Vecsaulieši «Rail Baltica» plānotājiem pieprasa rēķināties ar novada teritorijas plānojumu

 Šodien plkst.12 Bauskas novada Vecsaules pagasta Pētermuižas mājās "Pļaviņas" pagasta iedzīvotāji organizē tikšanos ar "Rail Baltica" plānotājiem un SIA "Grupa93", lai diskutētu par pašvaldības teritorijas plānojuma un iedzīvotāju interešu ignorēšanu - viņuprāt, ir apdraudēts tiesiskās paļāvības princips.

Kā aģentūru LETA informēja iedzīvotāju pārstāve Ineta Niedra, uz iedzīvotāju un "Rail Baltica" plānotāju un SIA "Grupa93" pārstāvju Kristīnes Cesno un Neila Baltgaļa tikšanos uzaicināti piedalīties arī Bauskas novada domes deputāti, Vecsaules pagasta pārvaldes vadītāja.

Niedra skaidroja, ka Pētermuižas iedzīvotāji ir šokēti un izmisuši par to, kā notiek plānotā dzelzceļa "Rail Baltica" sabiedriskā apspriešana, un arī par pašvaldības nepietiekošo ieinteresētību iedzīvotāju likumīgo interešu aizstāvībā. "Mūsu mērķis ir panākt rēķināšanos ar Bauskas novada teritorijas plānojumu," skaidroja iedzīvotāju pārstāve.

"Versija, ka dzelzceļš varētu šķērsot Vecsaules pagasta robežu, līdz šim nav tikusi apspriesta. Mēs, Vecsaules pagasta iedzīvotāji, to uzzinājām pēkšņi, saņemot uzaicinājumu uz sabiedrisko apspriešanu 3.martā," pauda Niedra.

Viņa skaidroja, ka 2012.gada 26.aprīlī Bauskas novada domē tika apstiprināts Bauskas novada teritorijas plānojums 2012.-2013.gadam un izdoti saistošie noteikumi "Bauskas novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".

"Šajā plānojumā, kurā ir iezīmēta "Rail Baltica II" perspektīvā plānotā trase, tā būtiski atšķiras no pašreiz piedāvātā A varianta. Saskaņā ar šo teritorijas plānojumu iedzīvotāji atjaunoja esošos īpašumus, cēla mājas, kuras, atbalstot A alternatīvu, būs pat jānojauc," skaidroja iedzīvotāju pārstāve.

Iedzīvotāji uzskata, ka arī novada dome izrādījusi nepieņemamu attieksmi pret iedzīvotājiem, solot un plānojot vienu dzelzceļa variantu, ļaujot iegādāties un attīstīt saimniecības, celt mājas, savukārt pēc pāris gadiem pēkšņi un vieglprātīgi piedāvājot citus, ar iedzīvotājiem neapspriestus variantus.

"Tā tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ieteikumiem 2012.gadā veikts Bauskas novada teritorijas plānojums. Izstrādājot lokālos teritorijas plānojumus pašvaldības tos parasti apspriež ar iedzīvotājiem, jo šis dokuments ir būtisks, plānojot katra iedzīvotāja nākotni. Mēs, iedzīvotāji, rēķinājāmies ar teritorijām, kuras paredzētas autoceļa E67 posma A4 Saulkalne-Bauska-Ārce izbūvei, kā arī dzelzceļa "Rail Baltica II" perspektīvai izbūvei vienotā koridorā. Ar mums šādas iespējamas izmaiņas netika apspriestas," skaidroja Niedra.

Viņa informēja, ka vecsaulnieki rakstījuši vēstules Vides pārraudzības valsts birojam, Bauskas novada domei, Satiksmes ministrijai, pilnsabiedrībai "RB Latvija", katram Bauskas novada domes deputātam atsevišķi. Pēc tam notikusi iedzīvotāju un deputātu tikšanās, lai sāktu dialogu, bet klājoties ļoti smagi.

"Sajūta, ka viss notiek lielā ātrumā, lai iedzīvotāji nespēj attapties, un pusslepeni," uzskata Niedra.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Patlaban vēl nav sarunu par gatavām trasēm, bet gan pirmā saruna ar iedzīvotājiem par iespējamiem trašu variantiem, jo šobrīd ir izveidoti trašu koridori 300 metru platumā, taču vilcienam nepieciešams vien 40-60 metrus plata josla, aģentūrai LETA iepriekš pauda "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana uzrādot Latvijas iedzīvotāju "pilsonisko izaugsmi, gatavību apspriest, diskutēt, līdzdarboties lēmumu pieņemšanā". Kā aģentūrai LETA iepriekš pauda "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, viņaprāt, vairāk nekā 5000 iedzīvotāju būs piedalījušies sanāksmēs novados un Rīgā.

Uzņēmumā "RB Latvija" uzskata, ka izdosies izveidot trasi tā, lai pēc iespējas mazāk skartu iedzīvotājus un lai būtu draudzīgāka videi. No 4200 iespējami skartiem īpašumiem šis skaits esot samazināts līdz apmēram 2000, un tas būšot vēl mazāks.

Kopumā "Rail Baltica" izpēti veica 49 speciālisti. Paredzēts, ka no 2014.gada līdz 2016.gadam tiek veikta detalizēta tehniskā izpēte, veicot daudzkritēriju analīzi un atlasot labākos variantus. Plānota ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošana, kā arī tehnisko risinājumu izstrāde. Tāpat plānota lokālplānojuma izstrāde, finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana. Tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus skars trase, tiks nosūtīta personiska informācija.

No 2017.gada līdz 2019.gadam plānota īpašumu atsavināšana un projektēšana, savukārt no 2020.gada līnijas Tallina-Rīga-Kauņa izbūve, kuru plānots pabeigt 2025.gadā, bet līdz 2030.gadam plānota savienojuma ar Varšavu izbūve. Līdz 2025.gadam šī satiksme vairāk tiks vērsta uz pasažieru apkalpošanu Baltijas valstu robežās. Trase būs piemērota 25 kilovoltiem, un šāds standarts ir arī Vācijā un Polijā, kur trases tiekot modernizētas.


Pievieno komentāru

Vietējās ziņas