Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vecumnieku novadā mirušo atdusas vietās notiek kapusvētki

Novados un pagastos, arī Vecumnieku novadā, gan luterāņu, gan katoļu draudzes ik vasaru uztur dzīvu īpašo latviešu tradīciju – kapusvētkus. Mazākā vai kuplākā pulciņā mirušo atdusas vietas apmeklē tuvinieki, lai pieminētu aizgājējus.

Katru gadu ar kapusvētku dievkalpojuma programmiņām svētbrīža dalībniekus Vecumnieku pagasta kapsētās sagaida vietējās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Roberts Otomers, draudzes priekšniece Dita Starta un kāds no ticīgo kopas, kam uzticēta ziedojumu vākšana. Vienmēr padomāts arī par reliģiskā rituāla muzikālo daļu. Līdzīgs scenārijs ir arī citos pagastos organizētiem mirušo piemiņai veltītiem sarīkojumiem.

«Bauskas Dzīve» sestdien, 11. jūlijā, apmeklēja brīvdabas dievkalpojumu divās kapsētās Misas pusē – Lejzemnieku un Griķu kapos. Mācītāja Roberta Otomera sprediķis, lasījums no Svētajiem rakstiem, lūgšana un dziesmas vienoja visus, kuri bija nākuši pieminēt aizgājējus. Ar sirsnīgām melodijām iepriecināja Iveta Lavrinoviča (sintezators) un Zane Jurēvica (flauta).

«Šis gads, kopš iepriekšējās tikšanās kapusvētkos, bijis citādāks, jo kovidlaiks daudziem apstādinājis ierasto ikdienas skrējienu, licis domāt par to, kas sagaida pēc dzīvības un nāves robežas. Laikā, kad cilvēki var tik viegli saslimt un nomirt no jaunas un nezināmas slimības, ne vienu vien pārņēma sajūta, ka nāve ir daudz tuvāk nekā iepriekš šķitis,» sacīja R. Otomers.

Mācītājs ikvienam pateicās par klātbūtni, vēlēja jauku atlikušo vasaru un ar rokasspiedienu deva Dieva svētības novēlējumu katram, kurš tam ļāvās.

Sakoptajā Lejzemnieku kapsētā svētbrīdī piedalījās tikai daži aizgājēju tuvinieki.
«Daudz nekad neesam, bet šoreiz pavisam maz sabraukuši,» secināja Misas ciema iedzīvotāja Ārija Nēringa. Viņa kapusvētkos piedalās katru gadu, tāpat kā Veneranda Ozoliņa, kurai te apbedīts dzīvesbiedrs Harijs.

Skolotāju kalniņā, kā to nodēvē Ārija, apbedīti viņas vecākais dēls Dzintars, meita Harita, vīrs Egons un pirms pusotra gada arī znots Juris. Egons Nērings, Misas vidusskolas skolotājs, bija ciema dvēsele – allaž enerģisks, sirsnīgs un sabiedrisks, liels dabas un sporta mīļotājs; tādu viņu vēl aizvien atceras laikabiedri. Tieši Egons bija iniciators Lejzemnieku kapsētas sakopšanā. Viņš to mīļi mēdza saukt par dvēselīšu dārzu. Jau astoņi gadi aizritējuši, kopš skolotājs atdusas kapu kalniņā.

Griķu kapsētā «svētbrīža komandu» sagaidīja ap 20 dievkalpojuma dalībnieku.
Sarīkojums sākās ar jaunā zvana iesvētīšanu, kas tornī celts kapusvētku dienas rītā. Mācītājs vēlēja, «lai zvans dod svētību visiem un lai ļaundari nemet uz to aci». Notikumu iezvanīja vietējais iedzīvotājs, z/s «Bogdani» īpašnieks Zigmunds Alekšūns. Ar viņa neatlaidību, darbotiesgribu un spēju ideju īstenošanā iekustināt arī citus kapsēta nomaļajā vietā atdzimusi, tornī atkal kārts zvans un pirms trim gadiem atsākušies kapusvētki.

Pērn novada pašvaldības rīkotajā projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi» Griķu kapos atjaunoti senie, 18. gadsimtā būvētie vārti, kas brukuši kopā, un zvana tornis, kā arī izgatavots ziņojumu dēlis. Zigmunds lēš, ka zvana tornim, kas uzsliets no sarkanajiem ķieģeļiem, ir vismaz 200 gadu, un tas ir ļoti labi saglabājies, savukārt jaunie vārti, kā vēsta virs tiem iestrādātais gadskaitlis, atnācējus sagaida kopš 1908. gada.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas