Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tunkūnos uzsākta rukšu nobarošana 16

Kopš janvāra vidus jaunajā cūku nobarošanas kompleksā «Brūveri» Bauskas novada Brunavas pagastā ievesti 6000 sivēnu, portālu informēja SIA «Gaižēni» līdzīpašnieks Alekss Rasmusens.Līdz šim nodotajās kūtīs plānots vienlaikus turēt līdz 7000 «galvu». Vēl tiek pabeigti iekšdarbi trešajā sivēnu novietnē, katlumājā, biroja un darbinieku telpās, skaidro A. Rasmusens. Pirmā partija nobaroto cūku aizvešanai būs gatava marta vidū, izrādot kūti ar voljēriem, vērtē ražotājs. Katrā nožogojumā visai brīvi dzīvojas līdz 20 dažāda vecuma sivēnu, kas atvesti no Īslīces pagasta Skalderu fermas. Vairākums izaugušo cūku tiks pārdotas uz Poliju. Rukšiem visu diennakti pieejama barība un dzeramais ūdens, ir graužamie koka gabali. Atsevišķā angārā krietnu platību aizņem «virtuve» - nerūsošā tērauda torņi, smalcināšanas un jaukšanas sistēmas, kur graudi - kvieši, mieži, rudzi -, kā arī pupas un soja, pārtopot olbaltumvielām bagātā barībā. Tai pievieno arī piena pulveri. Bez ģenētiski modificētās sojas cūku svaram nevar panākt vajadzīgo pieaugumu, skaidro A. Rasmusens. Vairāk par šo tēmu lasiet  piektdienas, 8. februāra,  laikrakstā «Bauskas Dzīve».  

Pievieno komentāru

Komentāri 16

www.vipnumuri.com

Izvēlies savu Zelta vai Sudraba mobilo telefonu numuru šeit: http://www.vipnumuri.com

Свой Золотой номер мобильного телефона ищи здесь http://www.vipnumuri.com

pirms 7 gadiem, 2013.02.11 18:46

xxx to ttt

Nu gan murgo!!!!Vai tu zini cik maksā sabalansētā lopbarība? Vai tu zini cik cūkai nepieciešams barības,lai to izaudzētu?Vai tu zini cik laukos tantiņai liela pensija? Uzzini! Tad sapratīsi,ka tavs apgalvojums ir murgi!

pirms 7 gadiem, 2013.02.10 21:42

Kārlis

Lai tikai strādā. Kam kaut kāda sajēga par ekonomiku ir , tas saprot , ka visa labklājība vecajās kapitalistiskajās valstīs nākusi no ražošanas (arī lielie pabalsti).
Ko varam , to ražojam - esam lauksaimnieciska valsts. Prieks, ka viss tomēr notiek. Un rūgtums par mākslīgiem šķēršļiem uzņēmīgiem cilvēkiem.

pirms 7 gadiem, 2013.02.10 14:57

to ttt

Nemeklē vainīgos savās problēmās. Pats galvenais, ja vēl neesi sapratis, NERIJ KĀ CŪKA, un nebūsi tai līdzīgs :)
Kā izglītots cilvēks esmu daudz lasījis arī par šo tēmu. Principā gaļas lopu nobarošanas princips visur vienāds. Pat tantiņas, kas audzē mājās 1-2 rukšus, krizdamas-klupdamas skrien nopirkt sabalansēto lopbarību un pārdodot gaļu lepni paziņo , kā tā esot mājas cūciņa.

pirms 7 gadiem, 2013.02.10 12:08

123 un deputāts

Modificētā barība vairs nav ķīmija ... Un, ja uz vietas ko tādu taisa un sūta uz Poliju, tad cepamies, bet ko paši pērkam citur taisītu Maximā vai RIMI - tad ir vienalga - ka tik lētāk. Bizness ir bizness - to taisa, lai pelnītu, bet tā kā mēs dzīvojam šeit - mums ir svarīga tā ietekme uz dabu, apkārtējiem iedzīvotājiem un, protams, arī darba vietas. Par pēdējo ilūziju nav - to nav daudz,bet par pirmajiem diviem noteikti krīt un stāv mūsu pārstāvji (deputāti un ierēdņi) pašvaldībās. Bet mums tie ir paši labākie un gudrākie! Es arī tāds plānoju kļūt - pats gudrākais!

