Stelpē barikāžu laika noskaņu uzbur talantīgi ļaudis un sniegputenis 6

Vecumnieku novada Stelpes pagastā 1991. gada janvāra barikāžu 30. gadskārtā par Latvijas mūslaiku vēsturē ierakstītajiem notikumiem atgādināja vides instalācija pie pamatskolas, kas būs apskatāma vēl vairākas dienas. Laikā, kad «Covid-19» izplatības ierobežošanas dēļ nedrīkst notikt publiski pasākumi un ļaudis nevar pulcēties pie atmiņu ugunskuriem, kultūras jomas speciālistiem nācies prātot, kā šajos apstākļos pieminēt tālajās ziemas dienās piedzīvoto.

«Bauskas Dzīve» 20. janvāra mijkrēslī bija klāt brīdī, kad Sandra Neliusa, kultūras darba organizatore, kopā ar palīgiem, stindzinošajā vējā un putenī purinādamies, veica pēdējos darbus noformējuma radīšanā. Tematiskā dekorācija tapusi no sniega atbrīvotajā laukumā pie uzraksta «Stelpes skola».

Kultūras norišu apskaņotājs Dmitrijs Gridjuško no koka pagalēm veidoja stilizētu ugunskuru un eksperimentēja, kā veiksmīgāk to izgaismot ar spilgtu spuldzīšu stariem, savukārt Sandras dzīvesbiedrs Egils Neliuss rādīja uzmeistaroto karoga turētāju un smejoties sevi nodēvēja par «krīzes galdnieku». Tikpat ašs risinājums bija jārod, lai sasalušajā zemē nostiprinātu planšeti ar Dinas Bitēnas-Sirmās dzejas rindām, kas piemērotas barikāžu laikam: «Tie vīri, kam rokās tavs karogs celts,/ Tā, Latvija, ir tava brīvība./ Tie vīri, Latvija, ir tavs zelts, tavs gods un tava dzīvība.»

Egils ir viens no barikāžu dalībniekiem, kurš kopā ar citiem bija gatavs stāties pretī nezināmajam, lai nosargātu Latvijas brīvību un neatkarību, tāpēc viņam ir svarīgi piedalīties atceres gadskārtai veltītā noformējuma veidošanā. 1991. gada saltajā janvārī ar autobusu uz Rīgu brauca vīri no kolhoza un iestādēm. Egils barikādēs pavadīja vienu dienu. Viņš atceras: «Tā bija ceturtdiena (17. janvāris – red.). Būtu braucis vēl, bet skolas direktors Rūgums mani nelaida, teica, ka jāstrādā ar bērniem.» Skolotājs mācījis fiziku, arī angļu valodu un fizkultūru. Zīmīgi, ka Egils sporta nodarbības vadījis angļu valodā un tagad priecājas, ka viņš «pēc kompetenču pieejas» strādājis jau 90. gadu sākumā, kā to tagad prasa jaunais izglītības standarts.

Atceroties satraukuma pilnās dienas, Sandra teic, ka sekojusi līdzi notikumiem Rīgā, uztraukusies un dzīvojusi neziņā, jo mobilo telefonu jau tolaik nebija, lai sazinātos, bet, izrādās, vīrs kopā ar citiem pie ugunskura «dziedājis un dancojis». To gan viņa teic ar smaidu, jo prātā uzplaiksnī epizode par «barikāžu zābakiem». Egils, sildoties pie uguns, sadedzinājis «labos čehu zābakus». Taču tas vēl nebija viss. Atbraucis mājās, apavus ar sabojātajām zolēm izlicis aiz dzīvokļa durvīm, āra koridorā, taču tos kāds «nočiepis».
Arī deju kolektīva vadītāja Lāsma Skābuliņa atminas šo laiku. Uz barikādēm braucis tētis, bet viņa kopā ar mammu skatījusies televizoru un gaidījusi viņu mājās.

