Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vecsaulē atzīmē dzejnieka jubileju 6

Dzejnieks Imants Ziedonis savā 80. dzimšanas dienā 3. maijā tiek pieminēts skolās, pasākumos bibliotēkās, kultūras namos. Jubilejas pasākumā Vecsaules saieta namā 3. maijā aicināti piedalīties Bauskas novada skolu 6. - 8. klašu audzēkņi. Pagasta amatierkopa izrādīs Imanta Ziedoņa «Krāsainās pasakas». Pēc tam skolēni dosies pildīt dažādus radošos uzdevumus. Pasākuma noslēgumā visi pulcēsies Vecsaules pamatskolas pagalmā, kur pie ugunskura lasīs I. Ziedoņa dzeju, arī savus jaundarbus, stāsta skolas direktora vietniece Agra Ķēniņa. Par dzejnieku un viņa daiļradi runās arī citās novada skolās. Bauskas Valsts ģimnāzijas gaiteņos skolēni varēs «iekāpt» I. Ziedoņa pēdās. Sev tīkamākos I. Ziedoņa dzejoļus šajā dienā lasīs Brunavas pagasta Mežgaļu pamatskolas 8. klases audzēkņi. Novada bibliotēkās apmeklētāji aicināti aplūkot tematiskās izstādes. Gailīšu pagasta bibliotēkā iekārtotajā izstādē apmeklētāji pievērš uzmanību senāk izdotajām grāmatām, tostarp krietni «nolasītajām» «Sākamgrāmatai», «Krāsainajām pasakām». Bibliotēkas vadītāja Ilga Pētersone stāsta, ka labas atsauksmes no lasītājiem uzklausītas par Imanta Ziedoņa pēdējo grāmatu «Leišmalīte», kas tapusi sadarbībā ar dēlu Rimantu Ziedoni. Vidusskolēni joprojām interesējas par I. Ziedoņa «Epifānijām».

Pievieno komentāru

Komentāri 6

ja godīgi,

tad man Ziedonis gan labāk patīk kā rakstnieks- Kurzemīte, Perpendikulārā karote, Tik un tā, Leišmalīte, Epifānijas, bet dzejoļi daļa ir tiešām labi, daļa- nu tā. Un par PSKP - tur jau puse latviešu bija, nav jau galvenais, ka bija, bet gan- ko tur sadarīja. Ziedoņa nopelns- Upīša Dobeles ceriņdārza aizstāvība pret iznīdēšanu padomju gados un , ka Dziesmusvētkos , kas ir latviešu dziesmusvētki, jāskan pamatā latviešu dziesmām, pret šo svētku pārkrievošanu. Viņš, būdams partijas biedrs un jau dzejnieks ar vārdu, varēja to atļauties. Tas tā, tiem, kas to jau ir aizmirsuši jeb vispār nezin.

pirms 7 gadiem, 2013.05.04 13:36

Dusmonis

lasītāja 03.05.2013. 14:41:0
Nosaucot Imantu Ziedoni par rīmkali,viņam parādīts gods kā latviešu dzejniekam . Ļoti bēdīgi,ka *lasītājai*,iespējams, nav pat nojausmas,ka latviešu valodā vārdam *dzejnieks* ir sinonīmi - dziesminieks,vārsmotājs,poēts,pantdaris,dzejdaris,pantotājs,pantu kalējs,pantkalis,rīmju kalējs,rīmjkalis,rīmnieks,sikšņotājs .... Tiesa,daudzi ir sarkastiski, bet šodien pret izbijušajiem partijniekiem tāda nu ir tā attieksme. Pelnīta - pašlabuma dēļ paši par varēm līda kompartijā.

pirms 7 gadiem, 2013.05.03 17:39

mama leone

Taisnības pateikšana nav noriešana un prieka atņemšana.Tā bija PSKP un tās ideoloģijas slavināšana,ko tagad kādai lasītājai ļoti negribās atcerēties.

pirms 7 gadiem, 2013.05.03 17:28

bija,bija

Kā lai neatcerās dziesmu svētku top dziesmu"Ļeņinam"-asni saknes akmenī dzen,un akmens plaisā,un t.t.

pirms 7 gadiem, 2013.05.03 17:23

lasītāja

Atkal Bauskas komentāru stils- atņemt prieku,apriet.Nosaukt par rīmkali tik lielu dzejnieku nav nekāds gods saucējam.
Skaisti, ka skolās strādā gudri skolotāji, kas bagātina tautas atmiņu.

pirms 7 gadiem, 2013.05.03 14:41

tas bija toreiz

Visās tajās pieminēšanās tā starp citu, lai godam nerīvē kantes, derētu atminēties un pieminēt,ka rīmkalis bija kvēls komunists,PSKP biedrs. Arī šodienas patriote Māra Zālīte ar tādu pašu ierakstu CV. Un vēl,un vēl un vēl strīpām citi latvju dižgari .....

pirms 7 gadiem, 2013.05.03 14:11

Vietējās ziņas