pirms 7 gadiem, 2013.02.09 19:16

ttt

nav jau brinums ka mums visiem ir liekkais svars sojas gaļa tā soja ir musod iekša un mēs pieņemamies svarā kā cūkas

pirms 7 gadiem, 2013.02.09 12:30

Gēns

Starptautiski pieņemtajās standartpārbaudēs, kurās tiek izvērtēta ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) drošība, nav pamanīts vīrusa gēns, kas var būt toksisks cilvēkam, liecina jauns pētījums, ko veikusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA).
Kā norādīts izdevumā «Independent Science News», šā gēna klātbūtni acīmredzot nav pamanījušas nedz biotehnoloģiju kompānijas, nedz augstskolu speciālisti, nedz uzraudzības iestādes. Līdz ar to atļauju izsniegšanas procesā nav pārbaudīta tā iespējamā ietekme uz cilvēku veselību un arī uz pašiem modificētajiem augiem, vēsta «Daily Mail».
Šie atzinumi uzskatāmi par īpaši nozīmīgiem, jo pētījumus veikuši neatkarīgi eksperti.
Rada šaubas
Kā uzsver ĢMO kritiķi, minētais pētījums liek apšaubīt gan apgalvojumus, ka augu ģenētiskās modificēšanas tehnoloģijas ir «drošas, precīzas un prognozējamas», gan pašu ĢM kultūraugu licencēšanas procedūru, kas tiek izmantota jau 20 gadus.
Atklāts, ka šā vīrusa gēnu satur tādas ģenētiski modificētas lauksaimniecības kultūras kā kukurūza un soja, kas pasaulē tiek plaši izmantotas gan pārtikā, gan lopbarībā.

Gēns konstatēts daudzos augos
Gēns konstatēts 54 no 86 ģenētiski modificētajiem augiem, ko Amerikas Savienotajās Valstīs atļauts audzēt komerciālos nolūkos un izmantot barībai gaļas un piena lopiem un mājputniem olu ražošanā.
Kā secinājuši EFSA pētnieki, šā gēna segmentu klātbūtne var izraisīt neparedzētas fenotipa izmaiņas, tai skaitā cilvēkiem kaitīgu olbaltumvielu veidošanos. Arī pašos augos iespējamas pārmaiņas - tie var kļūt neizturīgāki pret kaitēkļiem.
Nepārprotams brīdinājums
Britu patērētāju un vides aizsardzības organizāciju apvienības «GM Freeze» direktors Pīts Rilijs šo atklājumu nosaucis par nepārprotamu brīdinājumu, ka ĢMO nav pietiekami izpētīti un izprasti, lai tos varētu uzskatīt par drošiem.
Viņš aicinājis nekavējoties apturēt ĢM kultūraugu audzēšanas atļaujas un pārtraukt to tirgošanu, līdz būs veikti plaši un pilnīgi pētījumi par to drošību.
Biotehnoloģiju atbalstītāji apgalvo, ka nav pierādījumu par ĢMO pārtikas kaitīgumu, taču patiesībā netiek veikta situācijas uzraudzība, kas ļautu to apgalvot, atgādina laikraksts.


Jaunākais pētījums atklāj satraucošu informāciju par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) negatīvo ietekmi. Pamanīts vīrusa gēns, kas var būt toksisks cilvēkam. Pēc šādiem atklājumiem vēl vairāk jāuzmanās ar ĢMO saturošas pārtikas iegādi.
Ar ko tas var draudēt?
Nevalstiskās organizācijas «Zemes draugi» padomes loceklis Jānis Ulme portālam TVNET skaidroja: «Tas nozīmē, pirmkārt, to, ka esošā risku izvērtēšanas sistēma, dodot atļaujas ĢMO kultūru audzēšanai un produktu izplatīšanai, ir bijusi totāli defektīva.
Sazin kādus vēl jaunus atklājumus nesīs turpmākie pētījumi.
Otrkārt, tas nozīmē, ka ĢMO lauksaimniecība mums var sagādāt šādus un līdzīgus pārsteigumus vēl paaudzēm uz priekšu.» Ulme uzskata, ka
pēc šādiem atklājumiem vēl vairāk jāuzmanās ar ĢMO saturošas pārtikas iegādi.
«Protams, kamēr netiek atbilstoši marķēti ĢMO produkti, lai patērētājam būtu tiesības izvēlēties, mēs arī nejauši varam kļūt par jūrascūciņām eksperimentā ar ĢMO pārtiku.
Un, jā, pēdējā gada laikā aktualizējušies jautājumi un jauni zinātniskie pētījumi ir pamats būt vēl piesardzīgākiem gan attiecībā uz ĢMO audzēšanu, gan patērēšanu.»
Lasiet, kas rakstīts uz iepakojuma!
Visbiežāk ĢMO pievieno tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir soja vai kukurūza.
Ja nevēlaties lietot uzturā ĢMO, ļoti rūpīgi lasiet pārtikas produktu etiķetes. Īpaši vērīgiem jābūt, iegādājoties augu eļļas, majonēzes, margarīnu, sojas, konditorejas un gaļas izstrādājumus.
LASI TVNET: Šīs desas var būt kaitīgas
Ulme vērsa uzmanību, ka Eiropas Vides aģentūra šonedēļ publiskoja ārkārtīgi būtisku pētījumu «Late lessons». Viena no tā sadaļām (C) ir veltīta ĢMO salīdzināšanai ar agroekoloģiju kā divām lauksaimniecības izvēlēm.

