Uzvedība liecina par uzmanības trūkumu 3

Izprast, kā skolotāji un citi profesionāļi var palīdzēt vecākiem audzināt bērnu ar uzvedības problēmām, kā tās rodas, par ko liecina, kā arī kāda palīdzība ir iespējama ģimenēm un bērnam, palīdzēja sociālās psiholoģijas maģistre augstskolas «Attīstība» lektore Aija Juhna. Seminārs par bērnu uzvedības traucējumu cēloņiem, hiperaktivitātes izpausmēm, un sekām šonedēļ notika Bauskas Domes centrā «Ābele». Tajā piedalījās profesionāļi - sociālie pedagogi, sociālie darbinieki, psihologi, informē semināra koordinatore Irēna Kalniņa. Mežgaļu pamatskolas psiholoģe Anna Moiseičenko atzīst, ka nelielā mācību iestādē, kur lielākajā klasē ir 19 audzēkņu, ir vieglāk pamanīt bērnus, kuriem vajadzīga palīdzība. «Savureiz katrs skolēns pateiks, ka viņam nepatīk nākt uz skolu, bet tas vēl nenozīmē, ka bērns ir slinks, negrib mācīties. Individuālais kontakts ar bērnu un viņa ģimeni ir ļoti svarīgs. Ar slikto, reizēm agresīvo uzvedību bērns panāk sev vēlamo - viņu pamana. Tas ir signāls, cik ļoti viņam trūkst atbalsta, uzmanības, mīlestības ģimenē. Visbiežāk tas ir viens no neveiksmju cēloņiem,» atzīst Anna Moiseičenko. Kolēģei piekrīt Bauskas Kristīgās pamatskolas skolotāja Gunta Ķikure: «Seminārs notiek īstajā laikā, un problēma ļoti aktuāla. Manā klasē ir vairāki tādi bērni, kuriem ir jāpalīdz, citādi konflikts ar skolotājiem un līdzaudžiem, grūtības mācīties un sliktas sekmes sagandēs visu dzīvi. Savā klasē uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt bērnus, kuriem ir abi vecāki. Lielākoties tās ir pārgurušas mātes, kurām jācenšas strādāt, lai nodrošinātu ģimenes eksistenci. Skolotājiem sadarbojoties ar sociālajiem darbiniekiem un psihologiem, situāciju var vērst uz labu. Bet tas nav iespējams, ja vecāki to nevēlas un nesadarbojas.»  No Vecumnieku pagasta uz semināru ieradušies sociālie pedagogi Rinalds Zandavs un Renārs Sprancis, kurš kopš 15. septembra strādā Misas vidusskolā. 26 gadus vecais puisis ieguvis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas diplomu ar specialitāti sociālais psihologs. «Dzīvoju Vecumniekos, tāpēc esmu apmierināts ar piedāvājumu strādāt savā specialitātē. Sociālā pedagoga darbs Misas vidusskolā šķiet interesants, varu izmantot augstskolā gūtās zināšanas, taču jāmācās vēl,» atzīst Renārs. 29. septembrī, seminārā iepazīstoties ar kolēģiem sociālā darba jomā mūsu rajonā, Renārs Sprancis atzina, ka cenšas izprast skolēnu sliktās uzvedības iemeslus. «Jāprot palīdzēt un arī piedod,» saka jaunais puisis. Labi vecāki bērna centienus, vēlmes atbalsta, taču arī konsekventi nosprauž robežas, kas māca sevi disciplinēt. Taču lektore Aija Juhna uzsver, ka hiperaktivitāte raksturīga ne tikai bērniem, bet bieži vien arī viņu vecākiem, kuri sociālās spriedzes dēļ nespēj organizēt savu dzīvi, mācīties, strādāt, atbildēt par rīcības sekām un objektīvi novērtēt situāciju, kur nu vēl audzināt bērnu. Speciālista padoms ir ļoti nepieciešams, ne jau velti skolās ir gan sociālie pedagogi, gan psihologi, lai problēmu palīdzētu novērst, kad tā pamanīta, nevis vēlāk cīnīties ar sekām, uzsver Aija Juhna.  Seminārs notika SOS Bērnu ciematu asociācijas projektā «Ģimeņu atbalsta programma». Projekta sociālā pedagoģe Anda Krūmiņa informē, ka paredzēts rīkot arī semināru pusaudžu vecākiem, kuri nereti piedzīvo ne mazums sirdssāpju, kad bērni sasniedz tīņu gadus un attiecībās ar pieaugušajiem ienāk nebijusi spriedze.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Kika

Bet tie cilvēki ir tādikādi viņi ir un šiem pustēstajiem ļautiņiem ir bērni, un ne viens vien. Savās ģimenēs viņi bieži nekādu emocionālu atbalstu nesaņem un tādi iziet dzīvē(: Skumji.

pirms 12 gadiem, 2008.10.02 11:39

Tas nākas tā, ka bērniem bija abi vecāki, vēl vecvecāki. Radi, krustmātes, krusttēvi. Bija Ģimene kas veica visus socspec. pienākumus. Tagad tā vietā ir melnais caurums.

pirms 12 gadiem, 2008.10.01 13:52

Kā tas nākas

Sliktajos Padomju laikos /lauku skolās/klasēs bija ap 25 skolēniem.Nebija vajadzīgi nekādi psihologi skolās, skolotājs ar visu tika galā.Tagad lauku skolās klasēs pa 8 bērniem /+,-/,un nu vajag psihologu skolā.Kamēr ģimene valstī nebūs cieņā,beigsim presē/dzeltenajā/ lepoties ar izjukušām ģimenēm un vecākiem nebūs iespējams nopelnīt cilvēka cienīgus iztikas līdzekļus, būs arvien trakāk, varbūt katrā klasē vajadzēs pa psihologam.Tad kādi cilvēki apdzīvos zemīti nākotnē?

pirms 12 gadiem, 2008.10.01 13:28

Vietējās ziņas