Valsts kontrole pauž satraukumu par notekūdeņu apsaimniekošanas problēmu ieilgušu risināšanu 4

Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī ir ieguldīts viens miljards eiro, Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā secināts, ka notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir neatrisināti jautājumi un vēl daudz darāmā. Iedzīvotāji kūtri pieslēdzas centralizētajiem notekūdeņu tīkliem, un tas saistāms arī ar pašvaldību atbalsta trūkumu.

Centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvē Latvijā pēdējās desmitgadēs ieguldīts gandrīz miljards eiro, pamatā no Eiropas Savienības fondiem, tādēļ Valsts kontroli interesēja, cik efektīvi šī sistēma strādā.

VK informēja, ka daudzviet ir kļuvis aktuāls jautājums par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām jeb to mājsaimniecībās radīto notekūdeņu daļu, kas neieplūst centralizētajos kanalizācijas tīklos, bet tiek uzkrāta privātmāju krājtvertnēs un septiķos. Arī šie notekūdeņi ir regulāri jāsavāc un jānovada attīrīšanas sistēmās, taču revīzijā konstatētais liecina, ka tas tā nenotiek un ka šī problēma ilgstoši netiek risināta.

Lai gan pašvaldības ir īstenojušas vērienīgus projektus centralizēto notekūdeņu sistēmu izbūvē, mājsaimniecības nesteidz pieslēgties izbūvētajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un turpina izmantot savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas, norādīja VK. Revīzijā pārbaudītajās pašvaldībās, izbūvējot un paplašinot centralizētos kanalizācijas tīklus, nav izdevies sasniegt pat pusi no plānotajiem pieslēgumiem. Atsevišķās apdzīvotās vietās jaunajiem kanalizācijas tīkliem nav pieslēgusies neviena mājsaimniecība.

Līdz šim šo mājsaimniecību radītie notekūdeņi reti ir nonākuši attīrīšanas iekārtās, un ne pašvaldībām kā notekūdeņu apsaimniekošanas organizatorēm, ne Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kā vides politikas īstenotājai nav informācijas par to, kur paliek līdz pat 74% decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu. Revīzijā iekļautajās 10 pašvaldībās (tajā skaitā Bauskas un Vecumnieku pašvaldības) divas trešdaļas mājsaimniecību šobrīd izmanto kādu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, un tikai 26% šo mājsaimniecību notekūdeņu nonāk pašvaldību izbūvētajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un tiek attīrīti.

Kāpēc nepieslēdzas centralizētajiem tīkliem?
Cēlonis tam, ka nav centralizētu pieslēgumu, ir neskaidrība par centralizētās kanalizācijas izbūvi, jo ir nepilnīgi teritorijas plānošanas dokumenti, apbūves noteikumos trūkst pieslēgumu izbūves kritēriju.

«Varu iejusties kāda iedzīvotāja vietā, kurš plāno uzbūvēt sev privātmāju un meklē pašvaldībā informāciju, vai gar viņa privātmāju tiks izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli. Neatrodot šo informāciju, iedzīvotājs saprot, ka uz pašvaldības palīdzību nav, ko gaidīt, un izbūvē pats savus, ieguldot lielas investīcijas. Tomēr, ja pēc kāda laika blakus tiek izbūvēti kanalizācijas tīkli un pašvaldība mudina iedzīvotāju tiem pieslēgties, cilvēkam, visdrīzāk, īpašas motivācijas nebūs, tieši pretēji – būs liela neizpratne, kāpēc savulaik vajadzēja investēt būtiskus līdzekļus, ja šī informācija viņam tolaik nebija zināma,» reālo situāciju apraksta VK pārstāvis Edgars Korčagins.

Trūkst arī līdzfinansējuma pieslēgumiem, jo šī ir ļoti dārga joma. Cilvēki nepieslēdz īpašumus, jo tas prasa lielas izmaksas. Tomēr tikai trīs no desmit revīzijā iekļautajām pašvaldībām tam piešķīra līdzfinansējumu, valstī kopumā 30 pašvaldības no 119 ir paredzējušas finansiālu atbalstu šādā gadījumā. Pēdējā laikā to dara vēl septiņas vietvaras Latvijā, tādējādi 37 pašvaldības līdzfinansē pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Bauskas novadā pagaidām šāds atbalsts iedzīvotājiem nav pieejams, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina. Viņa skaidro: «Par šādu iespēju tika diskutēts, bet sarunas nonāca strupceļā. Pašlaik tiek apzināts aptuvenais pieslēgumu skaits, kas varētu pretendēt uz līdzfinansējumu un pašvaldība varētu prognozēt iespējamo slodzi uz budžetu. No tā izrietētu, vai var atbalstīt visus, vai kādas konkrētas iedzīvotāju grupas.»

«Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka, piemēram, Gulbenes novadā deputāti pagājušajā nedēļā nolēmuši – pašvaldības maksimālais atbalsts viena šāda pieslēguma veidošanai būs 2000 eiro.