Barikāžu laika noskaņa Stelpē radīta, apvienojot amatiermākslas kolektīvu vadītāju idejas un meklējot iespējas tās radoši īstenot, piesaistot atsaucīgus ļaudis. Latvijas karogs, stilizēts ugunskurs, uzraksts «Barikādēm 30», trāpīgi piemeklētas dzejas rindas un uz auduma rāmjiem izkārtotie tēli vēsta par tā laika zīmīgākajiem simboliem.

«Liels darbs ieguldīts un tas nebūtu paveicams bez talantīgajiem palīgiem Lāsmas Skābuliņas, Paulas Semjonovas, Ivetas Grantiņas, Dmitrija Gridjuško, Egila Neliusa, Kārļa Elmera Apsīša un Dāga Neliusa, kuri mērīja, grieza, krāsoja, šuva un citādi iesaistījās. Barikāžu dalībnieku figūras vispirms tika uzzīmētas uz tapetes, tad veidota kontūra uz putuplasta un rokās ņemti naži un elektriskais finierzāģis, lai tēlus izgrieztu,» radošo procesu atklāj Sandra. «Lāsma bija pētījusi fotogrāfijas, lai trāpīgāk atainotu barikāžu aizstāvju pozas, tāpēc cits skalda malku, kāds nes pagales vai sēž un klausās radiouztvērēju. Lai vīrs ar tranzistoru neizskatītos pēc bļitkotāja, «kastīti» viņa rokās vajadzēja papildināt ar nepārprotamām detaļām.»

Komentējot atainotos tēlus, kas katrs aizņemti savā darbībā, Egils pauž, ka barikāžu laikā sēdēt iznācis pavisam maz. «Cilvēki staigāja, mainījās, patrulēja gar Daugavas krastu, vēroja, vai kaut kas netuvojas. Mēs bijām pie televīzijas torņa, un Zaķusalā bija kādas trīs vai četras improvizētas estrādītes, kur dziedāja, dancoja. Sievietes bija sacepušas pīrādziņus, bulciņas, nesa mums tēju. Pastāvēja iespējamība, ka varētu parādīties tanki, jo īpaši pēc Lietuvas notikumiem, bet kopumā bailes nedominēja. Gāja diezgan skaļi un man šis laiks atmiņā palicis kā dinamisks notikums,» teic Egils.

Noformējumu skolas priekšā apskatījuši daudzi, atzīstot, ka tumsiņā izgaismotie silueti rada sirreālu klātbūtnes efektu, jo īpaši tad, ja instalāciju apskata no ēkas puses.

«Šoreiz ir citādāk, nekā iepriekšējos gadus, taču esmu saņēmusi tikai pozitīvas atsauksmes no satiktajiem cilvēkiem; arī mašīnas piestāj. Mums pašiem ir liels prieks par paveikto, turklāt trešdienas putenis, sniega kupenas un gaisma kā rotaļādamies palīdzēja uzburt barikāžu laika noskaņu,» vērtē kultūras darba organizatore.

Pievieno komentāru

Komentāri 6

Paldies!

Ļoti jauki. Cilvēki centušies un darbojušies ar izdomu īstenodami savas idejas.

pirms mēneša, 2021.01.21 20:49

manas domas

izgaismotie tēli - . . . tas no malas izskatās ļoti bezgaumīgi!

pirms mēneša, 2021.01.21 21:06

domas

Komentārs no tipiskā latvieša.

pirms mēneša, 2021.01.22 10:28

kultūra

Centība un gaume ir atšķirīgi jēdzieni

pirms mēneša, 2021.01.21 21:25

Kolhozs Code

Kas šodien negrib strādāt solis uz priekšu brauksiet uz barikādēm !!! KĀDI patrioti,labāk braucu tusēt uz Rīgu nekā visu dienu konservu cehā strādāju!!!

pirms mēneša, 2021.01.21 21:49

toreiz

tas bija savdabīgi burvīgs laiks,Zaķusalā pat ar krieviešiem paņēmām pa šļukai vodočkas. Vēl nesen atpakaļ nacionāļi brēkāja,ka *krievi nāk*,bet ... Atliek gremdēties atmiņās.

pirms mēneša, 2021.01.22 15:34

Vietējās ziņas