LASI CITUR: EVA pētījums
Portāls TVNET jau ziņoja, ka starptautiski pieņemtajās standartpārbaudēs, kurās tiek izvērtēta ĢMO drošība, nav pamanīts vīrusa gēns, kas var būt toksisks cilvēkam.
Šā gēna klātbūtni acīmredzot nav pamanījušas nedz biotehnoloģiju kompānijas, nedz augstskolu speciālisti, nedz uzraudzības iestādes.
Līdz ar to atļauju izsniegšanas procesā nav pārbaudīta tā iespējamā ietekme uz cilvēku veselību un arī uz pašiem modificētajiem augiem.
Šie atzinumi uzskatāmi par īpaši nozīmīgiem, jo pētījumus veikuši neatkarīgi eksperti.
LASI TVNET: ĢMO atklāts kaitīgs vīrusa gēns

pirms 7 gadiem, 2013.02.09 11:41

vai slima suņa murgi

es pati biju kļat ,kad Rasmusens un viņa daiļa valdes locekle stāstija. ka cūkas need neko modificētu , tikai bioloģisku pārtiku .

pirms 7 gadiem, 2013.02.08 22:16

KAZIS

VAI ŠAJĀ FERMĀ TIKA VEIKTS ŪDENS MONITORINGS TUVUMĀ ESOŠAJĀS UPĒS - CERAUKSTE, MŪSA, LIELUPE. VAI VEICA GRUNTSŪDEŅU MONITORINGU PIRMS FERMAS NODOŠANAS EKSPLUOTĀCIJĀ.

pirms 7 gadiem, 2013.02.08 21:18

KAZIS

Nepietiekamā finansējuma dēļ laikā no 2009.līdz 2012.gadam vides monitoringa īstenošana notika kritiski ierobežotā apjomā, kas var novest līdz tiesvedībai un Eiropas Komisijas soda sankcijām, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).


Informatīvajā ziņojumā ministrija paskaidro, ka, nesaņemot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, ir samazināts monitoringa staciju skaits un nosakāmo parametru skaits, netiek analizēti iegūtie dati, lai veiktu prognozes. Savukārt atsevišķas monitoringa programmas neīsteno vispār, vai arī īsteno tikai saistībā ar dažādiem īstermiņa projektiem.
Līdz ar to netiek nodrošinātas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos un starptautiskos dokumentos noteiktās minimālās prasības vides monitoringa veikšanai,
kuras Latvija ir uzņēmusies pildīt un veikt iestājoties ES.

