Vecumnieku novadā daži mediķi vakcinējušies, citi gaida savu kārtu 2

Vecumnieku novadā līdz pirmdienai, 25. janvārim, vakcinācijas devu pret «Covid-19» saņēmis viens ģimenes ārsts un pieci medicīnas darbinieki, liecina «Bauskas Dzīves» veiktā aptauja.

Abas devas pašlaik nav injicētas nevienam, taču šonedēļ situācija mainīsies un līdz 31. janvārim četri mediķi būs saņēmuši arī otro poti.

Uldim Mantonam ir ģimenes ārsta prakse Skaistkalnē un Bārbelē. Kopā ar ārsta palīdzi, ambulatoro medicīnas māsu Ievu Podnieci, viņš 10. janvārī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā saņēma «Pfizer-BioNTech» ražotās vakcīnas «Comirnaty Covid-19 mRNS» pirmo devu, otrā plānota 31. janvārī turpat Rīgā.

«Nākamajā dienā jutām sāpes injekcijas vietā, bet ikdienas darbā tas netraucēja,» savu un kolēģes pašsajūtu raksturo U. Mantons. Sarunās ar pacientiem viņš nevairās atklāj sajūtas un iedrošina tos, kuri šaubās par vakcinēšanās drošību un nepieciešamību. «Rosinu cilvēkus izvēlēties, vai lielāks risks veselībai un dzīvībai ir saslimt ar šo infekciju, kam ir neprognozējamas sekas, vai saņemt vakcīnu, kas tomēr ir pietiekami pārbaudīta. Tā taču nav cilvēces pirmā izstrādātā vakcīna, tādu pasaules pieredzē bijis gana daudz,» preparāta lietderību vērtē dakteris.

Vecumnieku veselības centrā pavisam ir desmit darbinieku, tostarp sešas ārstniecības personas, informē Līva Vecvanaga, iestādes vadītāja. «Pašlaik divi speciālisti ir saņēmuši vakcīnas pirmo devu, viens uz poti pieteicies un gaida savu kārtu, viens pastāvīgi strādā attālināti, bet divi darbinieki pašlaik nevēlas vakcinēties,» viņa atklāj. Tie, kuriem ievadīta pirmā deva, nekādas blaknes nav novērojuši, vienīgi esot jutīga roka vakcinācijas vietā.
Ģimenes ārstes Aija Jurova un Zinaida Sprance «Bauskas Dzīvei» pauda, ka viņu prakses vietās medicīnas darbinieki vēl nav vakcinējušies.

Aijas Ciršas ģimenes ārsta praksē Vallē un filiālē Kurmenē plānots vakcinēt visus četrus darbiniekus: ģimenes ārstu, ārsta palīgu, reģistratoru un grāmatvedi. Veselības aprūpes vietā Taurkalnē strādā sociālā māsa, un viņa saņēmusi pirmo poti pret «Covid-19», otrā plānota 27. janvārī.

«Gaidām savu kārtu. Ja šomēnes lietošanai Eiropā tiks apstiprināta «AstraZeneca» un Oksfordas universitātes izstrādātā vakcīna, februārī Latvija to varētu saņemt un sākt plašāku vakcināciju. Iespējams, mēs to varētu nodrošināt uz vietas, jo «AstraZeneca» vakcīna ir vieglāk uzglabājama. Masveida vakcināciju gan izvērst nevarētu, taču šādu iespēju apsver Vecumnieku veselības centrs,» skaidro A. Cirša.

Vakcīnas «Comirnaty Covid-19 mRNS» pirmo devu 5. janvārī Jelgavas pilsētas slimnīcā saņēma Baiba Veselova, Vecumniekos praktizējošā ģimenes ārsta Pētera Igauņa palīdze un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vecumnieku brigādes mediķe. Otrdien, 26. janvārī, viņa mēros ceļu uz Jelgavu pēc otrās potes. «Strādājot ar pacientiem gan ārsta prakses vietā, gan NMPD, tāpat kā mani kolēģi, esmu pakļauta ļoti lielam riskam, tāpēc arī vakcinējos. Lai sevi pasargātu no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu, lielākā daļa ārstniecības personāla tomēr izvēlas potēties,» pauž B. Veselova.

Pēc vakcīnas pirmās devas saņemšanas ārsta palīdzei divas dienas bijusi «smagnēja roka», jutusi injekcijas vietu, taču, kā viņa atzīst, arī pēc difterijas potes ir tādas pat sajūtas. Dzirdējusi mediķus runājam, ka pēc otrās devas varot būt drudzis, tomēr B. Veselova nenoskaņojas nevēlamiem simptomiem, jo katrs organisms reaģē atšķirīgi.

Ģimenes ārsts P. Igaunis vakcinācijai pieteicies elektroniski un trešdien, 27. janvārī, dosies uz Rīgu, lai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā saņemtu pirmo poti. Noteikts arī datums, kad būs jāierodas pēc otrās devas.

Pacienti interesējoties par iespēju sevi pasargāt no saslimšanas ar bīstamo vīrusu, citi pauž arī bažas vai bailes, ko raisījuši tīmekļa vietnē «Facebook» ievietotie «lietpratēju» komentāri. B. Veselova sākusi veidot sarakstu, lai gūtu priekšstatu par vakcinēties gribētāju kopumu, jo izskanējusi informācija, ka poti varēs saņemt ģimenes ārstu prakses vietās, taču, kā reāli to īstenot, nav skaidrs. «Ja diendienā jāveic tiešie pienākumi, pa kuru laiku varēs apzināt vairāk nekā tūkstoš ārsta praksē reģistrēto pacientu, lai noskaidrotu, kurš vēlas vakcinēties un kurš ne? Kā praktiski šo kampaņu organizēt, ja process ir visai laikietilpīgs – katrs cilvēks pirms vakcinācijas jāizvaicā un jāapskata, bet pēc potes vismaz 15 minūtes jānovēro?» pārdomās dalās ārsta palīdze.

Arī dakteris P. Igaunis ir neizpratnē par to, «kāpēc ģimenes ārstiem grib uzspiest vakcinēšanu», jo «tad visi citi darbi un pacientu pieņemšana būs jāpārtrauc». «Kungiem – ka tik pamest ideju, bet mēs lai tiekam galā, kā gribam,» sašutis ir ārsts, «ja rīko šādu kampaņu, tad jāizveido atsevišķs vakcinācijas kabinets, piemēram, Vecumnieku veselības centrā, jāpieņem darbā personāls, kas tikai ar to nodarbotos. Pie mums katru dienu nāk cilvēki, kam jāsniedz palīdzība, un ģimenes ārsta prakses vietā nav iespējams izvērst plānveida vakcinēšanu pret koronavīrusu.»


Pievieno komentāru

Komentāri 2

Viegla

Nu malacis!Lai potejas! Beidziet tak rakstīt kur un cik ,un kad potesies!Apnikuši! Citas tēmas nav?

pirms mēneša, 2021.01.26 15:33

NeDakteris

Ja pat ārsta palīdze nemāk masku pareizi nēsāt, tad ko var prasīt no cilvēka parastā?

pirms mēneša, 2021.01.28 16:15

Vietējās ziņas