Studijas jāmeklē pēc interesēm 1

Latvijas darba tirgū vērojama neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu - 52% strādājošo nestrādā atbilstīgi iegūtajai izglītībai, darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām. Savukārt 24% jeb vidēji katrs ceturtais strādājošais saistīts ar nereģistrētās nodarbinātības izpausmēm darba tirgū, secināts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā ziņojumā par situāciju Latvijas darba tirgū.Latvijā 14,6% strādājošo vienlaikus aizņem vairākas darbavietas, augstskolu absolventiem ir nepietiekamas praktiskās iemaņas apgūtajā specialitātē, teikts ziņojumā.Situāciju komentē Solvita Vītola, biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne: «Lielākā problēma praktiskās darbības neatbilstībai iegūtajai izglītībai ir negatīvā tendence jauniešu vidū sekot «izglītības modes tendencēm» un vieglprātīga studiju jomas izvēle. Sākot studijas profesijas popularitātes, nevis patiesas ieinteresētības dēļ, topošie profesionāļi nereti piedzīvo vilšanos - ne studiju veids, ne nākotnes perspektīvas neatbilst cerētajam. Pirms stāšanās augstskolā jāizmanto visas iespējas, lai noskaidrotu sev atbilstīgāko profesiju un izvirzītu nākotnes mērķus. Taču nepietiek ar iedziļināšanos savās prasībās pret augstskolu. Jāizvērtē arī pati profesija, augstskolas piedāvātais studiju nodrošinājums, studiju veids, citu studentu atsauksmes utt. Latvijā starp augstskolām valda diezgan sīva konkurence, kas veicina studiju kvalitātes uzlabošanos un augstskolu centienus būt labākajām. Šādā situācijā lielākie ieguvēji ir tieši studenti - ja vien izvēlēta saviem mērķiem atbilstīga studiju programma piemērotā augstskolā, studiju kvalitātei nevajadzētu būt par iemeslu profesionālajām neveiksmēm. Cits jautājums - cik lielā mērā studenti izmanto augstskolu dāvātās iespējas? Ikdienas darbā nākas saskarties ar situācijām, kad studenti paši mazina savas nākotnes perspektīvas, piemēram, fiktīvi izejot studiju prakses, mācību laikā tā arī neiepazīstot savas profesijas praktisko pusi. Augstskolas galvenais uzdevums ir sniegt gan vispārīgu, gan konkrētās nozares zināšanu bāzi. Šo zināšanu attīstīšana ir pašu studentu un absolventu ziņā - ja attiecīgajā nozarē netiek sāktas darba gaitas un zināšanas netiek papildinātas arī ārpus lekcijām, par absolventu atbilstību darba tirgus prasībām nevar būt ne runas. Tomēr tie studenti, kas ir savā īstajā vietā un nozarē, izmanto augstskolas devumu turpmākai izaugsmei un sasniedz augstus rezultātus. Tieši tādēļ noteicošais karjerā ir sākotnējā studenta izvēle un aktivitāte studiju laikā.»

Pievieno komentāru

Komentāri 1

fellin

skolu absolventi nevar izvēlēties piemērotas studijas tāpēc, ka nav informācijas par specialistu pieprasijumu. daudzi iet ekonomistos un juristos tikai lai ta augstāka izglitība būtu. pat ja pieaugušam cilvēkam jāmaina profesija, nevar saprast uz ko pārkvalificēties un kur. Vajadzīga info par nepiecišamām specialitātem un kur tās var apgūt.

pirms 12 gadiem, 2008.07.10 08:47

Vietējās ziņas