VARAM norāda, ka nepietiekama informācija neļauj nodrošināt minimālās prasības vides stāvokļa novērtējumam, tāpēc arī nav iespējams izvērtēt pasākumus, kas nepieciešami vides stāvokļa uzlabošanai un novērtēt iespējamās izmaksas. Tāpat arī, ja nebūs atbilstošu vides monitoringa datu, nebūs iespējams pamatot ES finanšu piesaisti un pierādīt dažādu projektu nepieciešamību.
Ņemot vērā, ka nav iespējams izpildīt visas ES prasības saistībā ar vides kvalitātes monitoringu,
pastāv risks, ka pret Latviju var sākt tiesvedību, kurā Latvija nevar cerēt uz pozitīvu iznākumu.
Kā piemērus ministrija min Eiropas Komisijas sākto tiesvedību pret vairākām dalībvalstīm. Ja tiek pieņemts pirmais, konstatējošais spriedums, dalībvalstij ir jārīkojas pietiekami ātri, lai novērstu konstatēto pārkāpumu, mūsu gadījumā tas būtu - nekavējoši uzsākt monitoringa veikšanu pilnā apmērā, lai nenonāktu līdz otrajam tiesas spriedumam, kur valstij var piemērot soda naudu un kavējuma naudu. Pašlaik Latvijai noteiktā minimālā soda nauda ir 405 000 eiro (315 000 latu), savukārt kavējuma nauda ir noteikta no 493 eiro līdz 29 568 eiro (345 līdz 20 637 latu) apmērā par katru kavējuma dienu pēc otrā sprieduma pasludināšanas līdz pārkāpums tiek pilnībā novērsts.
Nenotiek vairāki monitoringi
VARAM informatīvajā ziņojumā atskaitās par citām monitoringa programmām, piemēram, pēdējās gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognozes ir veiktas tikai 2009.gadā, lai arī būtu jāveic katru gadu. Bet no 2010.gada nenotiek nokrišņu kvalitātes monitorings un gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitorings.
Lai gan Latvijā dzeramā ūdens monitorings ir jāveic regulāri, tas notiek tikai lielajās ūdens apgādes sistēmās, kas nepārsniedz 15% no visu ūdens apgādes sistēmu skaita,
turklāt kopš 2009.gada netiek veikts monitorings mazajās ūdens apgādes sistēmās. Īstenojot zemes monitoringa programmu, ierobežotā finansējuma dēļ kopš 2010.gada nenodrošina mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu, līdz ar to netiek veikti jūras un upju krasta riska zonu ģeoloģisko procesu (erozija, abrāzija) novērojumi. Pieminot bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu, VARAM norāda, ka būtu nepieciešama vienota invazīvo sugu riska izvērtēšanas, agrās brīdināšanas un monitoringa sistēmas izveide. Šīs sistēmas mērķis būtu noskaidrot invazīvās sugas, kas rada būtisku negatīvu ietekmi, reaģēt uz jaunu sugu ienākšanu un nekavējoties uzsākt to potenciālās ietekmes riska izvērtējumu.
VARAM norāda, ka arī šim gadam piešķirtais finansējums nav pietiekams,
un papildus nepieciešamais finansējums gaisa monitoringa programmai ir 235 570 latu, ūdens monitoringam - 663 341 lats, zemes monitoringam - 100 000 latu, bet bioloģiskās daudzveidības monitoringam - 112 150 latu. Lai pilnībā nodrošinātu vides monitoringu un jūras zvejas kontroli , kopējais papildus nepieciešamais valsts finansējums jau piešķirtajiem līdzekļiem šogad ir 1,81 miljons latu.
Ministrija valdībai piedāvā- vai nu pieņemt lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu turpmākajiem gadiem, vai arī pieņemt risku par soda sankcijām Latvijai. Vienlaicīgi gan
valdību aicina aizdomāties, ka sodas sankcijas var apdraudēt arī Latvijas ekonomiskās intereses, īpaši zivsaimniecībā un lauksaimniecībā.
Neievērojot kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, no Eiropas Komisijas puses varētu sekot sankcijas jūras zvejas ierobežošanai.
Pēc ministrijas speciālistu domām, ir nepieciešams nodrošināt vides monitoringa finansēšanas atjaunošanu pilnā apmērā.

pirms 7 gadiem, 2013.02.08 21:15

to hmn

Tiem, kam ir amerikāņu miljoni, nav vajadzīgas ne atļaujas, ne likumu ievērošanas....

pirms 7 gadiem, 2013.02.08 14:58

hmm

intresanti vai shim fermerim ir visas atlaujas vai ari tapat ka uzvaras fermam? vai varbut ka rasmuseniem nemaz nevajag nekadas atlaujas?

pirms 7 gadiem, 2013.02.08 13:12

234

Novada "dižie"deputāti t.sk.Tarvids, kurš ir daļās ar Rasmusenu, nobalsoja par modificēto augu un pārtikas atļauju lietot mūsu novadā.

pirms 7 gadiem, 2013.02.08 09:20

www

cilveku indetajs genetiski modificeta soja ar zurku geniem

pirms 7 gadiem, 2013.02.08 08:49

Vietējās ziņas