Rūpnieciskie, grunts un lietus ūdeņi
Daudzviet ir «kutelīga» situācija ar rūpniecisko notekūdeņu kontroli. Dažkārt pašvaldībās tie netiek pienācīgi uzraudzīti, lai gan tie taču «ir kreptīgāki nekā no mājsaimniecībām nākušie». Nereti arī notekūdeņi tiek nepilnīgi priekšattīrīti un tādi nonāk notekūdeņu attīrīšanas stacijās un pēc tam diemžēl arī vidē; turklāt Valsts vides dienests sodu visbiežāk piemēro notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmumam, nevis rūpnieciskajam. Tādējādi pašvaldība «paliek zem sitiena» ūdens apsaimniekošanas uzņēmumu, pienācīgi nekontrolējot rūpnieciskos notekūdeņus.

Problēma ir arī tajā, ka daudzviet ir noteikta nepamatoti augsta maksa par asenizācijas pakalpojumiem – līdz pat 75,48 eiro par mucu (4 – 5 m3) – un notiek dubulta izmaksu ieskaitīšana. Izmaksas nav skaidri formulētas.

Ja visas mājsaimniecības pieslēgtos centralizētajai sistēmai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām daudzviet diemžēl varētu nepietikt jaudas, jo tās izbūvētas un pārbūvētas, nezinot kopējo notekūdeņu apmēru. Tikai četrās no desmit revīzijā iekļautajām pašvaldībām ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas rezerves. Sarežģījumus notekūdeņu jomā rada arī lietusūdens un infiltrācija jeb ūdeņu ieplūšana no gruntsūdeņiem. Notekūdeņu attīrīšanas tīklos, kas daudzviet ir nekvalitatīvi, saplaisājuši, ieplūst liels ūdens apjoms, tas nokļūst attīrīšanas stacijās, kuram tur nevajadzētu nonākt un kas tādējādi pārslogo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tāpēc notekūdeņi netiek pienācīgi attīrīti. Turklāt 96% attīrīto ūdeņu nav uzskaitīti.

Sadrumstalota sistēma
Liela problēma šajā jomā ir arī sadrumstalotā struktūra, proti, šo pakalpojumu pašvaldībās sniedz vairāki uzņēmumi. Rekordists no desmit revīzijā apmeklētajām pašvaldībām ir Bauskas novads, kurā notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus sniedz gan divas kapitālsabiedrības – SIA «Bauskas ūdens» un SIA «Īslīces ūdens», gan septiņas pagastu pārvaldes – Vecsaules, Mežotnes, Gailīšu, Ceraukstes, Codes, Dāviņu un Brunavas. Kopskaitā tie ir deviņi pakalpojuma sniedzēji. Savukārt Vecumnieku novadā to dara trīs uzņēmumi – SIA «Mūsu saimnieks», SIA «Kūdrinieks» un PA «Valles pašvaldības aģentūra». Bet, piemēram, Skrundas novadā to dara viens uzņēmums – SIA «Skrundas komunālā saimniecība», Viesītes novadā – SIA «Viesītes komunālā pārvalde».

Uz revīzijas jautājumiem, kāpēc tik daudz pakalpojuma sniedzēju, pašvaldībās atbildējuši, ka tas ļaujot ātrāk reaģēt avāriju gadījumos un nodrošināt zemāku cenu par pakalpojumu. «Šos abus apgalvojumus mēs revīzijas laikā pārbaudījām. Teikšu godīgi – ne vienam, ne otram nav nekāda pamata…» atzina E. Korčagins. Kur ir viens pakalpojumu sniedzējs, tur situācija ir labāka.


Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu konstatētais

Bauskas novada pašvaldībā:

- neskaidra kanalizācijas sistēmu plānošana un aglomerāciju noteikšana – pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos nav sniegta detalizēta informācija par plānoto un pieejamo centralizētās kanalizācijas sistēmas apbūvi konkrētajās teritorijās. Savukārt pašvaldības apbūves noteikumi nesniedz skaidrus apbūves kritērijus par pieslēguma izbūvi centralizētajai kanalizācijas sistēmai (piemēram, maksimālais attālums no kanalizācijas tīkla, kur mājsaimniecībai ir pienākums izveidot pieslēgumu);

- problēmas ar mājsaimniecību pieslēgšanos izbūvētajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem; revīzijā vērtējot izveidotos centralizētās kanalizācijas tīklus, piemēram, Ozolaines ciemā konstatēts tikai viens pieslēgums no 2012. gadā 15 izveidotajām iespējām pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;

- ievērojams mājsaimniecību skaits (49% no visām mājsaimniecībām) ar decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, līdz ar to būtisks ir arī pašlaik nesavākto notekūdeņu apmērs;

