ziedēšana šādas duļķes nav izraisījusi. Iespējams, pie vainas ir kāds uzņēmums, kura neattīrītie notekūdeņi nokļuvuši ūdenstilpnē,» spriež E. Kalniņa.

Līdz šim paraugos Mūsā tika noteikti vien mikrobioloģiskie rādītāji – «Escerichia coli» un zarnu enterokoki. Tagad pēc Bauskas novada pašvaldības pasūtījuma papildus tiks noteikts arī ķīmiskais skābekļa patēriņš jeb ĶSP, kā arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē veiks aļģu analīzi. Peldūdens kvalitātes rezultāti būs zināmi pirmdien, 10. augustā, dienu vēlāk varētu sekot arī  precizēta informācija par konkrētās sugas aļģu klātbūtni. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs aicina iedzīvotājus karstajā laikā veldzēties Mēmeles upes ūdeņos.

Vides speciālists Valērijs Gabrāns sliecas domāt, ka notiekošais process ūdenstilpnē ir aļģu «ziedēšana», kas siltajam gadalaikam esot raksturīga bioloģiska parādība. «Aļģu savairošanos izsauc pārlieka biogēno elementu – slāpekļa un fosfora – koncentrācija ūdenī, un biežāk tas notiek stāvošos ūdeņos. Tas viss attiecināms uz Mūsas upi Lietuvas teritorijā, kur upes baseins aptver intensīvi izmantotu lauksaimniecības zemi un kur uz Mūsas un tās pietekām izveidota virkne ar HES dambju uzpludinājumiem. Te ūdens ar lauksaimniecības piesārņojumu uzkrājas salīdzinoši ilgi, un siltā laika ietekmē paātrinās bioloģiskie procesi.  

Duļķainais ūdens pakāpeniski virzās pa upi uz leju un nedēļas laikā no Lietuvas robežas ir sasniedzis Bausku. Pie Uzvaras ciemata ūdens jau sāk skaidroties. Ja laika apstākļi saglabāsies līdzšinējie, tad pēc nedēļas aļģu ziedēšana būs beigusies,» skaidro V. Gabrāns.
Pagaidām nav novērots, ka šī aļģu ziedēšana būtu izsaukusi kādas nevēlamas parādības. V. Gabrāns gan neizslēdz, ka iespējama arī t. s. zilaļģu savairošanās.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda norādīja, ka no fotoattēliem esot grūti pateikt par zilaļģu ziedēšanu. Viņa minēja, ka fotogrāfijā, kurā BIOR speciāliste Erita Kalniņa  izvelk no ūdens zaļu masu ir redzamas makroskopiskās zaļaļģes no Cladophoru dzimtas, kas ir viengadīgas, bieži sastopamas ūdenstilpē un norāda uz palielinātu slāpekļa savienojumu daudzumu ūdenī, bet nav toksiskas. Parasti tās ir piekrastē vai līdz ūdensaugu joslai, ieskaitot. Ļoti bieži novērojamas Latvijas ūdenstilpēs, it īpaši stāvošās.

Savukārt zilaļģes ir mikroskopiskas aļģes, ko ar neapbruņotu (bez mikroskopa) aci var saskatīt tikai tad, kad tās ir masveidā savairojušas. Atkarībā no «ziedēšanas» intensitātes ūdens var izskatīties ļoti zaļš vai arī redzami mazi zaļi «pikucīši», pavedieni ūdenī peldam. Latvijā vasarā ezeros zilaļģes ir  sastopamas katru gadu, tikai to «ziedēšanas» intensitāte atkarīga no laika apstākļiem (silta, saulaina vasara).
Ieva Bārda akcentēja, ka upēs zilaļģu ziedēšana tik intensīvi neattīstās, bet lēni tekošās kā Daugava un it īpaši līčos gan var sakrāties. Pēc attēliem I. Bārda zilaļģu ziedēšanu Mūsā nesaskata.

Pievieno komentāru

Komentāri 7

mjāā

Nevajag ņemties ar to pļaušanu, tas vēl vairāk paplašina alģu slimību un būtu jāierobežo mēslojuma nokļūšana upē(par to jāatbild pilsētai un zemniekiem). Tūlīt no upes būs strautiņš....

pirms mēneša, 2020.08.07 09:16

Reinis

Jāver vaļā baseins lai var doties peldēt! Kad atvērs un vai atvērs diez baseinu?

pirms mēneša, 2020.08.07 09:40

kam zied joprojām?

Gabrān, vai tev kā nedzērājam joprojām ir pārliecība ka Mūsā aļģes zied, ja tā, tad smags gadījums,tev kā "speciālistam"

pirms mēneša, 2020.08.07 14:57

vietējo "speciālistu" zināšanai

Pastiprinātas zilaļģu savairošanās gadījumā ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, krāsa var būt izteikti zaļa, zilganzaļa, dzeltenbrūna, kā arī ūdens var pārklāties ar zilganzaļu plēvi, ūdenim var parādīties neraksturīga smaka. Zilaļģēm atmirstot un sadaloties, krāsa kļūst neizteiksmīgāka, pelēkbrūna

pirms mēneša, 2020.08.09 09:20

oma

Labāk tie "speciālisti" nebūtu izteikušies, man kauns par viņiem...

pirms mēneša, 2020.08.10 22:30

R

Biezi, budams Jelgavas promenade, par to iedomajos. It ka ir divas upes, bet pat prieks pasiem iedziv. Normali aprikotas peldvietas nav. Iebraucu Roja. Pad dusa ir, kur noskalot smiltis. Ta vien skiet, ka B. Dome sez nepareizie...

pirms mēneša, 2020.08.16 19:00

R

Un vel, ja nav rupes par iedzivotaju brivu pieklusanu udeniem, ar atbilstosi sakartotu infrakstrukturu, tad nav jegas tai jusu plausanai. Paveroju. Pie Prieditem jau vairs nav iespejams izbraukt pat ar Hondas udens dzineju. Tatad- tie visi jusu pasakumi ir nod. Maksat. Izskerdesana...man loti zel...

pirms mēneša, 2020.08.16 19:13

Vietējās ziņas