Vairākās vietās ar tehniku nobrucina bīstamākās vietas Bauskas pilskalna nogāzē 1

Pagājušajā nedēļā Mūsas labā krasta dolomīta atsegumu daļā, lai atjaunotu tā stabilitāti, ar tehniku veikti vairāki mākslīgi nogruvumi, informēja pašvaldībā.

Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis paskaidroja, ka pagājušā gada vasarā pēc spēcīgām lietavām konstatēts iežu nogruvums Bauskas pilskalna Mūsas labā krasta nogāzē. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģeologs Dainis Ozols, apsekojot šo teritoriju, atzinumā pauda, ka atsegumi  ir stabili, bet izņēmums ir atsegums pie tilta, kur fiksēta iežu nogāšanās. Tā kā tur atradās vēl viens daļēji no pamata sienas atdalījies iežu bloks, DAP eksperts pieļāva, ka, neveicot darbības, tas jebkurā brīdī var nobrukt. Kā vienkāršāko un efektīvāko risinājumu atsegumu stabilitātes atjaunošanai D. Ozols ieteica daļēji atdalījušos bloku mākslīgi drošā veidā nobrucināt. Viņa ieskatā, bloka nobrucināšana imitētu un paātrinātu dabisku nogruvumu, kas šā vai tā konkrētajā vietā būtu noticis.

Ņemot vērā DAP eksperta pausto, pašvaldības uzņēmuma SIA «Vides serviss» piesaistīts apakšuzņēmējs – SIA «Pīlādžlauki» – 26. aprīlī ar savu tehniku nobrucināja bīstamos posmus. SIA «Vides serviss» tehniskais direktors Raimonds Bitins atklāja, ka sākotnēji bija norādītas trīs vietas, bet nogruvumi izraisīti vēl vairākās, jo, izstaigājot nogāzi, atklātas irdenākas, aizdomīgākas daļas, kas arī pie reizes likvidētas. Veikto darbu izmaksas vēl tiks precizētas.

DAP ģeologs D. Ozols Mūsas krasta atsegumus šogad nav apsekojis. Viņš norādīja, ja gar šo dabas veidojumu nevītos celiņš, viss būtu atstājams savā vaļā. «Simtiem gadu nogāze ir stāvējusi, pamazām pa kādam gabalam nobrūkot. Ja tajā nav svaigu plaisu, nekam nevajadzētu notikt. To plaisu, kuru es norādīju, patiešām vajadzēja likvidēt, arī bez nobrucināšanas šis bloks būtu nogāzies kaut kad arī pats. Pārējās vietās varbūt īsti nobrukumus nevajadzēja izraisīt, bet atzīstu, ka vēl pāris šaubīgu vietu bija gan. Varēja vēl domāt un lemt dažādi, iespējams, bija nepieciešams kaut ko pētīt papildus,» teic D. Ozols, uzsverot, ka pats galvenais – lielākā daļa no atseguma sienas saglabājas, tādējādi augi, kas tur ir bijuši, izplatīsies arī uz no jauna atsegtajām vietām, nekāda liela skāde šim biotopam nebūs nodarīta.

DAP eksperts uzsvēra, ka arī nobrukušie akmeņi pieder pie biotopa un tie balsta sienu, ja tos aizvāks, atsegums kļūs nestabilāks un veidosies plaisas. «Tas viss ir savstarpēji saistīts. Tos, kas izbiruši uz ceļa, vajadzētu pārkrāmēt tuvāk nogāzei – maksimāli dabiskā izskatā,» bilst D. Ozols.

Speciālus sietus nogāzes stiprināšanai izvietot neesot nepieciešamības, vien jāatstāj brīdinājuma uzraksti, ka uz nogāzes nekāpt. «Staigāt var, bet nevajag iet pie pašas malas, tāpat pa leju nevajadzētu iet galīgi klāt atsegumam,» pamāca ģeologs. Lai vairāk saudzētu šo dabas veidojumu, viņš iesaka pašvaldībai pārdomāt notekūdeņu novadīšanas risinājumus. Pašlaik notekūdeņi tiek izvadīti nogāzē virs atsegumiem, ja ir lielas lietavas, piemēram, nolīst teju mēneša norma, tie atmiekšķē visu nogāzi, tādējādi tiek veicināts arī iežu noārdīšanās process. D. Ozols aicina vietvaru padomāt, vai nevar aizvadīt šos notekūdeņus uz citu pusi, uzlabojot situāciju biotopā.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Vietējās ziņas