Tīra Lielupes gultni un atjauno nārsta vietas 7

Lielupē šovasar sākusies upes gultnes tīrīšana no sanesumiem un aizauguma, lai atjaunotu un uzlabotu vimbu un citu zivju sugu, kā arī upes nēģu nārsta apstākļus Mūsā un Lielupes augštecē un palielinātu to resursus.

Mūsa un Lielupe ir ūdeņu eitrofikācijas* visvairāk skartās lielās upes Latvijā. Lielupe ir arī vimbu un citu saimnieciski vērtīgu zivju un upes nēģu dabiskā nārsta upe. Tās tecējums šajās teritorijās plūst pa dolomīta šķembām klātu gultni ar kāpēm un pārgāzēm, kas īpaši piemērotas vimbu un upes nēģu nārstam.

Kā «Bauskas Dzīvi» informē Bauskas novada pašvaldībā, upes attīrīšana notiek Mežotnes pagastā pretī apdzīvotai vietai «Ceplis», kas atrodas Bauskas dabas parka teritorijā, atbilstoši izstrādātam un apstiprinātam apsaimniekošanas plānam. Pielietojot jaudīgu kāpurķēžu buldozeru un ekskavatoru, nepieciešamības gadījumā – arī riteņtraktoru ar frontālo ungreifera tipa kausu, paredzēts attīrīt Lielupes gultni no ūdensaugiem, dūņām, sanesumiem un nosēdumiem vairākos atsevišķos posmos. Dziļākās vietās paredzēts iesaistīt lieljaudas kāpurķēžu ekskavatoru. Sanesumu, ūdensaugu sakņu un zaļo masu kopā ar daļu upes gultnes izstums, izkraus un izlīdzinās krastā.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Kaspars Abersons «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka ir ļoti labi, ja upe tiek tīrīta, tomēr tas mazais posms ir kā «spļāviens jūrā». «Globāli Lielupei tas neko nemainīs, bet tur, kur projekts tiek īstenots, kļūs labāk. Upe aizaug slāpekļa un fosfora dēļ. Tie ir biogēni, kurus izmanto lauksaimnieki, pēc tam slāpeklis un fosfors nonāk upē. Biogēni veicina lauksaimniecības augu augšanu, tad kāpēc lai neveicinātu upes aizaugšanu?» skaidro institūta «BIOR» pētnieks.

«Ceplī» dzīvojošais Jānis Lazdiņš «Bauskas Dzīvei» atklāj savas domas par šo procesu: «Pozitīvi, ka upe tiek tīrīta. Problēma varētu veidoties, ja upes krastos atstāj no gultnes izvākto. Krasti tad ir akmeņaini. Domāju, ka upē novākto labāk aizvest prom. Krasti tiek rakti kā karjeros. Noteikti varēja atrast kādu citu risinājumu. Iedzīvotājiem solīja, ka iekoptajās peldvietās netiks izmesti meldri, akmeņi un dūņas. Ir labi, ka tīra pusi upes –  vienā daļā var peldēties un laivot, bet otrā daļā makšķernieki var copēt.»

Tā kā upes tīrīšanas un nārsta vietu veidošanas darbu uzraudzībā kā eksperti piedalās Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības aktīvisti vides inženierzinātņu maģistra Valērija Gabrāna vadībā, «Bauskas Dzīve» viņam vaicāja par šīm iedzīvotāju bažām – kāpēc pēc upju gultnes tīrīšanas jāatstāj meldri un niedres, un akmeņi krastos, lai traucētu  peldētgribētājiem un atpūtniekiem upmalā? Kāpēc to visu nenovāc un upju krastus neatstāj tīrus? Uz šiem jautājumiem V. Gabrāns sniedz  šādu skaidrojumu: «Iemesli ir vairāki, kāpēc nevedam prom – svarīgākais ir projekta sadārdzināšanās uz pusi. Atkarībā no naudas devēja, vai tas ir Zivju fonds vai cits finansējuma avots, katram ir savi nosacījumi. Fonds dod finansējumu konkrētām darbībām, upes krastā novietotā grunts neietekmē ūdens iemītnieku resursu stāvokli, par ko tik ļoti iestājas Zivju fonds. Šādai pozīcijai vispieticīgāk varētu tikt iedalīta nauda.»
 