- institucionāli sadrumstaloti organizēta notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā – Bauskas novadā notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus sniedz gan divas kapitālsabiedrības, gan septiņas pagastu pārvaldes. Pašvaldība nav veikusi izvērtējumu par šādas izveidotās organizatoriskās struktūras ekonomiskumu un efektivitāti;

- nav novērstas lietusūdens savākšanas un infiltrācijas problēmas; lai gan pašvaldība apstiprināja lietusūdens un infiltrācijas problēmu, tomēr tai nav izstrādāts rīcības plāns problēmu mērķtiecīgai risināšanai;
- nav izstrādāta metodika maksas par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumiem pagastu pārvaldēs. Savukārt SIA «Bauskas ūdens», kas nodarbojas ar asenizācijas pakalpojumu sniegšanu, maksa par asenizācijas notekūdeņu izvešanu noteikta bez pamatotiem aprēķiniem.

Vecumnieku novada pašvaldībā:
- neskaidra kanalizācijas sistēmu plānošana un aglomerāciju noteikšana;

- problēmas ar mājsaimniecību pieslēgšanos izbūvētajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, piemēram, Vallē konstatēti 15 pieslēgumi no 2015. gadā 24 izveidotajām iespējām, bet Stelpē 11 no 2011. gadā 20 izveidotajām iespējām pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;

- pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas iekārtām var nepietikt jaudas, lai pieņemtu un attīrītu visus decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus, kas rodas 473 mājsaimniecībās, uz kurām attiecas regulējums par decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzskaiti un kontroli;
institucionāli sadrumstaloti organizēta notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā – Vecumnieku novada pašvaldībā notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus sniedz gan divas kapitālsabiedrības, gan viena aģentūra;

- nav novērstas lietusūdens savākšanas un infiltrācijas problēmas. Problēmas ar neuzskaitītiem, bet attīrītiem notekūdeņu apjomiem. Valles pašvaldības aģentūrā neuzskaitīto, bet attīrīto notekūdeņu apjoms 2018. gadā bija 83%, bet 2019. gadā 77% no visiem attīrītajiem notekūdeņiem. Lai gan pašvaldība apstiprināja lietusūdens un infiltrācijas problēmu esamību, tomēr tai nav izstrādāts rīcības plāns to mērķtiecīgai risināšanai;

- nav izstrādāta metodika maksas par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumiem ne izveidotajās kapitālsabiedrībās, ne aģentūrā. Savukārt SIA «Mūsu saimnieks», kas nodarbojas ar asenizācijas pakalpojumu sniegšanu, maksa par asenizācijas notekūdeņu izvešanu noteikta bez pamatotiem aprēķiniem.


Revīzijas rezultātā pašvaldībām sniegti ieteikumi saistībā ar:

- nepieciešamību plašāk iesaistīties decentralizēto kanalizācijas sistēmu radīto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas nodrošināšanas pasākumos, tajā skaitā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu atbilstības nodrošināšanai, lai spētu attīrīt visus no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus;

- teritoriju plānošanas dokumentu un apbūves noteikumu pilnveidošanu un aglomerāciju noteikšanu;

- notekūdeņu apsaimniekošanas organizatoriskās struktūras un institucionālās formas ekonomiskuma un lietusūdeņu un infiltrācijas radīto problēmu risināšanu un nepieciešamību izstrādāt rīcības plānus apjomu samazināšanai;

- pamatotas maksas par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumiem noteikšanu, īpaši uzsverot izmaksu uzskaites nodalīšanu pa sniegto pakalpojumu veidiem.

Avots: Valsts kontroles revīzijas ziņojums.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Bauskas Dzīvei

tad kā, patiesības acīs kož?

pirms 6 mēnešiem, 2020.11.14 10:19

cits skats

bet ko var gribēt, ja novadam pienācās ES nauda un tā tika apgūta vien pēdējā brīdī, salīgstot uzņēmējus un projektētājus kam maza saprašana no šīm lietām. Piemēram, tai pašā Ozolainē kanalizācijas kolektors kalniņā, bet iedzīvotāju mājiņa lejiņā un bez sūkņa ar spiedvadu neiztikt. Cik izmaksās šis "prieciņš" , pie tam zinot mūslaiku sūkņu resursus- labi ja garantijas laiks. Par šo kanalizācijas vadu projektēšanu labāk vispār nepieminēt, darbs tika darīts kabinetā, bez jebkādu iedzīvotāju interešu ievērošanas, piemēram pievads izprojektēts saimniecības ēkai un arī izbūvēts, kaut nekādu notekūdeņu tur nemūžam nebūs

pirms 6 mēnešiem, 2020.11.15 10:18

Ja

Saviļņoja un patika, iespējams, labākais raksts.

pirms 6 mēnešiem, 2020.11.15 14:27

?

Kāds raksts!??! copy paste no VK ziņojuma.

pirms 6 mēnešiem, 2020.11.15 16:10

Vietējās ziņas