V. Gabrāns pastāsta, ka, novietojot upes izsmelto grunti, tiek iegūts paaugstināts krasts un labākas iespējas atpūtai pie krasta. «Cilvēkiem peldvietas mēs cenšamies padziļināt upē. Akmeņi ir un būs, un ar to ir jāsamierinās. Akmeņi ar laiku iegulsies un pēc tam nebūs tik asi. Nav tā, ka pa visu krastu ir izlikti meldri un niedres, cenšamies atstāt vietas, kur šo iztīrīto zāļu nav. Upes profilā meldriem ir jāsaglabājas, meldri un niedres, akmeņi krasta līniju padara pieejamāku, peldētājam pa dūņām nav jābrien. Mēs nedrīkstam paplašināt upes gultnes profilu, cenšamies to padarīt dziļāku, bet šaurāku.»

Projekts tiks īstenots līdz 30. septembrim, finansējums no Zivju fonda sasniedz 13 467,10 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ir 5224,79 eiro. Pašvaldības līdzfinansētā aktivitāte ir arī meldru pļaušana Mūsā un Mēmelē vairāk kā 5,5 ha platībā ar pašvaldībai piederošo amfībiju «Truxor».

*Eitrofikācija ir process, kas notiek, kad pārāk daudz barības vielu ieplūst kādā ūdenstilpē un izraisa pārmērīgu dažu sugu aļģu augšanu un ūdenstilpju aizaugšanu.


Pievieno komentāru

Komentāri 7

ip

Kāpēc nav komentāra par neatdotajām laivām? Iespējami no maģistra Gabrāna puses. Bauskas Dzīvei arī turpmāk vajadzētu rakstīt-nevis skolotāja,bet izglītības maģistra,skolotāja... Kāpēc citiem neraksta klāt,ka ir maģistrs,bet Gabrānam raksta??? Tā taču ir diskriminācija!!! Vai Bauskas Dzīve veicina to? Varbūt sāks rakstīt tas ir vakcinējies maģistrs,bet tas nav vakcinējies maģistrs? Kas notiek Kaspara Kalēja galvā? Vai viņš atbilst amatam?

pirms mēneša, 2021.07.25 19:14

olis

Maģistrs..., super! It`s a joke?
Un laivas tad tiešām kad, vai nekad ?

pirms mēneša, 2021.07.25 21:44

žora

Man, kad redzu to diender tehnoloģiju "maģistru", sametas šķērna dūša, lai neteiktu vairāk.

pirms mēneša, 2021.07.25 21:48

laivinieks

Varētu drīz uzrakstīt, kur konkrēti Mūsā un Mēmelē ir izpļauti meldri un var laivot! Sestdien manīju ļoti mazu pamuļļātu vietu zem Važītes kapiem, tas arī viss. Jā, Ceplī ir skaisti iztīrīts, bet tālāk uz Mežotnes un Bauskas pusi laiva jāstumj.

pirms mēneša, 2021.07.26 13:21

laiviniek

tev vispār ir nojēga, ar ko upe atšķiras no skaisti patīrīta novadgrāvja?

pirms mēneša, 2021.07.28 09:35

ir jau visādi maģistri

viens par otru gudrāki izdomas ziņā, lai tiktu pie dažādu fondu līdzekļiem, kā arī slēptu savas neizdarības ilgu gadu garumā. Diez, kā gan maģistrs ihtiologs, pats būdams makšķernieks, vēl nav pamanījis, ka Mūsā nēģi izzuda jau pirms gadiem 25, bet Mēmelē jau pāris gadus redzēti pa kādam, kā arī pie grunts dzīvojošo zivju- kā akmeņgraužu un vēdzeļu pilnīga izzušana no mūsu lepnuma- Mūsas, Mēmeles un Lielupes augšteces. Te sava artava, bez lauksaimnieku nodarītā upēm, pienākas arī Ūdenssaimniecībai, konkrēti daļēji vai vispār neattīrītu notekūdeņu iepludināšanai upēs, kur šīs ieplūdes vietas ar lielu precizitāti šis maģistrs nu mēdz pārveidot par vimbu un nēģu nārsta vietām. Varbūt, labāk vajadzētu paskatīties, kāds ūdens pa grāvi aiz Nestes uz Lielupi pie Lepšām plūst no šīm attīrīšanas stacijām....

pirms mēneša, 2021.07.28 09:31

burkāns garaušiem

ja jau ir burkāns, tad jābūt arī garaušiem, kas notic stāstītajam par nēģu nārsta vietām. Vien atgādināšu, lai nēģu kāpurs(ņurņiks) izaugtu līdz tādiem apmēriem, kad būtu gatavs doties atpakaļ uz jūru, šim "kukainim" ues smiltīs vai grantī jāpavada 4 l\idz 6 gadi. Paliek jautājums burkāna devējam- kur ir grants vai smiltis šiem jaunajiem nēģīšiem, bez kā tie nekādi nevar augt un attīstīties?

pirms mēneša, 2021.07.28 13:36

Vietējās ziņas